Viss ir normas robežās

14.07.09.

Esmu gatava, mans mīļotais Šri Juktešvar!

Š.J. ir pacēlis mani mentālajā plānā.

Šeit mēs šodien sarunāsimies, no šejienes uzmetīsim skatienu uz zemes problēmām.

Kādas šeit var būt problēmas, kuras ietekmē dzīvi “apakšā”?

Paskaties uz sevi.

Esmu līdzīga lakstaugam ar izgrebtām lapām, tikai nevis zaļam, bet mirdzošam. Nogāju lejā līdz saknei, it kā viss ir normāli. Augšā ir spalvots zieds, mirdzoša lilija. No lilijas aug vēl viena lilija. Pirmā ir otrās sakne. Augstāk ir vēl mākonis virs manis – apaļš, no zelta putekšņiem, kā nimbs. Viss tas ir iekļauts mirdzošā ovālā, kā aurā, no auras augstāk aug sīciņš augs. Jāsaka, ka agrāk es sevi redzēju kā citu augu, ar lietussargu augšā (līdzīgi dillei).

Lūk, es arī gribēju, lai tu to ieraudzītu. Tagad tu saproti, ka smalkajos plānos viss ir izmainījies? Tas lietussarga augs ir palicis tajā dzīvē, pagātnē.

Es noliku “dilli” un jauno formu blakus, lai saprastu, kas ir noticis. “Dille” ir palikusi lejā, “pirmajā stāvā”. Bet tas taču ir Kristus-apziņas līmenis, tā pati “septiņroku dieviete”, šo formu es daudz reižu esmu rādījusi rakstos.

Nolaidos lejā, uz pašu sakni, izgāju no auras-tora apakšā, skatos uz sevi no tālienes. Atkal redzu mirdzošu olu un no tās asnu. Apzinos to, “kurš skatās” – vienkārši mirdzoša gāze, milzīga telpa, uz pirmo acu uzmetienu tukša.

Kur es esmu izgājusi?

Tu esi izgājusi jaunā gaismā, un, kā pienākas jaundzimušajai, tev nav sensoru, tie vēl nestrādā.

Agrāk es nekad nejutu tukšumu smalkajā pasaulē, bet vienmēr pilnību, zemes sajūtām pagaidām nepieejamu, un smalkie ķermeņi man vienmēr liecināja par dzīves piesātinātību un pilnību. Bet tagad es nejūtu iepriekšējo pilnību. Kāpēc?

Tu esi kļuvusi šī pilnība, un visas tavas sajūtas ir tavā iekšienē, pastaigā pa iekšējām pasaulēm! No ārpuses ir tava aura.

Manā iekšienē ir blīvs ķermenis, piepildīts, nespīd. Ķermenis ir lodveidīgs, mentāls, un visa pasaule ir manā iekšienē.

Tā ir Saules sistēma vai Galaktika? Bet varbūt Visums?

Tā esi tu, un tikai no tevis ir atkarīgs, ko tu tagad aplūko. Tas var būt gan atoms, gan visums. Pamēģini!

Sākumā Zemi. Atradu savā iekšienē maziņu atomu – planēta Zeme, un domās nomērķēju. Pietuvināju planētu sev apzināšanai. Viņa izskatās pēc zvaigznes ar daudziem stariem... pēc zvaigžņota ikosaedra... un katra piramīda mirdz!

Lūk, ko tas nozīmē – “kļūt par zvaigzni”, par ko man teica Zeme kā par savu mērķi! Tas nemaz nav sadegt, bet iziet, lūk, uz tādu apziņas plānu! Vai es pareizi sapratu, Šri Juktešvar?

Šeit ir daudz Zemes variantu, tu pagaidām nepamanīji. Skaties vēl!

- Milzīga apaļa lode, daudz lielāka par ikosaedru...

- Divās daļās sadalījies grieķu rieksts, iekšā ir dobums, nekā nav...

- Liesmu apņemta lode...

Pazib dažādi varianti...

Sāku salīdzināt ar citām Saules sistēmas planētām. Mūsu planēta ir paša spožākā, apņemta ar baltu liesmu tulpes vai lilijas zieda veidā. Pat Jupiters ir nobālējis salīdzinājumā ar Zemi. Venēra mirdz analoģiski, bet viņa ir daudz mazāka.

Ko es redzu, Skolotāj?

Iespējas. Tu redzi planētas attīstības variantus, tie eksistē līdzās tam, kas planēta ir tagad.

Bet vai var paskatīties uz “tagad”?

Ieraudzīju, ka no planētas iziet divas “ūsas” – sutratmas no ziemeļu un dienvidu pola, un viņas beidzas manī trešajā čakrā. Tātad, mans skata punkts ir no Saules?

Jūs visi esat Saules bērni, un šī frāze ir burtiska. Katrs no jums esat Saules iekšienē un ir saistīts ar visām Saules hierarhijas planētām, kā tāds, kurš ir dzimis Saulē un kļūs Saule vienā no izpausmēm.

Pastāsti par sevi, kā tu tagad jūties. Jo tu taču esi kļuvis Saule?

Jā, protams, taču katrs no jums kļūst Saule savā laikā. Viņš kāpj pa apziņas hierarhiskajiem pakāpieniem un kļūst tas, par ko kļūst viņa apziņa. Manā gadījumā, es atrodos augstākajā mentālajā plānā, tādā veidā, kādā Saule atrodas mentālajā plānā.

Tas nozīmē, ka man ir Šri Juktešvara apziņa un ir planētu sistēmas apziņa. Ir arī Saules Logosa, Radītāja, kura daļa es esmu, apziņa.

Apraksti savas apziņas, lūdzu.

Pacentīšos, jo tādēļ mēs taču atnācām šurp. Pirmā, pati zemākā un blīvākā apziņa/apvalks – tas ir fiziskais plāns. Tas ir, es esmu planetārā Vienotība mentālajā plānā, un esmu saistīts ar cilvēku civilizāciju mentāli-astrāli-fiziskajā plānā. No šejienes es ar tevi sarunājos. Šajā plānā Saule ir zvaigzne, viņa apsilda visu sistēmu un dod dzīvību visām būtnēm, kuras dzīvo visās apdzīvotajās teritorijās. Es varu pārslēgties uz zvaigznes apziņu.

Kādi procesi notiek uz Saules, kā viņa izmainās?

Nekā īpaša pagaidām nejūtu. Visiem procesiem, kuri notiek manā iekšienē, mana apziņa neseko, tieši tāpat, kā arī cilvēka ķermenī jūs nevarat pateikt, kas tagad notiek jūsu iekšienē.

Var teikt, ka viss ir kā vienmēr, taču Saules sistēma realizē Pāreju. Šī Pāreja ir ieplānota un nav saistīta ar globālu kataklizmu uz Saules.

Caur Sauli iet pilnīgi jaunas enerģijas plūsmas. Skaties, lūk, 2000. gads.

Es salīdzināju Sauli 2000. gadā un tagad.

Skaties tikai, Saule šajā periodā ir izaugusi divas reizes lielāka! (Neaizmirstiet, ka tas ir skats no mentālā plāna.) Viņa mirdz daudz spožāk un ir aptverta ar daudzām uguns cilpām.

Tas nozīmē, ka Saule jau veikusi Pāreju. Viņa ir kļuvusi citāda, jauna un spoža.

Bet kas notiek fiziskajā plānā?

Nolaidīsimies uz fizisko plānu.

Es pietuvinājos Zemes orbītai un pēkšņi ieraudzīju, ka Zeme šūpojas attiecībā pret ekliptiku, it kā ābols zarā.

Kas notiek?

Norit kosmiska vētra, es domāju. Vēlreiz paskatīsimies uz 2000. gadu.

2000. gads. Spilgti redzama sinusoīda, pa kura kustas mūsu planēta.

Iegāju 1960. gadā. Sinusoīda ir pazudusi, ir novērojama vienīgi viegla, viegla šūpošanās. Praktiski planēta nešūpojas.

1900. gads. Planēta stabili stāv orbītā attiecībā pret ekliptikas plakni.

Atgriezos pie visiem apskates punktiem vēlreiz. Jā, tā ir kosmiska vētra. Tagad planētu nevis vienkārši šūpo kā 2000. gadā, bet arī purina.

Tāpēc arī notiek kataklizmas?

Jā. Zeme ir iegājusi “turbulentās plūsmās”, un viņas iekšienē viss samaisās šajās plūsmās.

Bet Saule stāv ļoti stabili...

Bet kā tad Zemes magnetosfēra iztur?

Tādēļ arī Krajons atnāca, lai palīdzētu Zemei tikt galā un kosmisko vētru rezultātā pāriet uz jaunu orbītu.

Jā, Aštars teica, ka planēta maina kursu. Paskatīšos nākotnē.

2020. gads. Ir iespaids, ka planēta iziet no ekliptikas uz augšu, vismaz Zemes magnetosfēras “deguns” rēgojas ārā no ekliptikas. Šķiet, ka ir nomainījušies poli, un planēta vēl vairāk ir noliekusies attiecībā pret ekliptiku. Lēcieni ir kļuvuši mazāki.

2030. gads. Viss ir nomierinājies. Planēta mirdz stiprāk, viņa ir lielāka pēc apjoma, un viņu vairs “nepurina”.

Es lūdzu tev komentēt Pāreju. Kas tomēr notiek fiziskajā plānā?

Kas tas ir – Planēta ir kļuvusi divas reizes liekāka? Tā ir planētas vielas paplašināšanās, tātad, Pāreja uz nākošo, smalkāku un mazāk blīvu plānu.

Bet iespējams, izmaiņu ātrums nav tik straujš, kā es redzēju? Kā, datējumi ir pareizi?

Tas ir aptuveni, protams. Man vienkārši gribējās atbildēt uz taviem jautājumiem, kurus tu visiem uzdod – kas ir Pāreja un kā tā norit. Tagad tu savām acīm pārliecinājies, ka tā patiešām norit – gan mentālajā plānā, gan fiziskajā.

Paskatīsimies uz planētu mentālajā plānā.

Es ieplūdu Saules Vienotībā, un šeit viss ir saplūdis un mierīgs. Viss ir maigi apgaismots, piepildīts ar dzīvu un darbīgu enerģiju. Šeit Saules sistēma vairāk atgādina mūsu ķermeni ar orgāniem-planētām – viss atrodas mirdzoša kokona iekšienē, un planētas loma ir stipri pazemināta attiecībā pret Veselo.

Ko tu vari teikt mums pārejas saprašanai vispār un attiecībā uz lēcienu, kuru mēs taisām?

Mēs augam, ko vēl var teikt? Cik lielā mērā pats cilvēks var izsekot savai izaugsmei? Protams, viss briest un mainās. Un viss ir normas robežās. Notiek lēciens.

Pateicos tev, mans dārgais Šri Juktešvari!

 

Pievienots 12.07.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/vs-v-peredelach-normi

Tulkoja Jānis Oppe