Sparģeļi. Kas to būtu domājis?

14 09 14 02

Pievērsiet uzmanību!

Cilvēka, kurš izlasīja zemāk sniegto rakstu par sparģeļiem, interesanti novērojumi.

Kad dienēju ASV Jūras Karaspēkā, saņēmu nosūtījumu uz Keivestu (Key West) Floridas štatā. Es strādāju jūras kara aviācijas klīnikā Bigkopitkejā (Big Coppitt Key), dažas jūdzes uz ziemeļiem no Keivestas. Keivestas hospitālī ambulatoriski tika novērotas tuvumā dzīvojošās pensionētās militārpersonas. Ja bija nepieciešama hospitalizācija, pacientu pārveda uz Homstedas (Homestead) aviobāzi Floridas štatā. Man bija brīvdiena, un es nolēmu vienkārši tāpat ieiet hospitālī (kazarmas atradās tuvumā).

Laboratorijā strādāja mans paziņa, atvaļināts Jūras Karaspēka kalpotājs; ar viņu bija ļoti interesanti parunāt. Flotē viņš bija kalpojis bioķīmiķa amatā. Viņš pajautāja, ko es daru hospitālī; es atbildēju, ka man ir brīvdiena. Man bija žēl, ka tajā dienā nestrādāju: vienu matrozi pārveda uz Homstedu – viņam konstatēja nopietnu infekciju nierēs. Mans padzīvojušais paziņa teica, ka matrozim vajag ēst pēc iespējas vairāk sparģeļu, lai atbrīvotos no kaites. „Kāpēc?” – es pajautāju. „Jums garšo sparģeļi?” – pajautāja viņš. Es atbildēju, ka man garšo. „Jūs neesat ievērojis, cik slikti smaržo jūsu urīns pēc sparģeļu ēšanas?” – viņš pajautāja. Es atbildēju, ka nekad neesmu to saistījis ar barību, bet asa smaka patiešām ir. „Lieta tā, ka sparģeļi attīra jūsu organismu no kaitīgām ķīmiskām vielām!” – viņš sacīja.

Tas bija 1986. gadā. Izlasījis vēstuli, es nolēmu dalīties ar jums šajā notikumā.

Ēdiet vairāk sparģeļu, mani draugi.

Sparģeļi. Kas to būtu domājis?

Mana māmiņa ēda konservētus sparģeļus (veselus stiebrus). Viņa no sparģeļiem gatavoja biezeni un ēda četras ēdamkarotes no rīta un vēl četras ēdamkarotes pa dienu mēneša laikā.

Viņa saņem ķīmijterapiju plaušu (pleiras) 3-šās stadijas vēža ārstēšanai.

Pirms nedēļas tika konstatēs, ka vēža šūnu skaits ir samazinājies no 286 uz 125.

Māmiņas onkologs sacīja, ka tuvākajos trīs mēnešos viņai nevajag nākt uz konsultācijām.

Pirms dažiem gadiem es satiku cilvēku, kurš meklēja sparģeļus savam draugam – viņš slimoja ar vēzi. Viņš iedeva man kopiju no raksta ar nosaukumu „Sparģeļi – zāles pret vēzi”, publicētu žurnālā „Vēža slimību jaunumi” 1979. gadā.

Sniedzu šeit rakstu tādā veidā, kā to man parādīja tas cilvēks.

Es esmu bioķīmiķis, 50 gadu laikā pētīju barības sakaru ar veselības stāvokli.

Pirms dažiem gadiem es uzzināju par Ričarda R. Vensala atklājumu, saskaņā ar kuru sparģeļi var izārstēt vēzi. No tā laika es ar viņu kopā strādāju pie šī projekta. Mēs savācām informāciju par virkni gadījumu ar labvēlīgu iznākumu. Lūk, daži no tiem.

1. gadījums. Pacients, kurš cieta no praktiski bezcerīgas Hodžkina slimības (limfmezglu vēža) formas. Viņš praktiski nefunkcionēja. Pēc sparģeļu lietošanas gada laikā viņa ārsts konstatēja vēža pazīmju neesamību. Pacients atgriežas pie agrākā fizisko slodžu grafika.

2. gadījums. 16 gadu garumā 68 gadus vecs biznesmenis cieta no urīnpūšļa vēža. Ilggadēja ārstēšanās, tajā skaitā radioterapija, nenesa pozitīvus rezultātus. Pacients sāka lietot sparģeļus. Pēc trīs mēnešiem izmeklēšanas parādīja, ka urīnpūšļa audzējs ir izzudis, nieres ir normā.

3. gadījums. 1971. gada 5. martā bija paredzēta operācija pacientam, kurš cieta no plaušu vēža. Operāciju zālē ārsti nāca pie secinājuma, ka vēzis ir ļoti izplatījies un nav operējams. Ķirurgs uzlika šuves un paziņoja, ka gadījums ir bezcerīgs. 5. aprīlī pacients izdzirdēja par ārstēšanos ar sparģeļiem un uzreiz sāka tos lietot. Augustā rentgena uzņēmumi apstiprināja vēža pazīmju pilnīgu izzušanu. Paciets atgriezās pie savām parastajām nodarbēm.

4. gadījums. Vairāku gadu laikā sieviete ārstējās no ādas vēža. Pacientei attīstījās vairāki ādas vēža veidi, kurus dažādi speciālisti diagnosticēja kā slimības smagu stadiju.

Trīs mēnešus pēc sparģeļu lietošanas sākšanas ārsti konstatēja, ka āda ir attīrījusies no bojājumiem. Tā pati paciente atzīmēja, ka sparģeļi ir izārstējuši arī nieru slimību, no kuras viņa cieta kopš 1949. gada. Viņa bija pārdzīvojusi vairāk kā 10 operācijas akmeņu likvidēšanai nierēs, kā arī saņēma invaliditātes pabalstu sakarā ar neārstējamu nieru slimību. Paciente bija pārliecināta, ka arī atbrīvošanai no šīs kaites viņai jāpateicas sparģeļiem.

Mani šīs fakts nepārsteidz, tā kā 1854. gada medicīnas rokasgrāmata Pensilvānijas universitātes profesora redakcijā sparģeļus nosauc kā vispārpieņemtu līdzekli pret nierakmeņiem. Autors nosūta mūs pie 1739. gada eksperimentiem, kuri apstiprina sparģeļu spēju izšķīdināt akmeņus. Pievērsiet uzmanību datējumiem!

Es varētu sniegt arī citus piemērus, taču medicīnas nozare neļāva mums iegūt dažus ierakstus. Tāpēc es vēršos pie lasītājiem, lūdzu aiznest šo informāciju maksimāli lielam respondentu skaitam un savākt pēc iespējas vairāk gadījumu ar pozitīvu iznākumu, lai tos liktu kā pretsvaru mediķu skepticismam attiecībā pret šo vienkāršo dabas līdzekli.

Izmantošanai ārstnieciskiem mērķiem sparģeļus pirms lietošanas ir nepieciešams sagatavot. Derēs svaigi vai konservēti sparģeļi. Es vērsos divās vadošajās kompānijās, kuras specializējas sparģeļu apstrādē, „Giant” un „Stokely”, un biju priecīgs uzzināt, ka šie zīmoli nesatur pesticīdus vai kaitīgus konservantus.

Ielieciet sagatavotos sparģeļus blenderī un sasmalciniet līdz biezeņa konsistencei. Glabājiet ledusskapī. Dodiet slimajam 4 pilnas ēdamkarotes divas reizes dienā, no rīta un vakarā. Kā likums, pacienti atzīmē stāvokļa uzlabošanos pēc 2-4 nedēļām. Biezeni var atšķaidīt ar ūdeni un dzert kā aukstu vai karstu dzērienu. Piedāvātā deva balstās uz esošās pieredzes, taču dažos gadījumos devu nepieciešams palielināt, kura jebkurā gadījumā nekaitēs.

Kā bioķīmiķis es ticu teicienam „tas, kas ārstē, novērš slimību”. Apbruņojušies ar šo teoriju, mēs ar sievu jau lietojam biezeni no sparģeļiem. Mēs 2 ēdamkarotes atšķaidām ar ūdeni līdz šķidrai konsistencei un dzeram brokastīs un vakariņās. Daudzu gadu garumā mēs regulāri nododam asinsanalīzi. Pēc ārsta, kurš specializējas barības jautājumos, vārdiem pēdējo analīžu rezultāti demonstrē būtisku visu rādītāju uzlabošanos. Mēs tos varam piedēvēt tikai sparģeļu lietošanai.

Būdams bioķīmiķis, es rūpīgi esmu pētījis visus vēžu slimību aspektus un piedāvātās ārstēšanas metodes. Pētījumu rezultāti pārliecināja mani, ka sparģeļi vislabāk atbilst mūsdienu priekšstatiem par ļaundabīgām slimībām un to izārstēšanu.

Sparģeļi satur ievērojamu daudzumu olbaltumvielas, kuru sauc par histonu. Histons kontrolē šūnu augšanu. Lūk, kāpēc var apgalvot, ka sparģeļi aktīvi normalizē šūnu augšanu. Ar to izskaidrojama viņu iedarbība uz vēža audzējiem, kā arī viņu vispārēji stiprinošās īpašības. Jebkurā gadījumā sparģeļi ir absolūti nekaitīgi. Produktu un zāļu kontroles pārvalde netraucēs jums lietot sparģeļus, kuri jūsu organismam atnesīs tikai labumu. ASV Nacionālais vēža pētniecības centrs vēsta, ka sparģeļi ir bagāti ar glutationu, kurš skaitās viens no pašiem spēcīgākajiem antioksidantiem un pretvēža substancēm.

Viena piezīme. Ja jums ir radies jautājums, kāpēc šie dati līdz šim nav pasludināti, saprotiet: vēža ārstēšana peļņu nenes!

 

Izsūtīts 14.09.2014

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Autors Natālija Koteļņikova

e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe