Augšupcelšanās Krēsls, Kazaņa

2012.02.13.

Natālija Koteļņikova:

Tagad atnāca kristāliskas enerģijas, ļoti skaidras, stipras, mirdzošas. Apbrīnojami, ka parasti pie mums atnāk kaut kāda Būtība, bet tagad pie mums ir atnākusi vesela pilsēta – šo enerģiju nesēja.

Tā ir mūsu Dvēseles Tempļu pilsēta. Mums katram tur ir sava telpa, kuru mēs saucam par Templi, tāpēc ka šī telpa ir ļoti kristāliska, skaidra, tīra, augsta, tur, kur jūsu dvēsele saņem pamācību, apmācību, iedvesmu. Un mēs visi savienojamies ar šīm enerģijām, tiešā veidā ar 7-to dimensiju.

To var salīdzināt ar tīrāko kristālu, kurš mirdz no iekšienes. Dvēseles Augšupcelto Tempļu Pilsēta.

No šejienes mēs startējam tālāk, augstāk. Virs mums šajā līmenī stāv mūsu Tēvs. Mēs pazīstam viņu. Viņš kā kupols apklāj šo telpu, un šo kupolu viņš sāk celt augstāk un augstāk, augšupceļot mūs savā lielajā templī. Un samērā ar augšupcelšanu mēs kļūstam lielāki, mūsu enerģijas aug gan platumā, gan garumā, mēs kļūstam milzīgi – izplūstam pa telpu un laiku.

Un tālāk mēs kļūstam viena Liela Dvēsele. Mēs savienojamies kolektīvā Būtībā. Bez mums te vēl ir daudz dažādu dvēseļu, kuras ietilpst lielā dvēseļu konglomerātā, it kā mēs būtu sacepušies kopā un mums ir viena liela apziņa. Un tai pat laikā katrs krūšu centrā jūt sevi kā personību, un mēs redzam citas personības. Tai pat laikā caur sutratmu, caur mūsu augstāko punktu mēs esam savienoti vienā, un jūs varat to sajust.

Un tagad man netīši notiek izvērsums, interesanti – gar vertikāli, bet gar, ne uz augšu, faktiski gan pa horizontāli, gan pa vertikāli, pa horizontālo asi, uz priekšu uz centru. Un droši vien katrs apvalks jums tieši tāpat pats atveras, un jūs pārejat uz centru, lai būtu šis centrs. Tā tad arī ir dvēseļu saplūšana vienā apziņā. Nebaidieties iziet centrā, nebaidieties, dažs labs pretojas, nelaiž sevi. Atlaidiet sevi, vienkārši atslābinieties, lai ķermenis dara to, ko viņam gribas. Vēl, vēl, vēl, tāpēc ka tas, kurš tagad nesavienosies ar mums, paliks šajā līmenī. Ja gribat ar mums, tad izdariet to.

Tas, kurš ir spējis ar mums savienoties, paceļas augstāk, pārējie paliek lejā. Mēs ejam augstāk. Sirdij ir kļuvis vieglāk, tāpēc ka tie, kuri nespēja apgriezties, vienkārši sasprindzināja mūs.

Atskanēja eņģeļu sauciens. Un mēs aiztraucāmies uz šo saucienu augstumā, kur Viņš vāca mūs ar šo saucienu. Un mēs lidojam pie viņa, lai saņemtu viņa svētību – tas ir viens no Skolotājiem. Kā liela vista viņš vāc savus cālēnus zem saviem spārniņiem. Un mēs priecīgi kā cālēni lidojam turp zem šiem spārniem. Un neparasta mīlestība, siltums, maigums – silti, silti nāk no šī Skolotāja.

Es pat redzu šīs neparastās miklās acis – putna acis. Un no tām nāk tik daudz mīlestības, tik daudz karstu jūtu, kuras mēs saucam par mīlestību.

Un uzsūcu ar savām acīm šīs neparastā skolotāja enerģijas. Nu jā, protams, tas ir GORS. Mēs zinām, ka mums ir Gora Labās Acs un Gora Kreisās Acs mācības. Tad, lūk, šis pats Gors ir savācis mūs, savus mācekļus, un iedevis mums tik daudz enerģijas, tik daudz mīlestības, gādības. Un jūs varat izjust šīs enerģijas – cik tās ir brīnišķīgas. Un viņš it kā nedaudz iemidzina mūs, nedaudz nomierina mūs, viņš noņem spriedzi, noņem dienas uztraukumus, un viņš iztīra mūs. Un, ieliekot savu sirdi centrā, mēs kļūstam viņš. Es redzu, ka viņa Centrs ir viņa Trešās acs čakrā. Tā ir augsta apziņa. Un mēs visi esam Gora Trešajā Acī.

Un no šejienes viņš grib un mēģina palīdzēt mums ieraudzīt pasauli viņa acīm, caur viņa priekšstatu, ar viņa apziņu. Bet par cik mums nav saprāta šajā līmenī, bet tikai apziņa, mēs varam sajust viņa paša lauku, viņa vidi, viņa pilnību, liegumu, tīrību, maigumu, svētlaimi, dieva svētību, neliekuļotību, atvērtību, rāmumu, žēlsirdību. Jūs varat pievienot šīm īpašībām kaut ko savu, ko es vēl nenosaucu, bet katrs no mums jūt šī stāvokļa, augstā stāvokļa, svētlaimi. Un viņš it kā iepotē mums šīs enerģijas, lai mēs varētu arvien biežāk un biežāk nākt uz šo līmeni un sākt šeit dzīvot, just un mijiedarboties cits ar citu.

Vienkārši piepildieties, vienkārši elpojiet šo enerģiju, vienkārši kļūstiet par to. Tas ir viss, kas no mums tagad ir vajadzīgs. Neko šeit darīt nevajag, ne par ko domāt arī nevajag. Mēs vienkārši tas esam. Viņš pat nedemonstrē mums savu varenību, savu spēku, savas iespējas, tāpēc ka mēs it kā esam iekšā viņa apziņas aizvērtā kapsulā.

Bet piekrītiet, ka tās ir mūsu vibrācijas, tas ir mūsu kanāls, tā ir mūsu ģimene, mūsu būtība, tāpēc ka mums šeit ir ļoti labi.

Gors tagad mūs vedīs uz Diženās Dievietes līmeni, bet ne pie viņas pašas, bet pie Būtības, kura atrodas šajā līmenī, pie Gora Augstākā Es. Un it kā viņa knābis paceltos uz augšu, it kā smalkas, smalkas piramīdas virsotne ietu uz augšu. Un mēs atrodamies šī knābja, šīs augstās piramīdas iekšienē. Tas ir tikai mūsu trīsdimensiju tēls, bet patiesībā droši vien notiek kaut kas cits, bet tā var uztvert, saprast.

Mēs paceļamies vēl par vienu vibrāciju plānu, un šeit viņš atveras, visa piramīda sabrūk. Un mēs izejam, mēs mazie izejam milzīgā telpā. Piramīda izzūd, izgaist. Un mēs stāvam šeit savos augstajos, augstajos ķermeņos. Visi mūsu apvalki ir palikuši lejā – katrā plānā savs. Ko tad mēs varam šeit sajust? Pamēģinām kaut vai apzināties, kas te ir? Nu, pirmkārt, ļoti augstas, spēcīgas enerģijas. It kā ļoti spēcīgs elektromagnētisks lauks, elektrisks lauks, tāpēc ka visas manas šūniņas vibrē, visas šūniņas jūt šo enerģiju sparu.

Ko mēs vēl varam te sajust? Ir aizgājusi tā svētība, kura bija tajā līmenī. Mums šeit nav tās svētlaimes, atslābinātības, kaut kādas īpašas vaļas, brīvības sajūtas. Šeit jau ir vairāk atbildības, sprieguma, disciplinētības koncentrācijas, šajā aspektā izpaužas griba – Radītāja griba, varenība, prasīgums.

Lūk, mēs no bērniem esam pārgājuši pie Radītāja-Tēva. Mēs esam uzkāpuši šajā līmenī, kur katra būtība, šeit ienākoša, jau ir Tēvs-Radītājs.

Šeit nav atslābuma, nav atpūtas vai kūrorta, šeit ir darba atmosfēra. Viss intelekts ir sasprindzis, visas jūtas ir atklātas. Radošā griba atrodas radošā momentā, radīšanā. Spēcīga visas pasaules novērošana. Atvērti visi informācijas kanāli.

Protams, es ne visai saprotu, ko es uztveru ar apziņu, bet tas ir jaunrades un sprieguma, kaut kādas atklāsmes moments. Statisks stāvoklis, kuru mēs ar savas apziņas maliņu varam uztvert. Ja mums tur būtu liels ķermenis, tad mēs saprastu, ka tā ir ekstāze. Te ir ugunīgais slānis, nav šaubu, ka šeit ir ugunīgais slānis, taču uguns ir ļoti smalka, spēcīga, ne tāda kā uz Zemes, šeit ir ļoti izsmalcināta uguns.

Šī Radītāja vārdu es nenosaukšu, tāpēc ka tas ir ļoti liels, tas neietilpst skaņā. Šai Būtībai tādu kā Gors ir ne mazāk par tūkstoti. Iedomājieties, kāds spēks!

Kādā vietā mēs pabijām! Gors priekš mums ir tik augsta Būtība, tik izsmalcināta, apskaidrota, augsta, bet tas ir viņa Augstākais Es, kuram ir tādi tūkstoši Goru. Šajā līmenī mēs apstāsimies. Mūsu uzdevums ir izpildīts – mēs savienojāmies vienotībā.

Pievienots 14.03.2012, atjaunots 26.10.2012

http://sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/kreslo-vozneseniya-g-kazan

Tulkoja Jānis Oppe