Мой сын выбрал родиться косолапым
Mans dēls izvēlējās piedzimt ar greizo kāju
Šis ir interesants un pabriesmīgs stāsts.
Manam vecākajam dēlam, kad viņš bija mazs, bija ieradums teikt: “Kad es biju vīrietis (senjors spāniski – mēs esam meksikāņi), man bija ūsas.”
Viņš nejauši izteica lietas par to, kas viņš bijis, kad bijis vīrietis. Man tās šķita smieklīgas un mani ieinteresēja. Es vēlos ticēt reinkarnācijai, bet kā spītīgai zinātniecei man ir vajadzīgi stingri pierādījumi.
Kad es mācījos, lai iegūtu sertifikātu hipnozē, viena no nodarbībām bija “Iepriekšējo dzīvju regresija”.
Tātad instruktore veica regresiju pagātnē un palūdza man pāriet uz konkrētu dzīvi pirms manas nāves momenta. Būdama hipnozes / regresijas stāvoklī, es ieraudzīju sevi kā ļoti vecu sievieti, kura dzīvo vienatnē mazā mājiņā kādā Eiropas kalnā.
Tā bija dzīve kara laikā, un pēkšņi manā mājiņā ielauzās kareivju grupa, lai kaut ko meklētu. Nedomāju, ka viņi uzskatīja mani kā draudu, bet viņiem vajadzēja pārmeklēt māju.
Kad es ieskatījos viņu sejās, es sapratu, ka viens no kareivjiem ir puisis, kuru es pilsētā zināju, es pazinu viņa vecākus un viņu. Viņš ļoti kaunējās ienākt manā mājā un piedalīties kratīšanā, bet tas bija viņa darbs kā kareivim (par kuru, redzams, viņš bija spiests būt).
Viņam bija mana dēla seja.
Sk. arī Mātes un dēla karmiskā saikne.[1] |
Pēkšņi man sākās sāpes krūtīs (vecajai sievietei regresijā, ne man, Albai), man notika sirdslēkme, un es nomiru.
Es redzu, kā kareivis, kurš ir mans dēls šajā dzīvē, ir ļoti apbēdināts, tāpēc ka domā, ka es nomiru aiz bailēm, kad viņi pārmeklēja manu māju.
Viņš nometās ceļos un apkampa mani, un, tā kā es biju mirusi, es varēju visu redzēt no augšas un dzirdēt viņa domas.
Viņš jutās bēdīgs un vainīgs, viņš ienīda būt par karavīru un domāja, ka es nomiru viņa vainas dēļ. Man tā gribējās pateikt viņam, ka tā nav viņa vaina, ka es uzskatu viņu par labu bērnu, vienkārši bija pienācis mans laiks. Viņš šķita nemierināms un domās nolādēja karu un to, ka ir tā daļa.
Tā beidzās pirmā regresija.
Notikums man šķita interesants, bet es par to neatcerējos līdz brīdim, kad mans dēls kļuva 9 gadus vecs un viņam bija nepieciešama pēdas operācija. Viņš piedzima ar greizo kāju, piedzīvoja vienu operāciju, kad viņam bija 6 mēneši, un tagad 9 gadu vecumā otru.
Pēc operācijas viņš kautrējās no rētām uz kājas, man šķita, ka operācija bija smaga, jo viņš juta stipras sāpes.
Viņš gribēja zināt, ko viņš ir izdarījis, ka pelnījis tik šausmīgu un sāpīgu operāciju, tāpēc es padomāju un pajautāju, vai viņš negrib veikt pagātnes dzīves regresiju. Viņš izrādīja interesi un vēlējās pamēģināt.
Savā regresijā viņš bija… – kā jūs nojautāt – kareivis un tik stipri ienīda karu, ka nolēma izdarīt visu, lai atkal nenonāktu karā.
Tātad šajā dzīvē viņš piedzima ar greizo kāju. Mūsdienās greizā kāja nav ļoti nozīmīga problēma, un to var izlabot ar ķirurģijas vai ieģipsēšanas palīdzību, taču jūs nevarat tikt iesaukts armijā.
Pēc šīs regresijas viņš bija patiesi laimīgs, ka piedzimis ar greizo kāju. Viņš teica man: “Māmiņ, es domāju, ka nolēmu tāds piedzimt, lai turētu savu solījumu vairs nekad nebūt par kareivi.”
Norādītais avots: https://renepal.quora.com/What-personal-experience-has-led-you-to-consider-the-possibility-that-we-do-in-fact-reincarnate (nav atrodams)
P.S. Jūsu bērni atminas savas iepriekšējās dzīves?
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 23.10.2020.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/moj-syn-vybral-roditsya-kosolapym/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3971-natalija-frolova-mates-un-dela-karmiska-saikne-atminet-pagatnes-dzives-notikumus-un-izmainit-situaciju (Tulk. piezīme.)