Ņina - Saruna ar dzimtu

Ņina: Vecmāmiņ, mīļā, lūdzu tev, parunā ar mani. Pastāsti, kur tu pašlaik esi? Kas tās par važām, kuras saista mūsu dzimtu? Un kā tas, ka es atkal sāku lasīt nožēlošanu, ietekmē jūs?

Vecmāmiņas Dvēsele: Mīļo mazmeitiņ, mīļo meitenīt, kā es priecājos par tavu sarunu gan ar mums, gan ar Tēvu. Viņš ir žēlsirdīgs, izdzirdēja mūs un izpestīja tevi no tādas tālas tālienes, jo tikai tu vari izpaust to potenciālu, kurš nepieciešams dzimtai augšupkāpšanai. Pateicamies Ļudočkai, mazmeitiņai manai, par to, ka atsaucās un pievienojās. Jo kopā, mīļās, ir jautrāk un vienkāršāk jebkuru bluķi izkustināt.

To ļaunumu, kurš aizvēra mums ceļu pie Dieva, citādi, kā par bluķi arī nenosauksi. Te, astrāla pašā apakšējā rindā, ir vieta, kurs nīkst daudz ļaužu. Tā nav elle, bet nav arī tā dzīves sistēma, kur dvēsele var patstāvīgi attīstīties. Tikai tie iziet no šejienes, par kuriem viņa dzimta lūdzas. Jums, kuri tagad dzīvo uz Zemes, ir iespēja palīdzēt daudziem, daudziem.

Palīdzi, dārgā Ņina, ne tikai mums, tavai dzimtai, bet arī citām dzimtām. Un palīdzēt vari ar to, kas pastāstīsi par mums, šeit nīkstošiem, tiem cilvēkiem, kuri ir viņu dzimtu turpinātāji un nezina par tādu vietu, kur pašlaik ir daudzu dzimtu pārstāvji. Nezinu, vai daudzi izlasīs par to, ko tu mūsu labā dari, bet tie, kuri šeit nīkst, ļoti lūdz pastāstīt par viņiem. Daudz, daudz dzimtu šeit ir sablīvēts tāpēc, ka nosodījums nav iziets kā bauslis, Radītāja dots.

Lai cilvēki izdzird mūs un izdara sev secinājumus. Nav smagāka grēka, kā nosodīt tos, kuri meklē savu ceļu pie Dieva. Jāpalīdz cilvēkiem izdzirdēt tos, kuri sauc pēc savas apziņas attīstīšanas, jo bez attīstītas apziņas cilvēks pat domu nepieļauj, ka viņš tāpat var nokrist un nepamanīt savu krišanu. Bet, lūk, augšupkāpšanu no šī līmeņa patstāvīgi vēl neviens nav izdarījis, bet tie, kurus dzimta atceras, kurus neaizmirst, iziet arī no šejienes un no jauna vairs nenokritīs. Tāda mācība, tāda atmiņa par šajos apstākļos saprasto nenomazgājas, nepazūd. Un es jau tagad zinu, ka iznākšu no šejienes, es tam ticu. Dievs ir žēlsirdīgs, un tu mums esi pamodusies, tu darbojies Zemes labā, Visuma labā.

Tas ļoti daudzkārtīgi palielina visas dzimtas potenciālu, un mēs iegūstam iespēju piecelties un iziet no šiem apstākļiem tīrākā telpā, bet tur jau arī no mums daudz kas būs atkarīgs, lai paši varētu iziet savas mācības, kuras pārtrauca šī nolaišanās zemākās frekvencēs, salīdzinot ar tām, kurās nebija apgūta tā pieredze, kura kļuva par cēloni mūsu izpausmei šeit.

Lūdziet, cilvēki, Dievu. Viņš – tā ir Augstākā Apziņa, Viņš – tā ir Visvarenība, kura tā ir iekārtojusi Pasaules-ēku, ka tikai katrs saprāts patstāvīgi nosūta sevi uz viņa mācībām pašu vajadzīgāko līmeni. Ir svarīgi spēt no šī līmeņa pacelties augstāk, nevis laisties lejup. Mēs, tie, kuri tagad šeit atrodamies, apzināmies šī slāņa nozīmību nevis kā sodu, bet kā smagākus apstākļus Gara audzināšanas mācību iziešanā, un tādā veidā atzīstam, ka ir taisnīgi tas, kas ar mums notika.

Tādas mācības tiek radītas visai dzimtai, nevis tikai vienam viņas pārstāvim. Un tas, kurš pirmais no dzimtas to apzinās, ķeras pie tā, lai atnestu labumu visai dzimtai ar tādu kalpošanu Tēvam, kad potenciāls pieaug strauji un izpaužas spēki pilnīgi visas dzimtas augšupkāpšanai.

Esi tik laba, mazmeitiņ, lūdz palīdzību visiem mūsu dzimtas dzīvojošajiem tādā kalpošanā, kura ietekmēs visu cilvēci. Es dzirdu tavu vēlēšanos parunāt ar tavu zemes plāna tēvu un nododu viņam ruporu.

(Zemes plāna) tēva Dvēsele: Ņina, piedod man, ka es tā pretojos tavai dzimšanai, piedod. Šeit atrodoties, es redzu, kādēļ Dievs deva tev izpausmi uz Zemes, neskatoties uz mūsu kopīgo pretošanos tam. Dievs mūs tā mīl, bet mēs bez tāda sakaru līmeņa ar Viņu, kāds tev ir tagad, nespējām laikus to apzināties un bijām par cēloni daudzām tavām ciešanām. Piedod mums, meitiņ. Gan es, gan tava māte ir šeit par to, ka pretošanās bija kopīga un lēmumu (neļaut piedzimt) pieņēmām kopā.

Man ir ļoti daudz kas tev sakāms, taču, redzot tavu noslogojumu, lūdzu tev tikai vienu: neatstāt kalpošanu Debesu Tēvam, Tēvam Absolūtam. Tu paud savu Garu, un viņam ir vajadzība pēc tāda nostiprinājuma, kādu izej tu pašlaik. Bet mēs visi šeit tevi mīlam un pateicamies par to, ka atceries.

Ņina: Pateicos, mani dārgie, mīļie par visu, kas mums bija, Pateicos par visām mācībām, kuras caur jums izgāju, un es cenšos piedalīties tajos Tēva darbos, uz kuriem mana Dvēsele atsaucas.

Pievienots 14.03.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/razgovor-s-rodom

Tulkoja Jānis Oppe