Как путешествовать во времени?
Kā ceļot pa laiku
Diez vai ir kāds tāds, kam pilnīgi neinteresē, kas viņš bija pagātnes dzīvē. Vēl jo vairāk, ka uzzināt to kļūst arvien vieglāk.
Taču, pirms kļūt par bezbailīgu ceļotāju pa savas atmiņas plašumiem, kā jebkuram ceļotājam, vajadzīga sagatavošanās!
Saprast, kā ceļot pa laiku, var bez maksas ar Sagatavošanas kursa palīdzību.
Tajā pavisam ir 10 nodarbības. Šeit sakopotie vingrinājumi un meditācijas ļauj ne tikai pārbaudīt savas iespējas ceļot pa laiku, bet arī iegūt dažas ļoti noderīgas iemaņas.
Un daudziem, kas sāk savu iepazīšanos ar Reinkarnacioloģiju ar Sagatavošanas kursu, izmaiņas sākas uzreiz pēc tā pabeigšanas. Jūs brīnīsieties un jautāsiet: kā tā? Nu tad pajautāsim sākumā profesionālim.
Irina Maļceva, psiholoģe:
“Esmu pasniedzēja institūtā, man ir privātprakse, un es strādāju kā psiholoģe medicīnas centrā. Strādājot ar slimniekiem, es skaidri saredzēju likumsakarību, ka ar noteiktām slimībām slimo cilvēki ar noteiktu pasaules uzskatu. Viņi rada savu dzīves telpu, piepildītu ar stereotipiem, – vērtībām, pārliecībām un ticējumiem – viņiem tur ir komfortabli un droši.
Es redzu, kā viņi tur ciet savu slimību, turot ciet savas vērtības. Viņi baidās iziet no savas pasaules, tāpēc ka tic savas eksistences galīgumam. Un iznāk noslēgts loks. Viņi kļūst par savu ilūziju vergiem. Tas ir, kurš ir noticējis dzīves bezgalībai, var vērot to no malas un tādā veidā atteikties no daudzām ierobežojošām pārliecībām.”
Reinkarnacioloģijā ienāk dažādos veidos. Vieni gandrīz no pašas bērnības drosmīgi sapņo par ceļojumiem pa pagātnes dzīvēm, otri aiz ziņkāres, trešie… Dažādu cēloņu ir daudz. Bet daudz ir arī šaubu:
- Vai izdosies iekļūt aiz atmiņas slepenā aizsega un atminēties to, kas ir slēpts kopš dzimšanas?
- Vai izdosies atminēties savu pagātnes dzīvi, ja reizēm no atmiņas aizslīd šīs dzīves atmiņas?
Jau tūkstoš cilvēku pieredze apstiprina – ja ir vēlēšanās, iespējams ir viss!
Vajag tikai vēlēties. Tiesa, visiem iznāk dažādi.
Sagatavošanas kurss tieši arī ļauj uzzināt, kā ir iekārtota jūsu atmiņa, sašūpot spējas atminēties to, ko paslēpis laiks un sekojošo gadu atmiņu uzslāņojums. Kursa pirmās nodarbības – atmiņas par bērnību[1]. “Staigājot” pa bērnību, mēs mācāmies vadīt savu apziņu, savu atmiņu. Un izrādās, ka mēs atceramies daudz vairāk, nekā mums šķiet. Vienkārši esam drusciņ piemirsuši.
Jekaterina Kovaļčuka:
“Atceroties notikumus no agras bērnības, atcerējos ļoti daudz, biju apmulsusi, – izrādās, visas šīs atmiņas ir manī :)”
Daži diezgan vienkārši vingrinājumi no kursa ieinteresētam cilvēkam ļaus diezgan droši klejot pa savām atmiņām, mācīties uzticēties sev, savai uztverei un palaikam koriģēt savas bērnības atmiņas, pareizāk, savas zināšanas par vieniem vai otriem tālas pagātnes notikumiem.
Olga:
“Ļoti interesants bija vingrinājums – noteikt savu ģeogrāfisko stāvokli. Es to darīju, izmantojot savu atpūtu bērnībā Jevpatorijā, un pēc manām bērnības atmiņām mēs bijām pie Melnās jūras – bet tie manā uztverē ir Soči, Adlera.
Un, kad es, meditācijā paceļoties, ieraudzīju to punktu, es sapratu, ka tā ir Krima. Un paldies Jandeksam, tāpēc ka Jevpatorija – tā patiešām ir Krimā, tur, kur es ieraudzīju meditācijā, nevis tur, kur iegaumēju bērnībā.”
Gaļina:
“Sākumā es pret savām atmiņām attiecos ar vieglu ironiju: nu, nu, vai kas tāds ir iespējams? Bet varbūt tas ir manas vētrainās fantāzijas lidojums[2]? Taču, kad radinieki sāka apstiprināt manis ieraudzītās bildītes no agras bērnības, attieksme izmainījās.”
Ārkārtīgi svarīgi mēdz būt paskatīties uz saviem bērnības gadiem zem citāda leņķa, ieraudzīt savu prieku un nemākslotību, atkal sajust tuvo cilvēku siltumu, izmainīt attieksmi pret vecākiem. Tas ir, kā izrakt dārgumu krātuvi, kuru tu paslēpi pirms daudziem gadiem un tagad atkal to atradi!
Tatjana Šiana:
“Man liela nozīme bija detalizētam ceļojumam uz bērnību. Neraugoties uz to, ka spilgtus priecīgus momentus es neatcerējos, es skaidri sajutu, ka bērnība man bija laimīga, pateicoties manas vecmāmiņas siltumam. Starp citu, man jau sen šķiet, ka viņa mani kaut kā sargā līdz šim laikam.”
Ksenija Loskutova:
“Sajutu, cik daudz prieka un spēku cilvēkam tiek dots kopš dzimšanas. Būt zīdaiņa ķermenī bija patīkami un viegli. Sapratu, ka katra bērna ienākšana dzīvē – tā ir visas ģimenes gigantiska transformācija, un to vajag prast pareizi pieņemt un iziet.
Tad bērna augšanas un pieaugšanas etapi būs par prieku, būs kvests, nevis nasta. Kopumā es atgriezu sev bērnību, lielu dzīves slāni, kurš bija manu pārdzīvojumu un pārdarījumu pabojāts.”
Bet ne vienmēr bērnības notikumi bija tik varavīkšņaini. Tur palika gan sāpes, gan pārestības. Mēs nesam šīs jūtas pa dzīvi, reizēm nespējot no tām atbrīvoties. Pateicoties kursam, var tieši tagad sākt mainīt savu dzīvi, kļūt laimīgākiem[3].
Jeļena Musajeva:
“Šī prakse palīdzēja man ļoti daudz ko saprast, ļoti daudz ko atrisināt manā šodienas dzīvē. Gribu pastāstīt par vienu no “blakusefektiem”. Pēc tam, kad man izdevās kādā no Māra vingrinājumiem saprast, iemīlēt un nomierināt mazu meiteni, kura es reiz biju, man sāka uzlaboties materiālais stāvoklis. Agrāk es biju mēģinājusi dažādas tehnikas, taču ne pie kādiem rezultātiem tas neveda, bet te: ak, brīnums!”
Vingrinājumi, kurus Māris Drešmanis liek priekšā Sagatavošanas kursā, – tie ir vienkārši, taču spēcīgi instrumenti savas atmiņas aktivācijai. Taču arī ikdienas dzīvē tie var kļūt par labiem palīgiem visdažādāko uzdevumiņu un uzdevumu risināšanā.
Jekaterina Kovaļčuka:
“Ļoti palīdzēja aplūkot situāciju “ķermenī” un “ārpus ķermeņa”. Kad darbā sāku just diskomfortu, sažņaudzos, – taisu vingrinājumu “ārpus ķermeņa” vai skatos uz sevi kā novērotājs – uzreiz kļūst vieglāk.
Poga “Play” iepriecināja. Tagad, ja aizmirstu kaut ko šodienas vai vakardienas laikā (atslēgas, vai es nosūtīju vēstuli) – uzriez “atskaņoju”. Atceroties notikumus no agrās bērnības, atcerējos ļoti daudz ko, biju samulsusi, izrādās, visas šīs atmiņas ir manī. :)”
Ksenija Gļebova:
“Mani pārsteidza vingrinājums “matrjoška”, ka var tik daudz reižu iziet no ķermeņa un caur vienu matrjošku vērot citas. Patika iešūpošana atcerēties to, ko es neatcerējos, pēc tam bērnam stāstīju par savu bērnību un tieši dialogā iegāju iekšā atmiņās, tādu kaifu dabūju! Sapratu, ka negatīvās atmiņas atcerēties ir vieglāk nekā pozitīvās, toties pozitīvās ir aizraujošākas!
Vēl nedaudz treniņu, un ilgotais mērķis, konkrēti – ceļojums uz iepriekšējām dzīvēm – kļūst tikai par vienu no vingrinājumiem, kurš, iespējams, ir tikai mazlietiņ sarežģītāks par pārējiem.
“Nevar būt,” teiks skeptiķi.
“ Var!” jums atbildēs tūkstošiem cilvēku, kas izgājuši bezmaksas Sagatavošanas kursu.
Marats:
“Es, protams, līdz tam zināju, ka cilvēks var uzzināt savas iepriekšējo dzīvju pieredzes, taču man bija priekšstats, ilūzija, ka tālab ir jābūt kaut kādam mūkam, ilgi jāmeditē kaut kur kalnos.
Un es ļoti priecājos, ka jūs izkliedējāt šīs manas ilūzijas un ka absolūti jebkurš cilvēks, nedaudz papraktizējis, pats var visu (nu vismaz daudz) uzzināt par sevi, saprast sevi, saprast savus mīļos un tuvos.”
Ceļojumi uz iepriekšējām dzīvēm, kurus jūs varat veikt Sagatavošanas kursa iziešanas laikā, – tā nav “rakāšanās” pagātnē, kā daudzi domā.
Reinkarnacioloģijas instrumenti sniedz ļoti dziļu, smalku un daudzšķautņainu pasaules izpratni. Tas ir mēģinājums pacelt sevi šodienējo un atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri tevi satrauc pašlaik, saņemt pašu aktuālāko atbildi.
Anna Zabrodina:
“Man grūti izteikt vārdos, ko man tas viss dod. Tas nes man milzīgu prieku, sajūtu, ka es neesmu viena, ka nāve – tās nav beigas, tā vienkārši ir pāreja[4]. Ka cilvēki, ar kuriem es pašlaik kontaktēju, bija ar mani iepriekšējos iemiesojumos. Es saprotu, no kurienes man ir šie uzstādījumi, kuri man traucē vai, otrādi, palīdz.
Un pats galvenais – aizgāja manas dzīves un manu problēmu pārliecīgais svarīgums. Kad es sapratu, cik reižu es esmu nākusi un cik reižu vēl nākšu, sapratu: nav jēgas pret visu attiekties tik nopietni.”
Viktorija:
“Kad es sāku iegremdēties savās iepriekšējās dzīvēs vienā pēc otras, es sapratu sevi, sapratu, kāpēc esmu šajā ķermenī, kāpēc vispār esmu atnākusi saviem vecākiem, kāpēc manā dzīvē notiek noteikti notikumi, kā man ir jābūvē attiecības ar dēlu un kamdēļ es vispār esmu šeit. Beidzot nāk atbildes – tas ir ļoti liels atvieglojums.”
Reinkarnacioloģija – tā ir apbrīnojama pasaule, kas pastāvīgi attīstās. Aktivējot savu atmiņu, mēs atminamies ne vienkārši vienus vai otrus notikumus no pagātnes.
Mēs atminamies sevi
Un brīžiem mēs Sevi tādus vēl nepazīstam, tāpēc ka pārāk daudz visa kā esam aizmirsuši vai no pārāk daudz kā baidījušies.
Marina Zubarjova:
“Ir pagājis tik mazs laiks, bet izmaiņas sevī jūtu kolosālas. Ir pagājušas daudzas vecās pārestības, tajā skaitā arī bērna aizvainojumi uz vecākiem. Iemācījos uz visu raudzīties no malas, it kā no augšas, nepadodoties emocionālajam impulsam… tas palīdzēs saglabāt prāta skaidrību.
Sāku ar lielāku uzticēšanos attiekties pret pasauli un cilvēkiem, esmu kļuvusi labestīgāka un jūtu atbildes reakciju – cilvēki ap mani ir kļuvuši atklātāki un labestīgāki.
Pavisam dīvaina parādība – varu paredzēt dažus notikumus[5], sākumā atnāk doma (lūk, tā notiks), pēc tam sāku to iešūpot (kurš?, kas?, kurp?), pēc tam taisni bildītēs redzu to, kam tikai vēl jānotiek.”
Daudzi no mums ir izlasījuši daudz gudru grāmatu. Mēs esam izgājuši seminārus, treniņus, meditācijas, saņēmuši savu garīgo pieredzi pie dažādiem Skolotājiem. Šodien mums ir parādījusies unikāla iespēja mācīties pie sevis pašiem, sajust un izmantot to unikālo pieredzi, kuru ir sakrājusi mūsu pašu dvēsele tūkstošiem iemiesojumu laikā.
Sajust priekš sevis to bezgalīgo esības viedumu, kuru mūsu dvēsele jau ir apguvusi. Mēs varam priekš sevis atklāt jaunu pasaules uzskatu – laimīga cilvēka pasaules uzskatu, nemirstīgās dvēseles pasaules uzskatu.
Sergejs Stolovickis:
“Man izdevās veikt iziešanu garīgajā pasaulē un paskatīties iepriekšējās dzīves. Un tur tu satiec savus audzinātājus, gan sevi citās dzīvēs, gan sevi pēc nāves. Tā ir neparasta pieredze. Tā pilnīgi izmaina pasaules uzskatu un izpratni par radītāju, par tām dvēselēm, kuras ir ap tevi, kuras palīdz mums un mūsu saprātam iziet kaut kādus pārbaudījumus.
Un galvenais, tā atklāj jaunu ceļu saprāta, ķermeņa un gara sadarbībai. Esmu sācis ieklausīties savā garīgajā Es, un tas pilnīgi ir apriezis kājām gaisā visu manu dzīvi. Ir pazudušas bailes, bailes no nāves, ir pazudušas bailes no tā, ka es kaut ko daru ne tā, tāpēc ka es visu laiku ieklausos savā Es.
Pateicoties nodarbībām, kuras Māris Drešmanis laipni ir piedāvājis visiem, jūs varēsiet izdarīt to pašu, ko es. Ieraudzīt savas iepriekšējās dzīves un kaut ko iemācīties. Un tas ir galvenais!”
Dzīve ir brīnišķīga un apbrīnojama. Pievienojieties tiem, kas to zina droši! Vai tad ir kaut kas, kas traucēs jums kļūt laimīgākiem tieši tagad?
Iziet atmiņas aktivāciju var šeit: http://kurs.reincarnationics.com.
P.S. Jūs izgājāt Māra Drešmaņa sagatavošanas kursu? Dalieties savā pieredzē komentāros!
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 12.12.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-puteshestvovat-vo-vremeni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3780-alla-sirko-kur-ir-bernibas-speks (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4001-pagatnes-dzive-vai-fantazija (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3859-kristine-nikitina-elpot-ar-dveseli (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4000-tiksanas-ar-m-nutonu-kas-notiek-pec-naves (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4125-ka-reinkarnacioniku-pielietot-ikdienas-dzive (Tulk. piezīme)