Как любовь близких помогает душе, покинувшей физическое тело, совершить переход в мир душ
Kā tuvinieku mīlestība palīdz dvēselei, kas atstājusi fizisko ķermeni, veikt pāreju uz citu pasauli
Pēc tuva cilvēka nāves mūs pārņem zaudējuma sajūta.
Cilvēki dažādi pārdzīvo šo bēdu periodu. Daudz kas ir atkarīgs no viņu priekšstatiem par nāvi.
Bet vai mēs savā zemes plāna iemiesojumā varam apzināti palīdzēt dvēselei, kas nesen atstājusi savu fizisko ķermeni, iziet nepieciešamos etapus pārejā uz Dvēseļu Pasauli?
Marilena Kulomba (Marylène Coulombe) – medijs, kas dzīvo Monreālā un kam ir plaša prakse Kanādas franciski runājošo provincē, uz šo jautājumu atbild apstiprinoši.
Savā grāmatā “Mirušajiem tuviniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība, lai turpinātu savu ceļu gaismā (Nos morts ont besoin de nous pour avancer dans la lumière)” viņa ir dalījusies informācijā, kuru smēlusies no savas praktizējoša medija bagātās pieredzes.
“Ne tuvu visas dvēseles,” skaidro Marilena Kulomba, “pēc iziešanas no fiziskā ķermeņa var uzreiz doties uz Dvēseļu Pasauli.
Dažas no viņām savā garīgajā ceļā uz augšu virzīsies daudz lēnāk, kavējoties dažādos pārejas etapos.
Dvēseles kustības ātrums no zemes plāna uz aukstākiem līmeņiem ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:
- no jau noietā garīgā ceļa;
- no zemes plānā nodzīvoto dzīvju skaita;
- no tā, cik ātri atgriežas atmiņa par Dvēseļu Pasauli;
- un pat no rakstura iezīmēm.”
Dvēseļu Pasaulē mēs ejam pa garīgās pilnveidošanās ceļu
Pēc nāves mēs vēl kādu laiku turpinām izjust mūsu pēdējās zemes plāna dzīves ietekmi.
Taču turpmākajā, samērā ar to, kā pie mums pakāpeniski atgriežas atmiņa par mūsu iepriekšējām dzīvēm, mēs kļūstam par enerģiju.
“Kā likums, medija seansa laikā man izdodas noteikt mirušā cilvēka dvēseles garīgo līmeni pēc viņas emocionālajām reakcijām,” raksta Marilena Kulomba.
“Jo vairāk viņā mīlestības, jo augstāk viņa ir pacēlusies pa savas evolūcijas pakāpieniem. Bet, ja no viņas nāk dusmas, aizvainojums, agresivitāte, es saprotu, ka šī dvēsele atrodas tikai sava ceļa sākumā tās-puses pasaulē.
Arī dvēseles, ar kuru mēs kontaktējamies, ārējais veidols palīdz mums uzzināt, kādu savas evolūcijas etapu viņa ir sasniegusi.
Ja viņa nēsā zemes plāna apģērbu vai izdara mums pazīstamas kustības: piemēram, apsēžas uz krēsla, apiet materiālus priekšmetus, – tātad šī dvēsele zemes plānu ir atstājusi pavisam nesen.
Un otrādi, ja dvēsele mūsu priekšā nostājas nevis zemes plāna izskatā, bet drīzāk enerģijas veidā, tad mēs saprotam, ka viņa ir veikusi milzīgu ceļu. Arī maniere domāt un runāt mirušo dvēselēm var atšķirties.
To dvēseles, kas atrodas sava ceļa sākumā citā pasaulē, prātos kopā ar jums par piezemētām lietām.
Kamēr citas, dvēseles ar augstāku apziņas līmeni, vērsīsies pie jums ar mīlestības vārdiem un dos padomus no garīgā plāna.”
|
Sk. arī Izdzīvojušie un izdziedinātie dalās savos stāstos par aizkapa pasauli.[1] |
Balstoties uz daudzām liecībām un skaidrojumiem, kas saņemti medija seansu laikā, Marilena Kulomba uzskaita tos sākotnējos etapus, caur kuriem iet dvēseles pēc viņu fiziskā ķermeņa nāves.
Dvēseles pāriešana pēc nāves. Evolūcijas etapi, pārejot uz Dvēseļu Pasauli
Nāves fakta pieņemšana
Pats pirmais etaps, kurš mums jāiziet pēc tam, kad apzināsimies notiekošo, – tā ir savas nāves paša fakta apzināšanās.
No pirmā acu uzmetiena tajā nav nekā sarežģīta. Taču daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā veidā iestājās nāve.
Ir daudz cēloņu, kuru dēļ dvēselei mēdz būt grūti samierināties ar viņas zemes dzīves beigšanos.
Īpaši, ja tas noticis negaidīti: kādam uz Zemes paliek mazi bērni, mīļoti cilvēki vai nepabeigtas darīšanas. Arī mirušo dvēseles pārdzīvo sēru stāvokli.
Un otrādi, tie cilvēki, kuriem nāve atnes atbrīvošanos, vai tie, kam ir laiks tai sagatavoties, bieži samierinās ar savu aiziešanu no dzīves ilgi pirms tam, kad šis brīdis pienāk.
Mīlestība
Lai virzītos tālāk pa savas evolūcijas ceļu tās-puses pasaulē, dvēselei nepieciešama enerģija.
Viņa saņem to ne tikai no tās telpas, kurā nonāk pēc iziešanas no ķermeņa, bet arī no fiziskās pasaules.
Šī enerģija, kas dvēselei palīdz virzīties uz gaismu, saucas “mīlestība”.
Pēc tam, kad dvēsele ir samierinājusies ar savu nāvi, viņa apmeklē savus radiniekus un tuviniekus, kurus pazina un ar kuriem kopā dzīvoja. Viņa lasa viņu sirdīs mīlestību pret sevi un zaudējuma sajūtu, saprot, kādu svarīgu vietu ieņēma viņu dzīvē.
Dažas mirušo dvēseles mēdz būt pārsteigtas un pat samulsušas, saprotot, cik stipri viņas tika mīlētas dzīves laikā.
Tomēr dažām dvēselēm, īpaši tām, kas dzīves laikā bija noslēgti un nesabiedriski cilvēki, šis etaps var šķist grūts. Viņām nebūs viegli to iziet.
Akumulējot un iesūcot sevī visu šo pret viņām vērsto mīlestību, mirušo dvēseles līdzīgi ar hēliju piepūstiem baloniem paceļas augšup, uz gaismu. Tas ir visai patīkams etaps, un dažreiz ir vērts tajā uzkavēties ilgāk.
|
Sk. arī Kādas zīmes dvēsele dod pēc nāves.[3] |
Mūsu dzīves filma
Šo etapu mēs izejam lēnāk. Mūsu priekšā izvēršas visa mūsu iepriekšējā dzīve. Mēs domās, vienu pēc otra, aplūkojam savas dzīves galvenos periodus un mēģinām tos apzināties.
Šie “kadri” mūsu priekšā neslīd hronoloģiskā secībā, tas ir, nevis no mūsu dzimšanas brīža līdz pašai nāvei, bet saskaņā ar mūsu uzkrātās enerģijas līmeni.
Samērā ar mūsu garīgo apskaidrošanos mēs vēršamies pie arvien sarežģītākiem savas dzīves periodiem.
Šajos izšķirīgajos momentos dvēselei enerģija ir īpaši nepieciešama, tāpēc daudzas nedēļas un pat mēnešus pēc tuva cilvēka nāves mēs tomēr spējam viņam palīdzēt, domās sūtot viņam savu mīlestību.
Enerģētiskie centri Dvēseļu Pasaulē
Dažreiz dvēseles, kas tikko ieradusies citā pasaulē, evolūcija var noritēt īpašā veidā. Dažas dvēseles, pārejot uz citu telpu, izjūt milzīgu nogurumu, viņu enerģētiskajiem ķermeņiem trūkst enerģijas.
Viņas vienkārši nespēj virzīties tālāk. Parasti tas gadās ar to cilvēku dvēselēm, kuri pirms nāves izcietuši ilgu un mokošu slimību vai dziļas emocionālas ciešanas.
Šīs dvēseles kādu laiku iziet ārstēšanās kursu tā sauktajos enerģētiskajos centros. Gidi “darbojas” ar viņu ķermeņiem, lai tie piepildītos ar enerģiju, kas nepieciešama turpmāko evolūcijas etapu iziešanai.
Dvēselei, kurai nepieciešama mūsu palīdzība, sūta mums zīmes
Savas zemes dzīvē mēs noteiktos brīžos varam just iedarbību uz mūsu auru.
Dažreiz mēs izjūtam kaut ko līdzīgu nesaprotamajai nostalģijai, kas saistīta ar mirušu cilvēku.
Ja kas tāds ar jums atgadās, atraujieties uz piecām minūtēm no savām darīšanām un domās nosūtiet viņam savu mīlestību. Tā ir zīme, kuru viņš jums sūta.
Tādos svarīgos brīžos, kas prasa labvēlību un izpratni, mēs arī paši augam evolucionārā nozīmē.
Atcerieties savus no dzīves aizgājušos tuviniekus ar mīlestību un pateicību. Tādā veidā jūs viņiem sūtāt enerģiju un palīdzat viņiem garīgās evolūcijas ceļā Dvēseļu Pasaulē.
Izmantoti materiāli no Marilenas Kulombas grāmatas “Mirušajiem tuviniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība, lai turpinātu savu ceļu gaismā: pēc-nāve, pasaule, kas vēl jāatklāj (Nos morts ont besoin de nous pour avancer dans la lumière: L'au-delà, un monde à découvrir)”
Krievu valodā sagatavojusi Marina Edelmana (Марина Эдельман), Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente.
P.S. Jūs esat saņēmuši zīmes no saviem mirušajiem tuviniekiem?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 12.07.2019.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/perehod-dushi-posle-smerti/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1652-tatjana-beglaka-es-tur-pabiju-izdzivojusie-un-izdziedinatie-dalas-savos-stastos-par-aizkapa-pasauli (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2491-tatjana-zotova-kas-notiek-ar-dveseli-40-diena-pec-naves (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4004-pecnaves-dzives-petijumi-ko-redz-dvesele (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-zlotnikova/11-dazadi/679-parejas-10-etapi-dveseles-neaizmirstamais-celojums-pec-naves (Tulk. piezīme)