Metta (Galina Vetrova)

Piepildieties ar prieku

Mēdz būt, ka cilvēki, kuri iet pa garīgās attīstības ceļu, saka, ka viņu dzīvēs kļūst arvien mazāk prieka, ka viņus vairs neiepriecē un neizbrīna apkārtējā pasaule, ka notrulinās jūtas, un dzīve ir pārstājusi zaigot daudzveidīgās krāsās. Mūsu emocijas patiešām mainās samērā ar mūsu attīstību. Samazinās mūsu emocionalitāte, samazinās emociju svārstības. Emocijas tiek nomainītas ar jūtām. Mēs vairs neesam tik ekstātiski kā agrāk, kad priecājāmies par kaut ko, un mēs vairs tā neskumstam, kad mūs kaut kas apbēdina. Mēdz būt, ka tie notikumi, kuri agrāk mums izraisītu sajūsmas pieplūdumu, tagad izraisa tikai mierīgu klusu prieku.

Un tas ir piemēroti. Mūsu emocionālais fons kļūst gludāks, un mēs biežāk atrodamies pozitīvā nekā agrāk. Mēs visu apkārt notiekošo sākam uztvert mierīgāk un visu apkārtējo pieņemt tādu, kāds tas ir, bez pārliekām gaidām un bez vilšanās. Un šī bezemocionalitāte tad arī var likties kā prieka trūkums. Taču mēs nekļūstam vienaldzīgāki, nē. Mēs mācāmies pieņemt apkārtējos cilvēkus un mūsu dzīves apstākļus.

Bet prieks – tas nekur neaiziet. Mums vienkārši vajag saprast, ka viss atkarīgs no mums. Tāpēc ka tieši iekšienē mums ir viss, kas mums vajadzīgs – visa mīlestība un viss prieks. Un mums nevajag meklēt visu to ārpusē. Kad mēs nodarbojamies ar iemīļoto lietu, kad mūsu iekšienē valda harmonija, kad mēs katru savu darbību piepildām ar mīlestību – prieks dzīvo mūsu iekšienē, mēs virzāmies pa dzīves plūsmu un saņemam visas viņas veltes un svētības. Mums vajag censties visu, ko mēs darām, un visu, kas mūs aptver, piepildīt ar mūsu iekšējo gaismu. Pat ja mēs nodarbojamies ar kaut kādām mums ne visai patīkamām lietām, no kurām mēs pagaidām vēl neesam atbrīvoti materiālajā pasaulē (piemēram, noformējam kaut kādus dokumentus, kontaktējamies ar varas pārstāvjiem, nodarbojamies ar kaut kādu rutīnu utt.), tad taču tikai no mums, no mūsu attieksmes pret to būs atkarīgs, cik priecīgs vai skumīgs būs šīs process. Ja mēs sevi iepriekš noskaņojam: “Ak, man rītā stāv kas tāds priekšā! Nezinu, kā es to izturēšu!” – tad tāda noskaņa jau paredz, ka šī lieta kļūs jums neviegla un ne priecīga. Bet ja mēs sev teiksim: “Lai kā man tas nepatiktu, man tas ir jāizdara, un es to izdarīšu bez aizkaitinājuma un pretestības, es būšu mierīgs un harmonisks, es pacentīšos, lai viss noritētu gludi un sekmīgi, un tā tas ir!” – tad mēs visu darīsim pilnīgi citādā noskaņojumā, un viss patiešām noritēs viegli un bez pūlēm, un beigsies sekmīgi vispārīgam labumam.

Viss ir atkarīgs no mums, no tā, uz ko mēs fokusējamies – uz pozitīvu vai uz negatīvu. Mūsu prieks – tas vienmēr ir ar mums, tas ir iekšienē. Ja mēs ieskatīsimies savā iekšienē – mēs atradīsim neizsmeļamu prieka avotu, kurā mēs neierobežoti varam dalīties ar citiem.

Un ir ļoti svarīgi redzēt un pamanīt skaistumu visā, kas mūs aptver. Bieži mēs nepievēršam uzmanību apkārtējās pasaules skaistumam, iegrimstot savās problēmās un situācijās. Bet taču viss, kas ir ap mums – tas ir vienota Avota radījums – dabas, mākslas skaistums, apkārtējo cilvēku skaistums (pat ne ārējais, bet iekšējais skaistums). Viss tas arī var būt prieka avots, kad mēs uz pasauli raugāmies ar gudru, saprotošu un pieņemošu skatienu.

Es gribu atgādināt jums čenelingu, kuru pirms pusgada es pieņēmu no Ercenģeļa Zadkīla “Piepildieties ar prieku” http://metta.ucoz.com/publ/arkhangel_zadkiil/arkhangel_zadkiil_napolnites_radostju_31_oktjabrja_2009/46-1-0-223

Lai katra jūsu diena ir piepildīta ar prieku, laimi, pieņemšanu, harmoniju un pārpilnību!

Pievienots 15.05.2011

http://metta.ucoz.com/publ/napolnites_radostju/napolnites_radostju/78-1-0-502

Tulkoja Jānis Oppe