Natālija Bogomolova - Kāpēc Es domāju Ne Tā?
Es vienmēr esmu sevi redzējusi ne kā cilvēku, kurš var dot cilvēkiem padomus, kā viņiem dzīvot. Bet tagad es esmu iemācījusies viņus redzēt caur savu daudzdimensionalitāti. Ko tas var nozīmēt?
Ka viss, kas ar mani ir noticis un notiek – ir tas, ko Es izvēlējos Pati.
Es sākumā ieraudzīju sevi savā mātē. Apzinājos sevi, ka es nebūšu tāda. Es esmu tikai viņas atspulgs. Un šis atspulgs man nepatīk.
Es izgāju no tā cēloņu un seku mijiedarbības loka, ar kuru atnācu uz šo iemiesojumu.
Es sākumā sāku redzēt sevi tajos cilvēkos, kuri mani kaitināja. Aizkaitinoties no kāda, es uzreiz sapratu to, ka viss, kas mani viņos kaitina – tas ir tas, ko es sevī neredzu!
Ja cilvēks neuzvedas atbilstoši noteikumiem, tad viņš ļoti atšķirsies pūlī. Kāpēc?
Viņš ir aizvācis no dzīves kāda ierobežojumus, viņam reiz skolas vai vecāku uzspiestus. Viņš nevēlējās raudzīties uz pasauli caur viņu uztveres prizmu, caur šabloniem, kuri sēž viņu apziņā.
Ko tad viņš dara???
Viņš dzīvo Ne Tā kā viņi!
Viņš domā Ne Tā kā viņi!
Viņš var dzīvot un domāt, kā grib Viņš!
Viņš ir iemācījies Redzēt Sevi.
Viņš vēlējās iziet no visiem tiem rāmjiem un standartiem, ar kuru ir piebāzts mūsu sociums.
Mēs nevaram būt Ne Tādi. Mēs sākam atšķirties. Mūs sāk nemīlēt. Un kā liktos, kāpēc?
Tāpēc, ka Es gribu būt citāda, ne tāda kā Tu?
Tu taču arī esi citāds – ne tāds kā Es.
Kāpēc gan Tu un Es abi nevaram būt tādi, kādi Mēs Esam?
Nepieņemot otra cilvēka uzvedību, tu neredzi viņā to, kurš ir atļāvis sev būt citāds, ne tāds kā Tu.
Atļauj sev to, ko tu vienmēr sev esi aizliedzis kaut kādu iemeslu dēļ.
Ļauj sev Būt Ne Tādam!
Lai sev to iemācītu, es ieraudzīju sevi caur visu savu daudzdimensionalitāti, tas ir, caur visiem saviem Augstākajiem Aspektiem, visiem saviem ierobežojumiem un stereotipiem. Tālāk es sevī ieraudzīju visus savus kompleksus, ieradumus, kāda un reiz ieliktiem manā apziņā.
Dienu pēc dienas, soli pa solim, es atbrīvoju sevi no visa tā, kas man vairs nav vajadzīgs.
Man manā dzīvē nav vajadzīgs tieši tas, kas ir jau manis iziets, apzināts un pārvērsts pieredzē, kuru izvēlējās iziet mana Dvēsele.
Es aizvācu no Sevis nosodījumu, agresiju, nepieņemšanu, žēlumu, pārdarījumu un visu to, kas man traucē būt tam, Kas Es Esmu!
Un tikai nometot no sevis šīs važas, es sajutu Sevi kā tas, kurš var raudzīties uz pasauli, nedalot viņu tajā, ko mēs saucam par “sliktu” un “labu”. Citiem vārdiem, manā apziņā nav tā saucamās dualitātes.
Es nedalu cilvēkus labos un ļaunos. Es redzu cilvēkus, kuri izvēlējušies to, ko viņi vēlējās.
Es redzu pasauli tādu, kāda viņa var būt, ja mūsu apziņa nebūs sadalīta “labajā” un “ļaunajā”.
Manī nav tā, ko mēs saucam pat tumšo un gaišo. Manī tas ir Vienots! Kopējs! Mijiedarbībā! Kopā veidojošs! Radošs!
Vārds Tumsa man ir tikai gaismas neesamības stāvoklis, nevis nosaukums kaut kādam mūsu apziņu biedējošam spēkam.
Es Esmu Tumsa un Gaisma! Es Esmu labais un ļaunais! Es Esmu Līdzsvars!!
Raksta tapšanas beigās izdzirdēju, bet drīzāk sajutu, ka manā apziņā dzimst rindiņas no Jēzus. Pierakstīju.
Es izzinu sevi visā, kas esmu Es
Es izzinu tevi tajā, kas esi Tu
Es atpazīstu Tevi Sevī
Un tu kļūsti par Sevi.
Ar Mīlestību un Maigumu, Natālija, 2014. gada oktobris.
Pievienots 25.10.2014
http://www.sanatkumara.ru/stati-4/pochemu-ya-dumaiu-ne-tak
Tulkoja Jānis Oppe