Daudz autoru - Mēs rakstām čenelingus....

Mēs rakstām čenelingus, lai izzinātu sevi un visumu

(Grupa Gaismas Nesēji (Светочи), Tjumeņa)

 

14 12 06 011. Mīlestība kā būtība. (Jautājums Radītājam)

2014.11.06.

Kā mīlestība strādā ar cilvēkiem, un kādu lomu mīlestība izpilda zemes plānā?

Valentīna

Mīlestība: es esmu pievilkšanās magnēts starp cilvēkiem, bet lai šis magnēts strādātu, jums nepieciešams ielaist mani savā sirdī. Tikai tad es izstarošu labā un pievilkšanās vibrācijas (to es saku par savu beznosacījuma izpausmi).

Cilvēciskajā plānā mani var raksturot kā labo, žēlsirdību, visa un visu pieņemšanu. Ar cilvēkiem, kuriem piemīt tādas īpašības, patīk kontaktēties.

Es esmu izlieta visā Zemes telpā, mani uzsūc Saule un atgriež uz Zemi kā siltus saulstarus. Sasildās, atdzīvojas visa daba, viss dzīvais triumfē un priecājas par siltumu. Dzīvība iekrāsojas spilgtās krāsās. Parādās prieks.

 

Nadežda

Mīlestība vienmēr ir klātesoša uz Zemes un ir bijusi klātesoša visos laikos. Viņa radīja un veidoja, bez mīlestības nekā nebija. Mīlestības enerģija dzima sākotnēji. Viņa ar idejām bīdīja cilvēci uz attīstību un labklājību, skarot katru dvēseli, apgaismojot viņu gādīgi un maigi, bīdot uz priekšu. Cilvēks intuitīvā līmenī viņu juta, neapzinoties, ka tā ir tieši viņa – Dievišķā mīlestība ar lielo burtu. Bez šīs mīlestības nebūtu ne gaismas, ne dzīvības. Mīlestība virza mūs šajā Visumā un dod mums laimi apzināties visu, kas mums ir uz zemes un dzīvē, sajust mājas, citam citu, Dievišķo saikni, nesaraujamu ar dabu un Visu Esošo. Tikai mīlestība dod mums apmierinājuma ar sevi sajūtu un izdaiļo dzīvības enerģiju, dotu mums no dzimšanas.

 

Viktorija

Cilvēku sirdis ir mīlestības pilnas, viņiem tā jāatpazīst

un jāatrod savā sirdī, un jāaplūko telpās mūžīgās.

Mīlestību elpo cilvēks, tādēļ, lai nestu to visu laikmetu.

Radītāja Lielā viss ir atnests, Zemes miesās ietērpts,

Diženās mīlestības ierosmes un bērna domu čivināšana.

Ar Mīlestību mēs visi ieejam dzīvē, lai ar viņu draudzētos un kopā dzīvotu,

lai dalītos ar viņu, sasildot vājuma brīdī kādu.

Dvēselei, jau pavisam nosalušai, iedvest Mīlestības uguns daļiņu,

liesma tā var atspīdēt, lai atkal Tēvam viņu nosūtītu.

Mīlestība, dzīvības elpošana – viss ir vienots!

Zini, Cilvēk, tikai ar viņu tu esi dzīvs, ar to atšķiries no visām Zemes būtnēm,

viņa ir Tēva velte mīļotajam bērnam, kura var sasildīt Esamības matēriju.

Dzīves kustības nav, ja nav mīlestības bērnam pret māti un sievietei pret vīrieti,

un tā viņa iet no cilvēka pie cilvēka, liekot viņam virzīties uz priekšu.

Mīlestība pret Zemi, Dabu, Pasaules-ēku ved pie Apziņas attīstības.

Mīlestību elpo Pasaules-ēka, un ar Radošumu ir pilna dvēsele, ka tik viņai Mīlestība ir dota.

Cilvēka Lielie Radījumi bez radošās Mīlestības spēka neskanētu gadsimtos,

ja tajos nebūtu motīva no Mīlestības Mūžības un Radošuma!

Un, lūk, ņemiet Cilvēku. Viņa dvēsele Mīlestību elpo, tā viņā kūsā un dzied.

Mīlestība dod cerības un apjausmas, Mīlestība bīda Pasaules un sagrauj šķēršļus, par viņu sacer balādes.

Un Dziesma par Triumfējošo Mīlestību iet no paaudzes uz paaudzi.

Tā bija, ir un būs uz laiku laikiem, kamēr ir Bērni Dižajam Radītājam!!!

 

Tatjana

“Jūsu Augstība, Mīlestības Enerģija, mīļā, dārgā, dzimtā, kā Tu ar mums strādā?”

– Es Jūs mīlu, es atrodos Jūsos un izpaužos pēc Jūsu vibrācijām.

Kad Jūs esat harmonizēti, Jūs izšķīstat manī, un Pasauli burvīgu, priecīgu, laimīgu, varavīkšņainu, brīnišķīgu vērojat, ar Dvēseli radošu Jūs debesīs planējat un ar to iepriecināt Tēvu un Eņģeļu pulkus. Ar Dvēseli uzlidojot, neatraujaties, bet izšķīstat Tēvā.

Viņa domas un plānus uzķerat un smejaties kopā ar viņu, un pārvēršat īstenībā brīnišķīgā;

saprātīgi, apzināti dzīvojat paši un citiem ļaujat dzīvot laimīgi, ražīgi.

Kad jūs dusmojaties, piktojaties, esat neapmierināti, baidāties, esat sašutuši un nosodāt –

jūs mani izspiežat, esat rupji un zemas vibrācijas iedzenat.

Es nevaru tad palīdzēt jums just harmoniju un skaistumu, un viedumu augstāko no Dieva radījumiem.

Tad caur mani jūs iepazīstat radījuma “tumsu”, savu apziņu ar negatīvu aptumšojot.

Tad es asaras savas leju un attīru jūsu Dvēseles, es mazgāju acis sirdīm un uz Gaismu jūs bīdu.

Visā vienmēr es esmu! No jums ir atkarīgs, kā mani ieraudzīt, sajust, kādu dzīves krāsu izvēlēties!

“Kādu lomu uz Māmuļas-Zemes Tu izpildi?”

– Viņu es papildinu, atjaunoju. Ar mani viņa vienmēr dzīvojusi un dzīvos!

Mana enerģija ir visa dzīvā un nedzīvā pamatā.

Es – Dzīvības asinis, viņas pirmpamats.

Es – kāpnes pie Tēva-Pirmradītāja, esmu laimes putns, jūsu cerība un balsts,

es – jūsu Dvēseles Uguns un Gaisma, Saules Gaisma jūsu Mājās-Pasaulē.

Es – tas, no kā jūs dzīvojat, es – jūsu Jēga un Būtība.

Es – jūsu Radītāju potenciāls, es – jūsu Spārni, Apzināšanās, Ticība un Sapnis!

Es – labākais, kas ir Jums! Glabājiet saudzīgi mani. Mēs kopā radīsim skaisto!

 

14 12 06 022. Darbs ar Radītāju

2014.11.13.

Kāda ir cilvēkā ieliktās patiesības būtība?

Valentīna

Patiesība – tu pati, kā cilvēks, pirmām kārtām. Tavs ķermenis ar visām savām funkcijām, kuras strādā tā un ne citādāk. Tava dvēsele, kurā ir mana daļiņa. Kāpēc tu vārdu Dvēsele uzrakstīji ar mazo burtu? Visi priekšstati par skaistumu, labu un ļauno, kas ir labi un slikti, viss tas jau ir ielikts tavā dvēselē un izpaužas caur fizisko ķermeni. Vārdu Dvēsele tu atkal uzrakstīji ar mazo burtu. Tie izpaudīsies stiprāk, ja ir atvērts saprāts un paplašināta apziņa. Tas viss nāk no zemapziņas caur intuīciju, kā jūs sakāt, un formē cilvēka sirdsapziņu. Biežāk ieklausieties savā sirdī. Atvērta sirds patiesību vienmēr pateiks priekšā. Patiesība attiecas uz cilvēka saprātīgu uzvedību un ir paredzēta tam, lai cilvēks, ieklausoties iekšējā balsī, spētu saglabāt ķermeņa un Dvēseles harmoniju. Tagad tu pareizi uzrakstīji vārdu Dvēsele ar lielo burtu. Tu taču raksti par savu Dvēseli. Par patiesību saucam to, kas neprasa paskaidrojumus, tā ir jābūt, tad saglabāsim mieru un savas mājas.

Ar mīlestību Tēvs.

 

Nadežda

Tas ir serdenis – virzošais spēks mūsos. Tas ved mūs pa dzīvi, sakot priekšā, kas ir svarīgs šajā momentā. Cilvēks caur iekšējo skatu atšķir, kas ir patiesība un kas nav. Dvēseles un gaismas iekšējā telpa sirds centrā dzīvo ar Patiesību, bet mums jāieklausās šajā telpā. Mūsu rīcība ir ar to saskaņota, ja patiesība mūsos dzīvo.

 

Viktorija

Patiesību apjēgt spējiet, cilvēki, viņas iemiesojums esmu Es

un visas pasaules apkārt – ir Patiesība mana.

Viņu nav grūti saskatīt, viņa ir strautā, kurš plūst starp akmeņiem

un lakstīgalas dziesmā, kura vijas pār griķu lauku, viņa ir gan māšu dziesmā,

gan tīrā un brīnišķā Gribā, diženajā Mīlestības mātē.

Ak, Patiesība, visu cilvēku izziņas priekšmets, kurš aizbēg tālumā, tikko pietuvojies tam!

Viņu jūs meklējat visur, taču nav pakļauta sapratnei Diženā Radītāja Apziņa un tas, ka katrā viņa ir!

Viņa ir izlieta Pasaules-ēkā, pēc lāsēm var ieraudzīt, kur ir Mīlestība, kur ir Aicinājums, kur Tīrība un Vienkāršums – tur Patiesības vienkāršie pavedieni.

Kur tieksmju, jūtu dziļums, – tur Patiesības raksti savīti.

Kur dvēseles augstums ir sasniedzis pilnību – tur Patiesība un tur Svētlaime.

Svētlaime no tā, ka Tīrība un Vienkāršums, un Augstums vienlaicīgi!

Svētlaime no tā, ka ir saskaņa ar visu Visumu – no šejienes Pilnība!

Ak, Patiesība! Viņa dota katram bērnam,

Radītājs, apdāvinot mūs, ir bagātīgi dalījies Dižajā Patiesībā Savā.

Bet kur viņa ir? Tumsā klejojam, garīgo meklējumu pilni...

Viņa ir kā lāpa, kura naktī ved pie Esamības sākotnēm, un pilnveidojoties Dvēsele tiecas pie viņas...

Sasnieguši saprotam, ka Patiesība lielā priekšā, viss priekšā vilina...

Ejot uz priekšu, meklējot viņu, jūs Savas Dvēseles Gaismu atradīsiet!!!

 

Tatjana

Par ko mēs domājam, kad pārdomājam par Patiesību?

Par mīlestību, godu, atbildību, jaunrades prieku, nodomu tīrību.

Par to, ka Gaismas spēks ir neuzvarams. Par to, ka jūs visi esat brīnišķīgi un laimes cienīgi. To radāt ar sirds nodomiem!

Jūs visi manis mīlēti, bez izņēmuma, un pārbaudījumus izejot savā vietā,

jūs kopā labāko, brīnišķīgo, burvīgo īstenību izzināt un radāt.

Sevis cienīgi jūs būsiet. Jūsos ir spēki vareni izmainīt sevi uz labāku.

Katru mirkli atcerieties to, lūdzos Jūs, mani Gaišie Bērni!

Pie stariņa mana ar sirdi un prātu savu turieties, šī saikne ir stiprāka par visu pasaulē.

Par saviem nodomiem, jūtām, darbiem pilnībā paši atbildat uz šīs planētas.

Jūs Gaismas Eņģeļi, šajā Gaismā arī uzturieties, Starojošie Eņģeļi – Cilvēki.

Nežēlsirdīgajā pasaulē Žēlsirdīgi esiet.

Gaismas jūsos daudz – visus apsildiet, atcerieties, Jūs – mani bērni!

Labākās Gaismas Jūsos ieliku. Mirdziet ar kristāliem Zemes dzīslās!

Cilvēki – Zemes Dzīvās asinis!

 

Pievienots 06.11.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-2014/mi-pishem-chennelingi

Tulkoja Jānis Oppe