Lūk, tā mēdz būt…
16.03.04.
Divdesmitā gadsimta pēckara piecdesmitie gadi. Dzīvot grūti: 4 cilvēku ģimene dzīvo aukstā barakā, nav, ko ēst, bet ģimenē ir bērns, kuram ir 3 mēneši. Un pēkšņi šī bērna māte apzinās, ka viņa atkal ir stāvoklī. Ģimene pieņem lēmumu, ka šis bērns nav vajadzīgs: tā ir lieka mute, nebūs ar ko barot un apģērbt. Ārstiem taisīt abortus ir aizliegts, bet māte un vecmāmiņa ar dažādiem paņēmieniem mēģina atbrīvoties no bērniņa. Taču Dievam šajā sakarā ir savi Plāni. Meitenīte piedzima, sauksim viņu par N., bet ģimenē viņu neviens nemīl. Un viņa, pieaugot, lai saņemtu mīlestības enerģiju, cenšas visiem palīdzēt, izpatikt, lai kaut viens viņu noglāstītu, pieglaustu, pacienātu tā, kā vecāko māsu. Lai nebūtu lieka, lai cilvēki ieraudzītu viņas vērtību, justu vajadzību pēc viņas, šai meitenei viss jāizdara ātrāk par māsu, tīrāk, pareizāk. Tā izauga līderis, bet ar pazeminātu pašvērtējumu savā iekšienē.
Šīs meitenes vecmāmiņai piemita dziedniecības Velte, kura kulaku ekspropriācijas gados viņu un bērnus izglāba no bada nāves. Un, kad meitenei bija 6 gadi, vecmāmiņa mēģināja šo Velti nodot mazmeitiņai, redzot viņas centību. Taču meitene atteicās, aizbēga no iesvētīšanas rituāla.
Pienāca laiks vecmāmiņai aiziet no šīs dzīves, un pēdējais, ko viņa lūdza tuviniekiem – savus dūnu spilvenus (ģimenes vienīgo bagātību) nodot jau paaugušajai 15 gadus vecajai mazmeitai N. Trīs naktis meitene (komjauniete, aktīviste, skolā audzināta antireliģiskā virzienā) gulēja uz šiem spilveniem, bet pēc tam no tiem atteicās, jo vecmāmiņa nāca sapnī un kaut ko lūdza darīt. Ģimenes antipātijai, viņai dzimstot un bērnībā, bija milzīga ietekme uz visu meitenītes, turpmākajā meitenes, sievietes un tagad jau vecmāmiņas N. dzīvi.
Tagad N. saprot, ka grūtas mācības Dievs dod spēcīgiem Gariem, un mācās pieņemt visu par labu, nevis kurnēt par likteni. Lai viņa nonāktu pie tādas Pasaules-ēkas iekārtojuma sapratnes, daudz ko nācās uzzināt un iziet, lai vajadzīgajā laikā viņa sāktu dzirdēt Dievu un iet pa dzīvi, Viņa pavadīta.
N., sarunājoties ar dievu, pierakstīja Viņa vārdus viņai:
„Savs ceļš pie Dieva tev ir. Tagad tev laiks iet Gaismas ceļu tieši ar Dievu. Es redzu, vari tu nest savu nastu – Dieva domu – kad jūsu domas un Viņa ir līdzīgas savā starpā, Viņš šīs domas iedarbina ātri, skaidri. Bet, ja pret Dievu pagrieziens, tad ir Likumi, tie sāk darboties, un, lūk, jums ir kavēkļi: nav drauga, naudas, prieka. Atrodi cēloni un aizvāc visus draņķus no sava sākuma – saprāta – apziņas.
Tev Es atkal saku vienu un to pašu, ne no tā, ka nav Man cita, bet no tā, ka viss cits tev nepieklājas.
Kādēļ Es tev došu kādu sliktumu, jo tu taču esi Mana, tu esi Mana Gaisma, tevi augsti vērtēju un sargāju Es, un no svešiem „redzējumiem” norobežoju. Nav jāzina tev tas, ko kāds cits domā. Jo tev taču ir Dievs, esmu Es, kurš vēl vajadzīgs? Lai būtu tā, kā Es paredzēšu. Skatos uz priekšu un zinu Es tavu dalību tajā, ka Nopelns ir Visam, un tu tam esi piederīga.
Kāda atzinība augstāka, un kāds ir uzdevums? Būt visa tā Līdz-Radītājam, kas – SAJŪSMA!”
Tagad N. ir dzīves pieredze, kura iegūta, pateicoties Dieva vadībai:
- pārvarētas problēmas ar veselību (6 reizes mira), bet tagad dzīvo bez zālēm;
- pārvarējusi materiālās grūtības (nesēž uz vienas pensijas, negaida palīdzību no tuviniekiem, no valsts, bet pati palīdz cilvēkiem pārvarēt šķēršļus, kuri atrodas viņu iekšienē, lai aizvāktu cēloņus, kuri traucē dzīvot, nevis izdzīvot);
- ir pieredze attiecību uzlabošanā ģimenē (divas laulības, otrās laimīgas), draudzīga ar bērniem un mazbērniem, kas sniedz prieku visiem.
Dievam bija jānorūda šis Gars, un Viņš tā viņu veda un tagad ved.
Neskatoties uz to, ka dziedniecības zināšanas ir, taču aktīvi praksē kā palīdzību citiem N. tās nepielieto, vairāk sev, lai uzturētu savas darbaspējas un nebūtu par nastu bērniem. Otrs uzdevums viņai ir nolikts: palīdzēt cilvēkiem atrast savu ceļu pie Dieva, un tāpēc viņas darba lauks ir nodot zināšanas, pieņemtas no Dieva ar skaidrdzirdēšanu, un to pielietošanas pieredzi.
Daudz problēmu ir atrisināts, daudz ko ir izdevies uzlabot savā dzīvē, bet ir vēl viens jautājums, uz kuru atbildi N. nevar atrast: kāpēc viņai ir tik liels smags ķermenis, kaut gan vecākiem nebija problēmu ar svaru: māmiņa maza, slaida, tētis gara auguma, kalsnējs. Viņas svars svārstās no 125 kg līdz 75, turp un atpakaļ. Viņa daudz reižu ir mēģinājusi visdažādākos paņēmienus atgriezt ķermeni pie normas. Šī situācija virzīja N. meklēt cēloni, kurš izpaužas ar tādām sekām. Kamēr meklēja šī uzdevuma atrisinājumu, daudz par sevi uzzināja. Iepazīsti sevi, iepazīsi pasauli! Zināšanas, kurās ar viņu dalījās cilvēki, viņa pārbaudīja praksē, pārbaudīja dzīves situācijās, tā tika iegūta pieredze, kurā var un vajag dalīties. Un daudziem tas, kurā viņa dalījās, palīdzēja viņu uzdevumu risinājumā. Tagad, kad ir jau pāri 60, viņa izgāja uz tāda ķermeņa patieso cēloni.
Atbildes uz šo jautājumu meklējumi pieveda pie sarunas ar vecmāmiņas Dvēseli (māceklis nobriedis, parādīsies Skolotājs), kura notika masāžas laikā. Viņa apzinājās, ka vecmāmiņas Dvēsele saka viņai ļoti svarīgus vārdus, un centās iegaumēt. Kamēr brauca mājās, atkārtoja, lai neaizmirstu, apjēgtu, izdarītu secinājumu.
Taču zvani, tikšanās… un informācija izkusa kā dūmi svaigā vējā.
Vakarā N. nevarēja aizmigt un apsēdās pie datora, nolēmusi atkal parunāt ar vecmāmiņu.
N.: Es piesaucu uz sarunu manas vecmāmiņas Jevdokijas Dvēseli un sūtu tev mīlestības un pateicības enerģiju. Parunā ar mani.
Vecmāmiņas Dvēsele: Esmu šeit, man mīļā, skumstu pēc tevis, un ne tikai es, bet arī visa mūsu dzimta. No tā, ko tu tagad dari uz Zemes, daudzas mūsu Dvēseles, nīkstošas tumsā, atjauno savus spēkus, savas programmas, pateicoties tai nožēlošanai, kuru tu nes par mums. Mēs visi korī ceļamies augšā, un spēku, kurš bija ne mūsu vadīts, bet mūsu nesaprātīguma dēļ uz ļaunu, tagad atbrīvojam un nododam tev palīgā.
Apziņas izaugsme ir grūta lieta, īpaši tādos laikos, kādi ir mūsu izieti.
Mūsu dzimta bija strādīga, drosmīga un dzīvoja par slavu Dievam ar nodomu dzīvot mūžīgi. Taču ne visu spējām pieņemt kā mācības, un kulaku ekspropriācija ir izieta kā neizpildīta mācība: nespējām izdarīt secinājumu, ka tā ir mācība, kļuvām nikni, vēlējām sodu pāridarītājiem, un tāpēc esam šeit.
Mūsu mīļā, pildi visu, ko Dievs Kungs tev dod kā norādījumu. Viņš žēlsirdīgs, un mums atvērs ceļu uz augšu, lai atjaunotu gan mūsu dzimtas spēku, gan slavu.
Bet baidos teikt tev, ka tev redzamā problēma ar ķermeni ir manis izdarīta tā iemesla dēļ, ka tu nevēlējies ņemt manu amatu (dziedniecību) un nest to tālāk pa dzimtu. Bet tagad redzu, ka tev Dievs ir uzlicis daudz grūtāku uzdevumu: cilvēku dvēseles ārstēt, nevis ķermeņus. Darbojies, bērniņ mīļais, darbojies, mīļā, par labumu visiem.
Ja varēsi, noskaiti lūgšanu vēl par manu vīru Grišu, kaut tu viņu neatceries, nezini, bet viņš ne mazums laba ir darījis priekš tava tēva un tantes Olgas. Es noteikti iziešu no šejienes un atkal dienestā pie Tēva iestāšos, lai izpildītu to, ko nespēju tad. Ja ir tādas veltes, ko Radītājs atklāj mums, ir jābūt uzticīgai Tēva uzdevumiem un jāpilda viņa norādījumi precīzi.
N.: Vecmāmiņ, mīļā, piedod tu man, meitēnam dumjam nesaprātīgam, ka apvainojos uz tevi, nemīlēju tevi. Piedod! Šodien masāžas seansā tu atnāci un runāji ar mani, bet es to nepierakstīju, izejot no masāžas kabineta, visu aizmirsu. Lūdzu, atkārto, ja vari, jo es sapratu, ka teikts bija kaut kas ļoti svarīgs.
Vecmāmiņas Dvēsele: Bez tāda ķermeņa cēloņa apzināšanās tev neizlabot viņu. Un es, kā šī procesa iniciatore, atzīstu savu vainu un dodu savu vecāka svētību, lai noņemtu no tevis to, kas manis uzlikts.
Kā?
Balsties uz to, ka šis ķermenis nav tavs, bet mans. Un tas bija mans uzdevums dziedniecību nest. Es, uzskatot tevi par savu turpinājumu un dzimtas labumam, mēģināju Dieva velti atstāt tev, un, kad tu atteicies ne reizi vien, es tad arī nosūtīju tev tādu sodu par necieņu pret vecākajiem dzimtā. Tagad es apzinos, ka tava bērna dvēsele bija tuvāk Dievam, un dzirdēju, ka tev būs cits uzdevums. Tagad, no šī laukuma, no šī līmeņa, saprotu, ka pārkāpu tavu izvēles brīvību, bet tad man likās, ka es radu patiesību.
Esi laba un pieņem arī tu manu nožēlošanu par to, ko es izdarīju un tādā veidā mūsu dzimtai nodarīju prāvu kaitējumu. Baiļošanās, bailes palikt bez maizes kumosa, kuras mums ar bērniem nācās iziet, piespieda mani tā izrīkoties ar tevi. Laiki mainās, un tu nemaz neesi tā, kādu es tevī redzēju bērnībā. Lūk, tā, meitenīt manu, izpaužas tas, ko mēs ar savām domām radām.
Esi uzmanīga pret to, ar ko tagad nodarbojies, jo atbildība uz tevis gulstas liela un vajag ļoti uzmanīgi attiekties pret Tēva norādījumiem, kurš ved tevi un caur tevi visu mūsu dzimtu. Viņš ir žēlsirdīgs un dod mums cerību caur tevi iziet no tām važām, kurās mēs tagad atrodamies. Mūsu dzimta slavena bija. Darba rūķi mēs un pārticībā trūkumu nekad nepazinām, taču cilvēku skaudība palīdzēja mums ne tikai mantu pazaudēt. Bet tā nav nelaime. Taču nelaime ir, ka nepieņēmām šo mācību un ar pāridarījumu atbildējām, nepieņemot šo mācību.
Lūk, kas tev ir jāiziet. Pieņem visu, kas tev tā vai citādi dara pārestību. Tava degošā sirds palīdz mums šeit noturēties un pārciest visas mokas, kuras nesam. Tev vēl ir laiks visu varēt, visu izlabot, piedaloties Tēva Darbos, Mēs no šejienes zinām – Viņa ŽĒLASTĪBA ir bezgalīga. Ar mīlestību pret tevi, vecāmāte Duņa.
N.: Pateicos tev, mana mīļā, es centīšos un centīšos uzticīgi kalpot Tēvam, cilvēcei, cilvēkiem. 01:26.
N. vēlējās palīdzēt savai dzimtai. Dievs izdzirdēja viņas domas. N. vēl tikai domā, ka ir jāparunā ar Dievu, bet Viņš pats pamodina viņu no miega. Pamodusies, N. sēžas pie datora un raksta:
N.: Tēvs-Absolūt, es klausos Tevi.
Tēvs-Absolūts: Pētot Visuma un kopā ar viņu jūsu planētas atjaunošanās procesus, tu iedziļinies tajos procesos, kuri sen ir izieti, kaut arī nav atstrādāts pagājušo iemiesojumu saturs.
Pašlaik ir dota iespēja iziet no tām mācībām pa jaunu ceļu un, ņemot vērā tavu tiekšanos uz Mājām, es uzstāju uz to, lai nožēlošanas par dzimtu process tiktu turpināts.
Jūs izmantojāt tādus iedarbības citam uz citu procesus, kad harmonija ir traucēta dziļi, un, lai “aizlāpītu” visas plaisas dzimtas enerģiju plūsmā un izslēgtu dzimtas spēka zudumus, vienkārši nepieciešams atkal nostāties uz nožēlošanas ceļa. Ja tāds scenārijs neietilpst tavā sapratnē par izeju no dzimtas programmas grūtībām, tad Es nevarēšu izvilkt tos, kas gaida tādā vietā, kur spēku patstāvīgai augšupkāpšanai nav. Tev nepieciešams atvēlēt īpašu diennakts laiku, kurš netiktu pakļauts nekādām pārmaiņām, un ikdienas nožēlošana 40 dienu laikā radīs apstākļus iziešanai no tām važām, ar kurām saistītas dzimtās dvēseles.
Vārgstot šajās važās, viņi lūdzas Mani pavērst tevi uz šo mijiedarbības ar Galaktikas Karmas Padomi ceļu un cer, ka tu viņus izdzirdēsi.
Māsa L. var uzņemties pusi jūsu dzimtas grēku nožēlošanas lasīšanas termiņa, lai izvestu visus tuviniekus, kuri nonākuši šo važu gūstā. Viņai izvēloties nostāties dzimtas aizsardzībā, jums abām stāv priekšā izpildīt 20 ikdienas nožēlošanas pa visiem baušļiem bez jebkāda pārtraukuma šajā kalpošanā dzimtai. No tā, cik spējīgas jūs būsiet apzināties šī procesa svarīgumu, kļūs skaidrs, vai radīsies iespēja dzimtai uzkāpt tajā pjedestālā, uz jura viņa reiz eksistēja kā paraugs.
Tikai šaura robeža šķir ceļu pie Tēva un krišanu tumsā. Atrodot tevi Visuma telpā, Es devu piekrišanu viņu atbrīvošanas lūgumam, pie noteikuma, kā kāds uzņemsies pūles un izvedīs dzimtu no tumsas. Tava Dvēsele devās pēc tā uz Zemi, un tagad iestājas moments, kad var, neatliekot citas lietas, nostāties šajā kalpošanā dzimtai, nekaitējot citiem. Sākot darboties dzimtas labā, neaizmirsti, ka tavs uzdevums (dalīties pieredzē, kā sasniegta tāda dziļa iedziļināšanās cēloņa un seku savstarpējā sakarībā) saglabājas arī turpmāk.
Man ir svarīgi redzēt, ka tu spēj apzināties, ka, strādājot ar savu dzimtu, tu izej apmācību, kā sniegt palīdzību citām dzimtām caur dzimtu pārstāvjiem, kuri pašlaik ir uz Zemes. No tām šaubām, kuras jūs līdz šim laikam pavada ceļā pie Tēva, jums visvairāk augšupkāpšanā šķēršļus liek tieši dzimtas saknes. Tās var noturēt cilvēka potenciālu, un var to palielināt. Pašlaik kā važas uz jūsu kājām “karājas” dzimtas problēmas, un, pie izteikta nodoma nosacījuma, Es pieņemu jūsu nožēlošanu savā kontrolē. Svarīgi ir nevis vienkārši izlasīt to, kas rakstīts, bet patiesi izdzīvot to, kas noveda dzimtu pamestībā.
Mums stāv priekšā apgūt dzimtu augšupkāpšanas procesu caur nožēlošanu. Un, jo ātrāk jūs to spēsiet izdarīt, jo ātrāk cilvēce saņems pieredzi tādā kalpošanā savai dzimtai, kā cilvēces dzimtas daļai. Ja cilvēce nespēja apvienoties, tad ir variants, kad šī apvienošanās spēs notikt, pamatojoties uz dzimtu savienošanos. Uzzinot darbības pa soļiem – un Es koriģēšu visu nožēlošanas procesu – jūs ar savām darbībām varēsiet izvest dzimtu Gaismā. Sāpes, kuras nemitīgi plosa viņu dvēseles, vārdzina dzimtas spēkus, un tāpēc ir tik daudz šķēršļu visiem. Tiem, kas ar labiem nodomiem ieiet savā dzimtā, apgūstot jaunas iespējas, ir jāatceras, ka tās jums tiek dotas par nopelniem kalpošanā cilvēcei jaunu zināšanu apgūšanā un izvirzīšanā.
Tēvs Absolūts, Visvarenais (Вседержитель).
N.: Tēvs Absolūt, lūdzu, izskaidro, kāpēc Tev ir tik daudz parakstu? Es vēršos pie Tēva Absolūta, bet vēstījuma beigās lieku vēl arī citu parakstu. Kas to izraisa un kas ar mani runā?
E runāju, Tēvs Absolūts, no arvien augstāka apziņas līmeņa, jo arī tavs līmenis aug, izejot nepieciešamās mācības. Un, jo vairāk tu reaģē uz visu, kā uz labo, jo augstāks ir apziņas līmenis un jo lielākas ir iespējas saņemt informāciju ar augstāku frekvenci.
N.: Pateicos, pateicos.
N.: Es piesaucu Galaktikas Karmas Padomi un sūtu Jums mīlestības un pateicības enerģiju. Lūdzu jūsu atļauju, izskaidrojumu par palīdzības sniegšanu manai dzimtai, lai izietu no tām važām, kurās viņa pašlaik atrodas. Ko un kā es un citi mūsu dzimtas locekļi varam izdarīt to Dvēseļu labā, kuras gaida no mums palīdzību caur dzimtas grēku nožēlošanu?
Galaktikas Karmas Padome: Izvirzot tādus jautājumus, tev jāapzinās, kādu slodzi tu uzņemies.
N.: Jā, es apzinos un izsaku nodomu piedalīties mūsu Dzimtas atbrīvošanas no važām, kuras viņu saista, procesā. Lūdzu Jūsu izskaidrojumu manām darbībām.
Galaktikas Karmas Padome: Velkot ārā no Dzimtas vēstures pašus netīrākos darbus, tev nāksies izliet daudz asaru, ja nespēsi pret to attiekties kā pret nepieciešamu apmācības procesu.
Apsolot neraudāt, tu radi papildus grūtības šī uzdevuma izpildīšanā. Ja asaras, ar kurām tiks izraudātas Dzimtas bēdas, tevi nebiedē, sāc nožēlošanu dilstošā mēneši un dari to bez pārtraukuma, cik šī procesa dalībnieki kopā nožēlošanā pavadīs 40 dienas.
Paveicot šo darbību, būs savāktās nožēlošanas enerģijas analīze, kura tad arī parādīs dzimtas spēju augšupkāpt uz Gaismu.
N.: Pateicos, pateicos.
Ja jūsu dzīvē ir kaut kas līdzīgs tam, ar ko N. dalījās ar mums, ļoti iesaku iziet nožēlošanu par savu dzimtu. Nožēlošanas lūgšanu pa visiem desmit baušļiem, kuru ir radījusi M.A. Vasenkova (Maskava, vietne Rodonaj – zināšanu izplatīšanas centrs (Родонай – центр распространения знаний)), tajā jums palīdzēs[1].
Ar mīlestību un pateicību pret jums par to, ka ļāvāt man izteikties un tādā veidā dalīties savā uzdevumu risināšanas pieredzē – tikai kopā ar Dievu, Radītāju, Visvareno, Augstāko Saprātu var transformēt to negatīvu, kurš ir mūsu pašu, mūsu dzimtas radīts, tātad, mums tas arī jālabo. N.
Pievienots 09.03.2016
http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/vot-tak-bivaet
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://vk.com/doc206191470_402501528 (Tulk. piezīme)