Barry – The Michael Teachings

Barijs – Maikla Mācības

 

18 01 11 01

 

Jau 1979. gadā romānu rakstniece Čelsija Kvina Jarbro (Chelsea Quinn Yarbro) publicēja nelielu grāmatu, kas apraksta pilnīgi jaunu veidu, kā izprast personību un garīgumu. Tomēr šī jaunā zināšanu kopa nebija viņas radīta. Faktiski tā vairāku gadu garumā tika saņemta no noslēpumainas būtnes, kas pazīstama tikai kā "Maikls".

 

Čelsijas Kvinas Jarbro grāmatā ar nosaukumu “Maikla vēstījumi (Messages from Michael)” ir apkopota informācija, ko bija savākusi garīgo meklētāju grupa Sanfrancisko līča apgabalā un ap to.

Grupa, kas regulāri tikās kopš 90. gs. 70. gadu sākuma, vispirms izmantoja Vīdžas dēli (Ouija board). Tomēr viņus neinteresēja sazināties ar "mirušiem cilvēkiem". Tā vietā viņi cerēja izveidot savienojumu ar kādu augstāku intelektu, kas varētu vadīt viņus personīgajā un garīgajā dzīvē.

Viņu vēlme piepildījās pēc vakariņām 1973. gada 12. augustā. Enerģija telpā bija mainījusies, to juta visi. Un, kad viens no viņiem uzmeta skatienu dēlim, tas vēstīja:

 

“MĒS ŠODIEN ESAM AR JUMS.”

 

Un tad jaunā informācija sāka plūst cauri straumēm.

Galu galā kādam ienāca prātā pateikt:

"Pirms uzdodu citus jautājumus, es vēlētos, lai jūsu entītija pateiktu mums savu vārdu."

 

“ŠĪS ENTĪTIJAS FRAGMENTA IZMANTOTAIS VĀRDS BIJA MAIKLS.”

 

(“Fragments”… “Entītija”… Šie termini ir izskaidroti tālāk.)

 

Nosaukums "Maikls" iespruka tikai ērtības dēļ. Vairāku gadu laikā grupa turpināja uzdot "Maiklam" tūkstošiem jautājumu. Daži jautājumi bija privāti un personiski, daži bija filozofiski, daži bija dziļi garīgi. Un gluži kā kosmiska Google vai Vikipēdijas versija, "Maikls" vienkārši atbildēja uz katru jautājumu – tieši, skaidri un bezkaislīgi.

Pamazām grupas nodarbībās ieradās daudzi citi, lai uzdotu savus jautājumus. Daži arī atklāja, ka viņi varētu sazināties ar "Maiklu" transa stāvoklī un kalpot kā tiešraides kanāls, kas saņem atbildes.

Vīdžas dēlis jau sen ir pagājībā, bet jautājumi un atbildes nekad nav pārtrūkušas. Tas pats avots ir turpinājis sniegt mums detalizētu, daudzpusīgu psiholoģiska un garīga ieskata sistēmu. Tas ir zināšanu kopums, kas ietver gandrīz visu, kas mums jāzina, lai saprastu, kas mēs esam visos līmeņos.

Vispārīgās Mācības ir brīvi pieejamas visā internetā. Tomēr, ja vēlaties lasīt personisku lasījumu, jūs varat sazināties ar daudziem kanāliem (skatiet lapas apakšā). Tagad visā pasaulē ir daudz cilvēku, kas var čenelēt Maiklu. Pats esmu to darījis dīvainā, negaidītā gadījumā.

Tātad, ar ko sākt?

Sāksim ar…

 

Saturs

1. Kas konkrēti ir Maikls

2. Maikla mācību kopsavilkums – galvenie jēdzieni

3. Kā to visu pielietot praksē

4. Skat. arī –

5. Dažas norādes uz citām Maikla Mācību vietnēm

 

1. Kas konkrēti ir Maikls

Lai uz to atbildētu, mums jāsāk ar fundamentālu, bet pretrunīgu jēdzienu: reinkarnācija.

Kad vēstījumi tika saņemti pirmo reizi, avots paskaidroja, ka cilvēka dvēsele “ienāk fiziskajā plānā tik reižu, cik nepieciešams, lai piedzīvotu visus dzīves aspektus”. Tādā veidā dvēsele pakāpeniski attīsta apziņu, kļūst zinošāka un pašapzinošāka, spējīgāka un sevi kontrolējošāka, mīlošāka un mazāk bailīga, mazāk izolēta, mazāk neapzinoša.

Lai to panāktu, katrs no mums iziet cauri ilgam un bieži vien grūtam reinkarnācijas procesam, izdzīvojot dažādas dzīves dažādos apstākļos.

Šī mācību procesa beigās, kad ir pieredzēts viss, kas mums kā atsevišķām būtnēm ir jāpiedzīvo, mūsu dvēsele apvienojas ar citām – apmēram tūkstoš citām dvēselēm, kas piedzima tajā pašā brīdī līdz ar mums. Šī ir mūsu izcelsmes grupa, kas pazīstama kā “entītija”.

Katrs no mums ir daļa no sadrumstalota veseluma, savas entītijas fragments. Attīstoties individuāli, mūsu būtība attīstās kolektīvi. Galarezultātā aptuveni 1000 dvēseles, kas veido entītiju, izveidos integrētu veselumu, daudz lielāku apziņas un saprāta ķermeni nekā jebkura atsevišķa dvēsele.

Pēc reintegrācijas mūsu dvēsele vairs nav atsevišķs fragments, bet gan augstāka intelekta neatņemama sastāvdaļa.

Būtne, ko saucam par Maiklu, ir viena no tām — integrēta vienība. Nevis viena būtne, bet grupa, kolektīvs. Tāpēc avots uz sevi atsaucas daudzskaitlī: “mēs”, “mums”.

 

“Mūsu vārds ir Maikls. Tā ir ērtība, nevis patiesība. Tikai nelielam šīs vienības fragmentam bija šāds nosaukums. Mēs esam integrēti fragmenti no lielākas būtnes, un mēs nākam pie jums no Kauzālā plāna.”

 

Precīzāk sakot, grupa sastāv no 1050 dvēselēm, kuras visas ir pabeigušas savu reinkarnācijas procesu.

 

“Mēs esam bijuši mākslinieki, baņķieri, naudas mijēji, juristi, komiķi, kapu sargi, diletanti, gubernatori, dažādu formu un amatu apsargi, kaprači, jātnieki, žonglieri un klauni, tautas muzikanti, kalpotāji, algotņi, tirgotāji, mizantropi, kara stratēģi, augstmaņi un sievietes, zemnieki, priesteri, prostitūtas, nemiernieki, revolucionāri, laupītāji, studenti, skolotāji, kārdinātāji, vicekaraļi, klaidoņi un visneizsakāmākās nežēlības un vismīlīgākās laipnības un uzticības liecinieki.”

 

Un, saskaņā ar Maikla koncepciju, attīstījušies ārpus reinkarnācijas cikliem, viņi vairs neatrodas astrālajā eksistences plānā (kas ir mūsu mājas starp dzīvēm), bet gan augstākā, Kauzālajā plānā, tīras domas un intelekta līmenī.

Viņu misija pagaidām ir mācīt tādām dvēselēm kā mēs attīstīties – nevis kā izkļūt no cilvēciskās pieredzes, bet gan kā iegūt vairāk no tās, kā attīstīties tajā un caur to:

 

“Mēs piedāvājam ceļu uz cilvēcisku izpratni, pamatojoties uz mūsu pašu pieredzi, vispirms kā paši bijušie cilvēki gan mierīgos, gan nemierīgos laikos un tagad kā Kauzālā ķermenī reintegrēti fragmenti, kas vairs nav dzīvi tādā nozīmē, kā jūs to izprotat, bet joprojām ar lielu izpratni par to, ko nozīmē būt cilvēkam.

Mēs šādi esam sazinājušies aptuveni 100 gadus. Mūsu mērķis ir mācīt zināmu izpratni par evolūciju fiziskajā plānā, lai māceklis varētu gūt zināmu ieskatu cilvēka uzvedībā, kas ļautu viņam pēc tam pārstāt prātot par starppersoniskām attiecībām vai to trūkumu un koncentrēties uz personīgās dzīves plāniem.”

 

Maiklam patīk to teikt tieši. Ar nevainojamu gramatiku.

 

2. Maikla mācību kopsavilkums – galvenie jēdzieni

Iespējams, labākais veids, kā apkopot Maikla Mācības, ir vienkārši konceptuāli aplūkot galvenos jēdzienus pa vienam un saprātīgā secībā. Sāksim ar būtību.

 

2.1. BŪTĪBA

“Būtība ir tikai vēl viens nosaukums garam vai dvēselei; tā ir cilvēka visdziļākā būtība, tā ir mūsu patiesā daba. Jūsu būtība ir jūsu patiesais Es; ego ir neīstais es.

 

2.2. DVĒSELES TIPI (LOMAS PĒC BŪTĪBAS)

Pēc būtības pastāv septiņi dvēseles tipi jeb lomas: Karaļi, Priesteri, Prātnieki, Zinātnieki, Karotāji, Amatnieki, Kalpotāji.

Katram no tiem ir noteikta arhetipiskā kvalitāte, un tie dzīvē ienes īpašas spējas jeb īpašības:

Karotāji: pašpārliecināta rīcība

(piemēram, Jūlijs Cēzars, Salma Hajeka)

Karaļi: komandējoša rīcība

(piemēram, Elizabete I, Džons F. Kenedijs)

Kalpotāji: morāls pienākums

(piemēram, māte Terēze, Dalailama)

Priesteri: morāls redzējums

(piemēram, Opra Vinfrija, Baraks Obama)

Prātnieki: komunikatīva izpausme

(piem., Oskars Vailds, Dollija Pārtone)

Amatnieki: radoša izpausme

(piemēram, Mikelandželo, Bjorka)

Zinātnieki: objektīva izpratne

(piemēram, Marija Kirī, Kens Vilbers)

Dvēseles tips nemainās no vienas dzīves uz otru. No dvēseles pirmā iemiesojuma līdz pēdējam loma pēc būtības paliek nemainīga. Piemēram, es esmu zinātnieks, es vienmēr esmu bijis zinātnieks un vienmēr būšu zinātnieks.

Skat.: Dvēseļu tipi: septiņas lomas pēc būtības.[1]

 

2.3. REINKARNĀCIJA

No dvēseles perspektīvas reinkarnācija ir process, kurā atkal un atkal notiek dzīve fiziskajā formā, lai attīstītos, arvien vairāk apzinoties sevi un kļūstot par unikālu dievišķās mīlestības izpausmi.

Dvēseles evolūcija notiek, pieredzot dzīvi dažādos veidos, veicot svarīgas izvēles šajā dzīves pieredzē un mācoties no šo izvēļu sekām. Galvenās pieredzes un izvēles dvēsele garā nosaka pirms katras dzīves (skat. dzīves plānu). Tomēr ar vienu dzīvi nepietiek, lai izjustu visu dzīves apstākļu un izvēļu spektru, tāpēc dvēsele, kura attīstās, iemiesojas daudzkārt (parasti 100 un vairāk reižu).

 

2.4. DVĒSELES VECUMS

Dvēseles attīstās, ejot cauri pieciem reinkarnācijas posmiem:

I.          Zīdaiņa vecums

II.         Bērnība

III.        Jaunība

IV.       Briedums

V.        Vecums

 

Katram posmam ir īpašs fokuss, kam nepieciešama īpaša mācību pieredze:

  • Zīdaiņu dvēseles koncentrējas uz fizisko eksistenci. Mācības ir saistītas ar apziņu “esmu ķermenis” – ar pamata fiziskajām vajadzībām un dziņām; tiek apzināta simbioze iepretim atšķirtībai; impulsu izraisītās sekas; izdzīvošana, fiziskā neaizsargātība, drošība, mirstība.
  • “Bērnībā” dvēseles koncentrējas uz sociālo eksistenci. Dzīves mācības ir saistītas ar apziņu “esmu viens no mums” – ar atbilstību noteikumiem, iepriekš noteiktām lomām, stingriem morāles kodeksiem; tiek apzināta kārtība iepretim haosam; morāle iepretim mežonībai; “darīt pareizi” iepretim “darīt nepareizi”; reliģijas autoritāte, likums un kārtība, noziegums un sods.
  • “Jaunībā” dvēseles koncentrējas uz individuālo eksistenci. Dzīves mācības ir saistītas ar apziņu “esmu kāds ar savu prātu un gribu” – tiek apzināta neatkarība iepretim atbilstībai; individualitāte iepretim piederībai; personisko uzskatu paušana, savu personisko uzskatu pastāvēšana; konkurētspēja, pašlabums, oportūnisms; tieksme pēc materiāliem panākumiem, sasniegumiem, slavas, sevis pilnveidošanas.
  • Nobriedušās dvēseles koncentrējas uz līdzāspastāvēšanu. Dzīves mācības ir saistītas ar “pareizām attiecībām” ar sevi, citiem un visu pārējo – tiek apzināta savstarpēja atkarība iepretim neatkarībai; sirds iepretim ego; sadarbība un kompromiss iepretim personīgam triumfam; pozitīvas attiecības, pašapziņa, jūtīgums, integritāte, empātija.
  • Vecās dvēseles koncentrējas uz esību –, pilnībā esot kā daļai no visa, kas ir, vienlaikus ļaujot būt arī visam pārējam. Dzīves mācībās tiek apzināta autonomija iepretim identitātei; autentiskums iepretim respektam; atlaišana, nepieķeršanās, neieguldīšana; viedums; sevis aktualizācija un sevis transcendence.

 

Katrs no šiem posmiem faktiski ietver septiņus līmeņus, no sākuma līdz beigām. Un katram no šiem līmeņiem ir nepieciešams vismaz viens mūžs, lai to pabeigtu.

Tātad viss reinkarnācijas process ietver 35 “soļus”, sākot no zīdaiņa dvēseles stadijas pirmā līmeņa līdz vecās dvēseles stadijas septītajam līmenim. Parasti secības pabeigšana prasa vairāk nekā simts dzīves, lai pabeigtu šo secību.

(Starp citu, es esmu Nobriedusi dvēsele, šobrīd dvēseles Brieduma stadijas piektajā līmenī.)

Dvēseles virzās arī tālākos posmos ārpus fiziskās reinkarnācijas cikla. Tie ietver skolotāja lomas uzņemšanos (kā tas ir “Maikla” entītijai). Pašas entītijas attīstās līdz lielākam integrācijas un augstākas apziņas līmenim.

18 01 11 02

Skat.: Reinkarnācija – 35 soļi

 

2.5. DZĪVES PLĀNS

Dzīves plāns ir galveno notikumu un apstākļu plāns noteiktai dzīvei, ko dvēsele (kopā ar viņas vadītājiem) formulējusi, atrodoties garā, pirms dzimšanas. Dzīves plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka dzīves laikā tiek sastaptas noteiktas vēlamās pieredzes un izvēles, līdz ar citu iesaistīto dvēseļu piekrišanu un sadarbību.

Piemēram, dvēsele var vēlēties izzināt pamestību, un tāpēc tā plāno pieredzi – pamestību no vecāku puses agrā bērnībā. Cita dvēsele piekritīs, ka būs vecāks, kas pametīs bērnu, un viņa iekļaus šo notikumu savā dzīves plānā.

Atrodoties fiziskajā, cilvēka formā, par dzīves plānu atmiņu ir maz vai to nav vispār. Iemiesotā dvēsele piedzīvo sava veida pagaidu amnēziju. Tas nodrošina, ka katrs plānotais notikums (piemēram, agrīna pamešana) tiek piedzīvots “kā īsts”, ar visu šoku un ciešanām, kas tam dabiski piemīt.

 

2.6. DZĪVES UZDEVUMS

Dzīves plānā bieži būs iekļauts konkrēts uzdevums, kas jāveic dzīves otrajā pusē. Piemēram, mans ir “Iegūt un dalīties zināšanās priecīgā garā”. Šis dzīves uzdevums parasti ir nākamās dzīves galvenais uzsvars, un liela daļa no tā, kas ir iestatīts dzīves pirmajā pusē, patiesībā sagatavo personību šim darbam tās otrajā pusē.

Piemēram, minētā agrīnā pamestības pieredze varētu būt izvēlēta, lai atbalstītu turpmākās dzīves uzdevumu (teiksim) “Vecāku un bērnu attiecību dziedināšana” – lai agrīnā pieredze palīdzētu personībai, kas attīstās, ieaudzināt atbilstošas zināšanas, nodomu un līdzjūtību.

Kad personība sāk meklēt savas dzīves “patieso mērķi”, parasti ap gadiem 35-45, tas ir dzīves uzdevuma aicinājums (skat. septiņas iekšējās monādes). Diezgan bieži tieksme apzināties un ķerties pie dzīves uzdevuma izved personību cauri krīzei.

 

2.7. SEPTIŅAS IEKŠĒJĀS MONĀDES

Katras dzīves laikā mēs izejam septiņu galveno pārejas punktu jeb “monāžu” secību. Katrs no tiem ietver būtisku pārveidi sevī, kas lielā mērā ir neizbēgama:

1. Piedzimšana – no garīgas eksistences līdz fiziskam iemiesojumam;

2. Sevis apzināšanās (aptuveni 2 gadu vecumā) – no fiziskas mijiedarbības līdz sociālai mijiedarbībai;

3. Pilngadības sasniegšana (apmēram 15-20 gadu vecumā) – no sociāli definētas identitātes līdz sevis definētai personai;

4. Pusmūžs (apmēram 30-40 gadu vecumā) – no neīstās personības līdz autentiskam Es un mērķim;

5. Pensijas periods (apmēram 60-80 gadu vecumā) – no mērķtiecīgas darbības līdz relaksētai darbībai;

6. Dzīves novakare (beigu process) – no dzīves nepārtrauktības līdz nāves tuvumam;

7. Nāve – no fiziskas esamības uz nefizisku apziņu.

(Ņemiet vērā – norādītie vecumi ir tikai aptuveni.)

 

Katra no septiņām monādes pārejām ir kā miniatūra nāve un atdzimšana. Katrā gadījumā iekšējam Es ir jāatlaiž vecā identitāte un jāpieņem jauna. Tas var noritēt vairāk vai mazāk gludi, vai arī tas var ievest personību krīzē un pat iekšējā dumpī. Rezultāts var būt veiksmīga pāreja uz jaunu esības līmeni vai, sliktākajā gadījumā, pāreja tiek “atteikta” un personība paliek iestrēgusi – tas ir apturētas attīstības gadījums. Pat ja tā būs, personībai būs iespēja vēlreiz pieredzēt atteikšanos no pārejas vēlākās monādēs. Piemēram, cilvēks, kas tuvojas pusmūžam, pēkšņi var saskarties ar neatrisinātām problēmām, kas saistītas ar pilngadību vai pat agrāk.

4. monāde ir īpaši bēdīgi slavena kā iekšēju satricinājumu laiks, jo tas var būt saistīts ar to, ka tiek atcelts 20 gadu “smagais darbs” neīstās personas kalpībā, kā arī 40 gadu programmējums caur kultūras programmu.

Dvēsele “parasti” paliek kopā ar fizisko ķermeni no dzimšanas līdz nāvei. Tomēr ne visas dzīves ietver visas monādes. Dzīve, kas beidzas bērnībā, piemēram, izies cauri pirmajām divām monādēm un pēc tam pāries uz pēdējām divām monādēm.

Mēs bieži dzīvojam saīsinātu mūžu dažādu iemeslu dēļ – tāpēc ka, piemēram, agra nāve ir mūsu karma, vai mēs vēlamies palīdzēt citai dvēselei piedzīvot bērna zaudējumu, vai vienkārši ejam bojā neplānota nelaimes gadījuma dēļ.

Tomēr, lai pabeigtu dvēseles izaugsmes līmeni, vienas dzīves laikā ir jāiziet visas septiņas monādes.

(Ir lieliska Viktorijas Marinas-Tomkinsas (Victoria Marina-Tomkins) grāmata par septiņām monādēm: “Garīgie pagrieziena punkti (Spiritual Turning Points)”.)

 

2.8. VIRSLAPAS

18 01 11 03

“Virslapas (overleaves)” ir personības īpašību kopums, ko dvēsele pārņem noteiktai dzīvei. Tajā ietilpst mērķis (mūža motivācija), izpausme (darbības veids) un attieksme (uztveres veids).

Cilvēka virslapas nosaka, kā šis cilvēks domā, jūtas un rīkojas dzīvē. Tās dvēsele izvēlas pirms dzimšanas, lai palīdzētu cilvēka personībai veikt turpmāko dzīves uzdevumu. Virslapas veido cilvēka patieso personību.

Noteikti ir iespējams lūgt Maikla kanālam, lai tas jums parāda jūsu virslapas. Man, piemēram, tika teikts, ka mans mērķis ir izaugsme, man piemīt neatlaidība un ideālistiska attieksme. Es ļoti cieši vēroju sevi (un citus) pēdējo desmit gadu laikā, es pilnīgi piekrītu tam visam.

Skat: Virslapas – personības struktūra

 

2.9. MĒRĶIS

Mērķis ir personības pamatā esošā motivācija jeb pamata vēlme dzīvē. Ir septiņas iespējas:

  • Dominance (Dominance): tieksme pēc varas; nosliece uz iespējām izvirzīties vadībā.
  • Izaugsme (Growth): vēlme pēc stimulācijas un gudrības; nosliece uz jaunu pieredzi un atziņām.
  • Pieņemšana (Acceptance): vēlme pēc kopības; nosliece uz sociālo mijiedarbību un mīlestības pilnām attiecībām.
  • Relaksācija (Relaxation): vēlme nepielikt lielas pūles, uztvert dzīvi tādu, kāda tā rit (“mērķis bez mērķa”).
  • Padevība (Submission): vēlme pildīt pienākumu; nosliece uz iespējām būt noderīgam.
  • Noraidījums (Rejection): vēlme pēc neatkarības; nosliece būt “atšķirīgam”, ļoti selektīvam.
  • Palēninājums (Retardation): vēlme pēc miera un vientulības; nosliece uz vienkāršu, ierobežotu dzīvesveidu.

 

18 01 11 04

Tā kā dzīves uzdevums ir saistīts ar konkrētu mērķi, piemēram, “Mācīties vadīt biznesu ar līdzjūtību”, mērķim ir vairāk vispārīgs virziens. Piemēram, ja dzīves uzdevums ir saistīts ar vadošu lomu, tad izvēlētais mērķis, visticamāk, būs dominance.

Skat.: Mērķis – personības dzinējspēks

 

2.10. IZTURĒŠANĀS VEIDS

Izturēšanās veids raksturo personības pieeju dzīvei, veidu, kā rīkoties, lai sasniegtu mērķi. Tas ietver iekšēju vai ārēju enerģijas izmantošanu. Pastāv septiņas iespējas:

  • Agresija (Aggression): darbošanās ar “pilnu gāzi”, pilnīgi izmantojot ārējo enerģiju;
  • Kaisle (Passion): darbošanās, izmantojot vīziju un emocionālo lādiņu;
  • Spēks (Power): darbošanās ar iekšēju pārliecību un noteiktību;
  • Vērošana (Observation): skatīšanās, nevis darīšana (“bezdarbības režīms”);
  • Neatlaidība (Perseverance): savas enerģijas virzīšana uzdevuma izpildei, neraugoties uz grūtībām;
  • Uzmanība (Caution): savas enerģijas koncentrēšana uz rūpīgu iepriekšēju plānošanu, lai novērstu problēmas;
  • Savaldība (Repression): tā ir visa turēšana sevī, enerģijas rezervēšana.

 

18 01 11 05

 

2.11. ATTIEKSME

Attieksme ir personības visaptverošs skatījums uz dzīvi jeb dzīves uztveres veids. Pastāv septiņas iespējas:

  • Reālisms: koncentrēšanās uz faktiem un iespējamām sekām;
  • Spirituālisms: koncentrēšanās uz augstāku nozīmi un mērķi;
  • Ideālisms: koncentrēšanās uz raksturīgām iespējām;
  • Pragmatisms: katra situācija tiek uztverta tāda, kāda tā ir ("attieksme bez perspektīvas");
  • Cinisms: koncentrēšanās uz rupjām pretrunām;
  • Skepticisms: koncentrēšanās uz smalkām neatbilstībām;
  • Stoicisms: koncentrēšanās uz “nekam nav nozīmes”.

 

18 01 11 06

 

2.12. CENTRĒŠANA

Personībai vēlamais veids, kā apstrādāt savu dzīves mirkļa pieredzi, parasti definējas agrā bērnībā (apmēram 2–3 gadu vecumā). Kopumā pastāv septiņi centri: emocionālais, intelektuālais, kustīgais (fiziskais), instinktīvais, augstākais intelektuālais, augstākais emocionālais un augstākais kustīgais (augstākais fiziskais). Tomēr parastajā dzīvē personība mēdz pieņemt vai nu emocionālo, vai intelektuālo, vai kustīgo centru, lai asimilētu savu maņu pieredzi.

Turklāt pastāv sekundārā centrēšana, ar kuras palīdzību personība apstrādā tūlītējas reakcijas uz konkrēto pieredzi. Piemēram, ja maņu pieredze tiek apstrādāta emocionāli un reakcijas tiek apstrādātas intelektuāli, tiek uzskatīts, ka cilvēks darbojas "emocionālā centra intelektuālajā daļā". Tas nozīmē, ka cilvēks piedzīvo dzīvi no mirkļa uz mirkli, ar sajūtu, bet viņš šo pieredzi izsaka, runājot par to.

 

2.13. NEĪSTĀ PERSONĪBA

Neīstā personība sastāv no divām galvenajām komponentēm:

  • Agrīnais programmējums jeb “imprints” no savas ģimenes, kultūras un sociālās vides.
  • Neīstā identitāte (ego, persona), kas pieņemta pusaudža gados vai pēc tiem kā veids nonākt pieaugušā vecumā.

 

Kamēr patiesā personība atspoguļo dvēseles viedās izvēles un augstāko apziņu, neīstā personība atspoguļo jaunā cilvēka zināšanu trūkumu un nenobriedušu perspektīvu. Kamēr patiesā personība nepazīst bailes, neīstā personība ir ar tām pārņemta.

Viens no galvenajiem dzīves izaicinājumiem ceturtajā monādē ir pārvarēt savu neīsto personību un sākt izpaust savu patieso personību — savas virslapas, dvēseles vecumu un lomu pēc būtības.

 

2.14. VALDOŠĀ IEZĪME

“Valdošā iezīme (chief feature)” ir neīstās personības iezīme, iesakņojies rakstura trūkums, ko vada bailes un ilūzijas. Tās mērķis ir aizsargāt personu no tā, no kā viņš vai viņa visvairāk baidās kā sociāla būtne, piemēram, no personiskās neaizsargātības, nepiemērotības vai nevērtīguma sajūtas.

Iemiesojusies dvēsele bērnībā var piedzīvot dažādas sliktas pieredzes un pārspīlēt vai nepareizi interpretēt to nozīmi. Tās var izkristalizēties īpašās mūža bailēs, piemēram, bailēs no pārmaiņām. Pēc tam augošais bērns pieņem noteiktus uzvedības modeļus, lai par katru cenu izvairītos vai novērstu to, no kā baidās. Vēlīnā pusaudža vecumā, sasniedzot pieaugušā vecumu, bailes un negatīvisms tiek apslēpti neīstajā personā.

Pastāv septiņas iespējas, un mums visiem ir viena no tām kā mūsu valdošā iezīme:

  • Nepacietība (Impatience): steigšanās pa dzīvi (bailes palaist garām);
  • Augstprātība (Arrogance): izlikšanās par pilnību vai pārākumu (bailes no neaizsargātības);
  • Alkatība (Greed): piespiedu iegūšana/patērēšana (bailes no trūkuma);
  • Spītība (Stubbornness): atteikšanās pieņemt jebko jaunu (bailes no pārmaiņām);
  • Upura loma (Martyrdom): nevainīga upura spēlēšana (bailes no nevērtīguma);
  • Pašiznīcināšanās (Self-Destruction): nepārvarama slieksme likvidēt/iznīcināt sevi (bailes zaudēt kontroli);
  • Sevis noniecināšana (Self-Deprecation): mēģinājums būt citiem neredzamam (bailes no neatbilstības).

 

Patiesībā visiem pieaugušajiem primārais ir rakstura trūkums, kas izkropļo viņu mērķi un ar to saistītos lēmumus dzīvē, kā arī sekundārais, kas izkropļo viņu attieksmi un līdz ar to arī iekšējās dzīves uztveri. Ja, piemēram, tāpat kā man, jūsu valdošā iezīme ir Nepacietība, jūs baidāties palaist garām iespējas sasniegt savu dzīves mērķi. Un, ja jūsu sekundārā iezīme ir, teiksim, sevis noniecināšana, jums būs tendence uztvert savu dzīvi caur savām nepilnībām.

Valdošās iezīmes darbojas kā apburtais loks, neapzināti radot to pašu trauksmi, kas tām būtu jānovērš. Lielāko dzīves daļu tās izraisa iekšēju konfliktu, darbojoties aizkulisēs, lai izjauktu visus mēģinājumus iegūt piepildījumu. Mācīšanās pārvaldīt savas valdošās iezīmes ir viens no lielākajiem iespējamajiem sasniegumiem personīgajā izaugsmē.

18 01 11 07

Skat.: Rakstura trūkumi: ego septiņas valdošās iezīmes.

 

3. Kā to visu pielietot praksē

Maikla Mācības sniedz mums saskaņotu ietvaru, lai izprastu daudzos dažādos veidus, kādos risinās cilvēka dzīve, – gan plašā mērogā (vēsturiskā, globālā un garīgā), gan intīmākā līmenī. Es tagad spēju novērtēt to, ka katrs cilvēces aspekts visā viņas dažādībā un daudzveidībā ir pilnīgi savā vietā. Katrs cilvēks uz planētas, gan pagātnē, gan tagadnē, ir tieši viņam īstajā vietā, ņemot vērā viņa dvēseles tipu, evolūcijas līmeni, dzīves uzdevumu un virslapas.

Maikla Mācības izskaidro, ka visa dzīve visos tās kāpumos un īpašībās griežas ap izvēli. Sākot ar privātu lēmumu dzemdēt bērnu un beidzot ar kolektīvu lēmumu doties karā, izvēle ir saistīta ar katru dzīves brīdi. Izvēles, ar kurām mēs saskaramies, un mūsu spēja izdarīt šādas izvēles ir iemesls, kāpēc esam šeit.

Maikla Mācības kalpo kā tilts starp mūsu būtības dziļāko Patiesību un ikdienišķo realitāti, ko mēs visi pieredzam savā ikdienas dzīvē. Taču, ņemot vērā to, ka mūsu nozīmes un mērķa apzināšanās, atrašana un izvēle ir tieši tas, kādēļ mēs attīstāmies, jebko no tā pieņemt kā ticību nozīmētu atspēkot pašu Mācību mērķi.

Šo mācību pamata būtība ir:

  • Viss ir izvēlēts.

Un tas ietver arī to, kam mēs izvēlamies ticēt.

 

4. Skat. arī –

 

5. Dažas norādes uz citām Maikla Mācību vietnēm

Vanaga lidojums (Flight of the Hawk)

“Visuma perspektīvas caur Maikla Mācības, šamanisma un astroloģijas objektīvu” – Maikla kanāla un šamaņu skolotājas Viktorijas Marinas-Tompkinsas (Victoria Marina-Tompkins) emuāra vietne.

 

JoséStevens.com – “Ieskats dzīvē, izpratne par cilvēkiem (Insights Into Life, Understanding People)” – patiesi jauka Maikla kanāla un šamanisma skolotāja Hosē Stīvensa (José Stevens), PhD, vietne. Hosē un Lena Stīvensi (Lena Stevens) ir vairāku izcilu Maikla grāmatu autori, starp tām “Maikla rokasgrāmata (The Michael Handbook)”, “Tao uz Zemi, Zeme uz Tao (Tao to Earth, Earth to Tao)” un “Transformējam savus drakonus (Transforming Your Dragons)”.

 

Maikla mozaīkas (Michael Mosaics) – “Personības profili vecākām dvēselēm” –cita patiešām jauka Maikla čeneleres, Terijas Klēras Beningas (Terri Claire Benning), vecas Amatnieces, vietne.

 

Maikla Mācību fonds (Michael Educational Foundation) – dibināts 1983. gadā, Maikla čeneleres JP Van Hulle, vecas Karotājas, vietne.

 

Shepherd Hoodwin  – Maikla kanāls Gans Hūdvins, Prātnieks no Prātniekiem! Gans ir sarakstījis vairākas grāmatas par Mācībām.

 

Septana – Vardas Haselmanes (Varda Hasselmann) vietne vācu valodā; viņa kopš 1986. gada ir čenelējusi “Avotu” – vienību, ko veido Prātnieki un Amatnieki, taču mācības ir tieši tādas pašas. Viena no viņas grāmatām ir tulkota angļu valodā – skat. “Dvēseles arhetipi (Archetypes of the Soul)”.

 

Seele-Verstehen.de ["Izprotam Dvēseli"] – vietne vācu valodā, Maikla Mācības no Rolfa Herkloca (Rolf Herklotz).

 

Klausāmies Garu (Listen to Spirit) – Barbaras Teilores (Barbara Taylor) Maikla čenelingu emuārs.

 

Maikla mācības (The Michael Teachings) – tā ir vietne ar Maiklu saistītu informāciju un resursiem… bet es tikko pamanīju, ka tie vispār nav saistīti ar šo vietni. Tad nebūs labi! Tīmekļa vietni vada ilggadējs students Deivs Gregs (Dave Gregg), un tajā ir daudz materiālu, ko veidojis Gans Hūdvins (Shepherd Hoodwin).

 

Publicēts: ⁓ 2009.

Pēdējo reizi rediģēts: 10.11.2020.

https://personalityspirituality.net/articles/the-michael-teachings/

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/22-raksti-2017/1275-tatjana-beglaka-7-dveselu-tipi-kada-loma-ir-tavai-dveselei (Tulk. piezīme)

[2] Skat. iepriekšējo vēri. (Tulk. piezīme)