Интервью с Яном Стивенсоном: Реинкарнационные исследования имеют значение для медицины в изучении родимых пятен и врожденных дефектов

Intervija ar Janu Stīvensonu: reinkarnācijas pētījumiem ir nozīme medicīnā un dzimumzīmju un iedzimtu defektu studēšanā

Dr. Jans Stīvensons (Ian Stevenson), Kanādā dzimis psihiatrs un Virdžīnijas Universitātes fakultātes loceklis, ir vadošā autoritāte zinātnes pasaulē attiecībā uz reinkarnācijas pētījumiem. Pēdējo trīs gadu desmitu laikā viņa daudzsološo gadījumu pētījumi ir daudzkārt veduši viņu pa visu pasauli, bieži vien uz Indiju, kur viņu intervēja kolēģis K.S. Ravats (K.S. Rawat), Reinkarnācijas pētniecības fonda direktors Faridabadā, Indijā.

Dr. Stīvensona nozīmīgajai grāmatai “20 gadījumi, kas liecina par reinkarnāciju (20 Cases Suggestive of Reincarnation)”, ir sekojušas vairākas citas. Viņa ieguldījums literatūrā šajā specializētajā jomā ir nepārspējams. Intervija ar Dr. Stīvensonu parādījās žurnāla “Venture Inward” ievadrakstā. Dr. Ravats, starp citu, saka, ka ieraudzījis savu izcilo kolēģi "šķietami kautrīgu un nobijušos no publicitātes, bet galu galā viņš piekrita manam diezgan neatlaidīgajam lūgumam". Šī intervija tika veikta 1986. gadā, un nesen Dr. Stīvensons to atjaunināja.

 

Jana Stīvensona pētījumi reinkarnācijas jomā

Dr. Ravats: Vispirms ļaujiet man apsveikt jūs, Dr. Stīvenson, par jūsu plašo un dziļo pētījumu par gadījumiem, kas liecina par reinkarnāciju visā pasaulē. Vai mēs varam sākt ar personisku jautājumu? Kādi iemesli lika jums studēt šajā jomā?

Dr. Stīvensons: Pēdējos gados manu interesi izraisīja neapmierinātība ar mūsdienu teorijām par cilvēka personību. Ar to es domāju, ka es neticu, ka ģenētika vien un ģenētika kopā ar vides ietekmi var izskaidrot visas cilvēka personības īpatnības un anomālijas, ko mēs, psihiatri, redzam.

J: Vai jūs domājat, ka tagad varat tās labāk izskaidrot?

Dr. Stīvensons: Jā, es tā domāju. Es domāju, ka reinkarnācija piedāvā trešo iespēju. Es nedomāju, ka tā aizstāj mūsu izpratni par ģenētiku vai vides ietekmi, bet es domāju, ka reinkarnācija piedāvā labāku izskaidrojumu kādai neparastai uzvedībai, kas notiek ļoti agrīnā dzīves posmā un bieži saglabājas visu mūžu. Tā ir cilvēka ģimenē neparasta uzvedība. Viņš nevarēja to atdarināt no citiem ģimenes locekļiem vai mantot to no viņiem. Tāpēc es domāju, ka reinkarnācija ir iespējamais šādas uzvedības izskaidrojums.

J: Arī dažām slimībām?

Dr. Stīvensons: Jā, iespējams. Par to mums ir daudz mazāk informācijas, bet iespējams.

J: Un attiecībā uz seksuālajiem traucējumiem?

Dr. Stīvensons: Nu, īpaši attiecībā uz to, ko mēs sauktu par transseksuālismu, kurā cilvēki uzskata, ka viņi patiešām ir pretējā dzimuma pārstāvji. Viņi bieži ģērbjas pretējā dzimuma drēbēs un uzvedas tā, it kā viņu ķermenim patiešām vajadzētu būt pretējā dzimuma pārstāvim. Šīs personas Rietumos bieži pieprasa ķirurģiskas operācijas, vēloties tikt mainītas anatomiski. Mums ir vairāki subjekti, kuri apgalvo, ka atceras iepriekšējo dzīvi kā pretējā dzimuma pārstāvji. Viņi bija neapmierināti ar savu fizisko ķermeni.

J: Kāds ir šādu gadījumu procentuālais daudzums?

Dr. Stīvensons: Atsevišķās valstīs, piemēram, Ziemeļamerikas ziemeļrietumos (cilšu gadījumi), Libānā un Turcijā, tas atšķiras no vispārējā. Cilvēki šajos reģionos uzskata, ka dzimuma maiņa nav iespējama, un viņiem nav šāda veida gadījumu. Tā ir viena galējība. Un otra galējība būtu Taizeme, kur dzimuma maiņa notiek 16 procentos gadījumu, un Birma, kur sastopamība ir pat 25 procenti, un pēc tam Indija, kur, tāpat kā lielākajā daļā citu valstu, tas ir aptuveni 5 procenti.

 

Sk. arī Dzimuma maiņa Jana Stīvensona aprakstītā gadījumā.[1]

 

J: Tādā veidā mēs saprotam zināmas kultūras atšķirības starp gadījumiem, kas liecina par reinkarnāciju.

Dr. Stīvensons: Tieši tā. Viens no piemēriem varētu būt jautājums par dzimuma maiņu starp iepriekšējo dzīvi un pašreizējo dzīvi.

J: Vai ir vēl kādi citi piemēri? Var būt arī citas kultūras atšķirības.

Dr. Stīvensons: Jā, ir. Vēl, kas man ienāk prātā, ir brīvība, ar kādu bērni sniedz sīkāku informāciju par vārdiem. Piemēram, Indijā bērni mēdz minēt daudz konkrētu detaļu. Viņi bieži sniedz 20 vai 30 detaļas, kas parasti ietver īpašvārdus. Šrilankā ļoti līdzīgiem gadījumiem nav šādas kvalitātes. Bērni tur nedod daudz īpašvārdu. Tas attiecas arī uz Amerikas gadījumiem. Amerikāņu bērniem, ja šķiet, ka viņi atceras iepriekšējās dzīves, ir dažas pazīmes, kas līdzīgas indiešu gadījumiem, taču viņi neatceras daudzas konkrētas detaļas, īpaši īpašvārdus. Tā rezultātā mums ASV ir liels skaits to, ko mēs saucam par "neatrisinātām lietām". Šādos gadījumos mēs nevaram pārbaudīt bērna teikto, kamēr Indijā mums ir diezgan maz (apmēram 20 procenti) neatrisinātu lietu.

J: Cik gadījumu kopumā ir jūsu failos Virdžīnijā?

Dr. Stīvensons: Tagad mums to ir aptuveni 2500.

J: Un cik no tiem jūs līdz šim esat izpētījis?

Dr. Stīvensons: Es droši vien esmu izpētījis, vairāk vai mazāk, varbūt vienu trešdaļu no tiem. Dažus, protams, daudz pamatīgāk nekā citus. Un pārējās divas trešdaļas ir pētījuši mani domubiedri un kolēģi.

J: Nu, un kāds ir jūsu secinājums uz šo brīdi?

Dr. Stīvensons: Mans secinājums uz šo brīdi ir tāds, ka reinkarnācija nav vienīgais izskaidrojums šiem gadījumiem, bet tas ir labākais skaidrojums, kāds mums ir spilgtākajiem gadījumiem, ar kuriem es domāju tos, kuros bērns izsaka ievērojamu skaitu (teiksim, 20 vai 30) pareizu apgalvojumu par citu cilvēku, kurš dzīvo ģimenē diezgan tālu no bērna paša ģimenes un ar kuru bērna ģimenei nav bijuši iepriekšēji kontakti. Kad mēs runājam par attālumu, mēs ne vienmēr domājam tikai fizisko attālumu. Mēs zinām, ka divas ģimenes var dzīvot tikai 10 kilometru attālumā viena no otras, taču tās var būt ļoti attālinātas, jo pieder dažādām ekonomiskajām un sociālajām klasēm.

 

Pareģojumi sakarā ar nākotnes dzīvi

J: Tātad jūs joprojām meklējat, teiksim, ideālu gadījumu, perfektu?

Dr. Stīvensons: Jā. Es gribētu atrast labākus gadījumus. Tomēr es nedomāju, ka mēs kādreiz atradīsim ideālu vai perfektu gadījumu. Nezinu, vai šādi gadījumi tiešām pastāv, bet mēs vienmēr cenšamies ātrāk tikt pie gadījumiem, pirms abas ģimenes ir tikušās, lai varētu pierakstīt bērna teikto pirms ģimeņu tikšanās. Pirmo tikšanos vēlamies vērot paši. Un mēs cenšamies atrast citus gadījumus, kuriem ir spēcīgāki pierādījumi.

 

Sk. arī Dvēsele pareģojumi sapnī par nākamo piedzimšanu ģimenē.[2]

 

J: Piemēram, pagātnes personības pareģojums?

Dr. Stīvensons: Pagātnes personības pareģojums ir interesants, bet patiesībā tas var vājināt dažus gadījumus, paredzot šīs personas atgriešanos. Bet tā daudzos gadījumos varētu būt papildu funkcija.

J: Tādā gadījumā, kad subjekts un viņa ģimene vispār nepazīst pagātnes personību?

Dr. Stīvensons: Jā. Tas patiešām varētu būt labi, ja pagātnes personības pareģojums subjekta ģimenei nav zināms.

J: Sakiet, to apvieno dzimumzīmes, laika un atrašanās vietas attālums utt.?

Dr. Stīvensons: Jā, un citas pazīmes, piemēram, daudzi paziņojumi.

J: Tie pastiprinātu gadījumu.

Dr. Stīvensons: Jā, es tā domāju.

J: Vai jūs varētu pastāstīt par dažiem gadījumiem, kas jūs visvairāk ieinteresēja?

Dr. Stīvensons: Jā, tie varētu būt tie, kurus mēs bijām pierakstījuši, vai kādi citi.

J: Tādi kā Svarnalata (Swarnalat) gadījums.

Dr. Stīvensons: Tādi kā Svarnalata gadījums. Svarnalats Mišra. Tas ir viens. Vēl viens...

J: Jagdišs Čandra (Jagdish Chandra), Bišans Čands (Bishan Chand)...

Dr. Stīvensons: Jā, tie arī bija divi labi gadījumi. Jagdiša Čandras tēvs bija advokāts, kurš bija specializējies pierādījumu jomā. Viņš veica ierakstu un pēc tam pārbaudīja dēla apgalvojumus. Tas var būt nedaudz par vāju, jo tas bija viņa dēla gadījums, bet tomēr tas bija ļoti labi. Un Bišana Čanda gadījums. Šajā grupā bija arī Kumkumas Vermas (Kumkum Verma) gadījums Bihārā. Viena no viņas tantēm tur veica ierakstu. Bija arī gadījums Libānā – Imads Elavars (Imad Elawar) –, kur mēs varējām veikt ierakstu pirms pārbaudes, un mums ir vēl daži līdzīgi gadījumi.

J: Dažos gadījumos pagātnes personība varēja paredzēt savu atdzimšanu. Vai jūs varētu atcerēties dažus labus šāda veida gadījumus?

Dr. Stīvensons: Jā, es domāju, ka vislabākais šāda veida gadījums bija Aļaskā tlingitu ciltī.

J: Vai jūs varētu sniegt sīkāku informāciju?

 

Zīmes uz ķermeņa – rētas pagātnes dzīvē

Dr. Stīvensons: Nu, es atceros to, ka kāds vīrietis bija pareģojis savai brāļameitai, ka viņš atnāks pie viņas, un norādījis viņai divas zīmes uz sava ķermeņa. Tās bija operāciju rētas. Viena viņam bija uz deguna. Viņam tika veikta operācija acs kaktiņā (labajā), deguna augšdaļā, un vēl viena uz muguras. Es nezinu, kāds bija cēlonis. Lai nu kā, viņš teica savai brāļameitai: "Tu varēsi mani atpazīt, jo man šīs rētas būs atveidotas uz mana ķermeņa kā pēdas." Tad viņš nomira, un apmēram 18 mēnešus vēlāk viņa brāļameitai piedzima puika, kuram bija dzimumzīmes tieši šajās vietās. Atceros, ka redzēju un fotografēju šīs dzimumzīmes. Šim zēnam bija kādi 8 vai 10 gadi, kad es viņu pirmo reizi redzēju. Īpaši labi bija redzama dzimumzīme uz muguras. Tai sānos bija nelielas apaļas pēdas, kas izskatījās tieši kā ķirurģiskas operācijas dūriena pēdas.

J: Bet vai jums nešķiet, ka šāds gadījums zinātniski kļūst vājāks, jo tas bija vienā ģimenē?

Dr. Stīvensons: Jā, tas kļūst vājāks. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pareģojums tiek izteikts sapnī. Ģimene gaida cilvēku, kurš parādījās sapnī. No otras puses, dzimumzīmes bieži ir ļoti neparastas. Un tas, manuprāt, ir diezgan neparasti, ja kādam ir divas dzimumzīmes divās dažādās vietās, kur katra atbilst pagātnes personības operācijas rētām. Tātad šādiem gadījumiem ir gan vājās, gan stiprās puses.

J: Nu, kas attiecas uz dzimumzīmju gadījumiem – vai šīs dzimumzīmes nevarēja izraisīt mātes prāts, kad viņa nēsāja bērnu savā vēderā?

Dr. Stīvensons: Jā, dažreiz tā varētu būt. Māte zināja par mirušā onkuļa rētām gadījumā Aļaskā, par kuru es jums minēju. Viņa noteikti redzēja sava tēvoča rētas. Un citos gadījumos māte bija gājusi un redzējusi kāda nošautā līķi. Viņa zināja, kur uz ķermeņa ir brūces, un tāpēc viņas domas varēja ietekmēt viņas mazuļa embriju. Taču mums ir kādi 20 gadījumi, kuros rūpīgi iztaujājām māti un tēvu, un viņi neko nezināja par iepriekšējo personību. Dažos gadījumos viņi varēja zināt vai dzirdēt par šo personu, bet viņiem nebija ne jausmas, kur bija rētas. Tāpēc es domāju, ka tajos gadījumos mātes prāts nevarēja tieši ietekmēt bērnu.

 

Sk. arī Stāsts par to, kas notiek ar dvēseli pēc pašnāvības, kādas mācības nākas iziet dvēselei, un par zīmēm uz ķermeņa.[3]

 

Reinkarnācijas pētījumu iespējas

J: Kāda, jūsuprāt, ir šo gadījumu izpētes nozīme vai, man jāsaka, reinkarnācijas izpētes nozīme mūsdienu pasaulē?

Dr. Stīvensons: Es domāju, ka tam ir vairākas nozīmes. Manuprāt, tas sola, kā jau teicu iepriekš, izgaismot noteiktas psiholoģiskas problēmas. Es domāju, ka tam ir arī zināma ietekme uz bioloģiju un medicīnu, pētot dzimumzīmes un iedzimtus defektus. Dažiem bērniem, kā jūs zināt, ir dažas dzimumzīmes vai trūkst rokai pirkstu, vai deformētas ausis, vai citi iedzimti defekti. Un zinātne joprojām ļoti maz zina par iedzimtu defektu cēloni. Es domāju, ka reinkarnācija to izgaismos. Vēl, protams, tam ir arī ļoti plaša ietekme uz visu jautājumu par dzīvi pēc nāves. Dzīves jēgu. Kāpēc es esmu šeit?

J: Par dažiem filozofiskiem jautājumiem?

Dr. Stīvensons: Jā, par prāta būtību, prāta attiecībām ar ķermeni.

J: Par pretrunām starp spiritismu un materiālismu?

Dr. Stīvensons: Jā.

J: To varētu arī labāk saprast, ja reinkarnāciju varētu pierādīt kā faktu?

Dr. Stīvensons: Jā, tas tiesa.

J: Vai jūs domājat, ka tas varētu ietekmēt cilvēku ētisko dzīvi?

Dr. Stīvensons: Es par to daudz domāju... reiz es Indijā satiku svami no Rāmakrišnas kārtas, un viņš man jautāja: "Ko tu dari Indijā?" Es paskaidroju, ka esmu ieradies, lai meklētu reālus gadījumus, kas varētu liecināt par reinkarnāciju. Tas bija 1961. gadā. Es atceros, ka pēc tam, kad biju to pateicis, iestājās ļoti ilgs klusums. Viņš neko neteica. Es neko neteicu. Viņš tur sēdēja, cienījamais svami, un skatījās uz mani. Visbeidzot, viņš teica: "Jā, tā ir taisnība", ar to domājot reinkarnāciju, "bet tam nav nekādas nozīmes, jo mēs Indijā visi esam ticējuši reinkarnācijai un esam to pieņēmuši kā faktu, taču tas neko nav mainījis. Indijā ir tikpat daudz blēžu un neliešu, cik jums Rietumos."

J: Nu, es viņam drīzāk nepiekrītu, jo mēs, indieši, tikai virspusēji ticam reinkarnācijai. Tā mūsos nav īpaši iesakņojusies, vismaz šajās dienās.

Dr. Stīvensons: Jā, es arī. Es domāju par šo piezīmi. Es piekrītu, ka daudzi indieši paši nav sapratuši visas reinkarnācijas sekas.

J: Labi. Ciktāl tas attiecas uz Indiju, ko jūs domājat par tās potenciālu reinkarnācijas pētniecībā?

Dr. Stīvensons: Indija, iespējams, ir piemērotākā valsts pasaulē reinkarnācijas izpētei. Mēs zinām, ka gadījumi ir izplatīti, – mēs nezinām, cik bieži, – esam veikuši tikai vienu sistemātisku aptauju – mēs zinām, ka visur, kur mēs raugāmies, it īpaši ziemeļos, mēs varam ļoti viegli atrast gadījumus. Viena no grūtībām ir bijis līdzekļu trūkums un nepietiekams kvalificētu cilvēku skaits lietu izmeklēšanā. Kad ideja par reinkarnācijas izpēti būs izplatīta un tiks veikts vairāk pētījumu, Indija būtu piemērotākā valsts pasaulē to veikšanai.

 

Sk. arī Jans Stīvensons nomira 88 gadu vecumā. Viņš pētīja cilvēku paziņojumus par reinkarnāciju.[4]

 

Interviju veica un rediģēja Dr. K.S. Ravats (K.S. Rawat), kurš ir Stīvensona stila pētnieks Indijā. Dr. Ravats atzinīgi vērtē komentārus un bieži piedalās Past Life Forumā.

 

Pārpublicēts ar atļauju no 1995. gada septembra/oktobra izdevuma “Venture Inward Magazine, the magazine of the A.R.E.” (Edgara Keisija (Edgar Cayce) pētniecības organizācija).

Avots: https://www.carolbowman.com/dr-ian-stevenson/interview-dr-ian-stevenson

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

P.S. Jūsu ģimenē ir bijuši reinkarnācijas gadījumi?

 

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

---

Pievienots 28.08.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsionnye-issledovaniya-yana-stivensona/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4199-srilankas-nemiernieki-kuri-reinkarnejas-ka-dvinu-meitenes (Tulk. piez.)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4202-pagatnes-dzives-milas-stasts-ar-garigu-butni-un-pagatnes-dzives-fobiju-reinkarnacijas-gadijums-turcija-sehide-suzulmusa-sevrija-bairija (Tulk. piez.)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4205-reinkarnacijas-gadijums-mitilesa-singha-rajani-singha-pagatnes-dzive-saistita-ar-pasnavibu-iemiesosanos-taja-pasa-gimene-reinkarnacijas-dzimumzimem-un-fizisko-lidzibu (Tulk. piez.)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4258-jans-stivensons-nomira-88-gadu-vecuma-vins-petija-apgalvojumus-par-ieprieksejam-dzivem (Tulk. piez.)