Светлана Сыроветникова - Инопланетные воплощения: как я была сартурианкой

Svetlana Sirovetņikova - Citplanētu iemiesojumi: kā es biju sarturiāniete

16 07 05 01

Reiz es sataisījos pētīt citplanētu iemiesojumus, lai salīdzinātu tos ar zemes iemiesojumiem. Mani iemeta Plejāžu (Septiņu Māsu) zvaigznājā kosmosa stacijā. Tās iedzīvotāji saucās sarturiāņi.

Pastāstīšu, kas viņi tādi bija. Tie – humanoīdi vidēji 3 metru augumā un zilu ādu un baltiem matiem.

Dalījums vīrišķos un sievišķos īpatņos nepastāv. Visi nēsā garus līdz pašai grīdai apģērbus tādā pašā krāsā. Kājām un rokām ir pa 5 pirkstiem.

Sejas pēc zemes priekšstatiem – skaistas, lielacainas, ar smalku degunu un galīgi bez zobiem. Mutes vietā – neliela mutes atvere, lūpas caurulītē. Ķermeņi nav tik blīvi kā zemiešiem. Savstarpējie sakari telepātiski un caur tausti. Nav nekādu emociju.

16 07 05 02

 

Piedzimšana

Mana piedzimšana bija dabiska tai kosmosa stacijai, kuru sen, sen palaida sistēmas Arkturs iedzīvotāji Septiņu Māsu zvaigznājā, izvēloties to kā visērtāko starta laukumu mūsu Visumā.

Sākumā, lai nāktu pasaulē, tika atlasīti divi viendzimuma pārstāvji, kam bija spilgti izteiktas mūsu rases īpatnības. No viņiem tika paņemts DNS paraugs, pārbaudīts laboratorijā, ka tajā nav deģenerācijas un iedzimtu slimību formu.

Pēc tam tiek piemeklēts īpašs indivīds-inkubators, kuram ir jābūt izturīgam un kurš neizceļas no kopējās masas ar savu aktivitāti. Šeit ļoti augstu tiek vērtēts dzīves vajadzību izpausmes vienmērīgs fons. Domāšana ir reducēta līdz kolektīvai uztverei un vienlaikus šī mirkļa komandu un vajadzību izpildīšanai.

Biomateriāls (DNS) tiek injicēts indivīdā-inkubatorā pēc EKA (ekstrakorporālā apaugļošana) principa, bet donora biomateriāls tiek ievadīts nevis olšūnā, bet integrēts iekš recipienta DNS.

16 07 05 03

Bioinženierais materiāls tiek ievietots indivīda-inkubatora dzemdē. Iznēsāšana turpinās 3 mēnešus pēc zemes laika skaitīšanas.

Pēc tam seko dzemdības, ļoti līdzīgas zemes plāna dzemdībām, taču tās ir daudz nesāpīgākas, jo parādījies jaundzimušais ir nelielā augumā un svarā. Jaundzimušā vidējais garums – 50 cm, vidējais svars – 4 kg. Pieaugušam īpatnim ar vidējo svaru 150 kg un garumu 3 m – tie ir nieki.

Pēc dzemdībām jaundzimušo pārvieto uz “silīti”, kur viņš tiek uzturēts vēl 3 gadus (laiks visur ir pielīdzināts zemes plāna laikam), šeit viņš tiek barots un izaudzēts.

Kad mazulis izaug līdz 1,5 metriem, viņu pārved uz mācekļu grupu. Skola ietver sevī uzvedības kolonijā enerģētisko iemaņu iesūcināšanu, apmācību iespējamo molekulāro un atomāro kombināciju sistemātikā un biodizaina iemaņās.

Pēc skolas, pēc 5 gadiem, abiturientus atlasa pēc dominējošajām spējām noteiktās grupās dažādu dzīvības formu un struktūru radīšanas darbam.

Es nonāku grupā, kura sintezē dažādas augu dzīvības formas.

 

Sk. arī Kādēļ dvēselei necilvēciskas būtnes pieredze[1].

 

Kur un kā mēs dzīvojam

Tā ir liela telpa sengrieķu kolonādes veidā. Starp kolonnām ir enerģētiski aizsegi, kuri regulē temperatūras, mitruma un trokšņu režīmus.

Telpas iekšienē ir vairākas rindas daudzstāvu gultu, kas karājas gaisā un starp kurām arī ir izvietoti enerģētiski aizslietņi, tie kalpo, lai ierobežotu savstarpēju enerģiju pāriešanu no indivīda uz indivīdu atpūtas laikā.

16 07 05 04

Barības uzņemšana notiek “ēdnīcā”, kuras telpā novietoti aparāti ar bio-enerģijas nesējiem. Katrs indivīds papildina enerģijas rezerves, pieslēdzoties pie aparāta vienu reizi diennaktī (diennakts ilgst 36 zemes stundas).

Caur caurulīti, kura tiek ielikta mutes imitācijā, nonāk barojošs kokteilis. Pēc garšas ļoti atgādina dārzeņu un augļu maisījumu, loti patīkamu (pikanti saldskābu).

Attīrīšanās no pārstrādātās enerģijas notiek miega laikā, darbojoties enerģētiskajām barjerām. Notiek tā sauktā transformācija.

Pārstrādes produkti atkal tiek izlietoti, no tiem tiek izstrādātas jaunas dzīvības formas, galvenokārt – augi to kultivēšanai uz citām jaunām planētām.

 

Sk. arī Citplanētu pētījumi: dvēseles dzīve citās pasaulēs.

 

Kur un kā mēs strādājam

Agri no rīta, pēc enerģijas rezervju papildināšanas, visi indivīdi dodas uz transporta bāzi (ļoti līdzinās eskalatoriem lielos lidlaukos). Katrs zina, uz kura celiņa vajag nostāties, lai nokļūtu savā blokā darbam.

Celiņiem ir enerģētiski norobežojumi, līdzīgi kā starp kolonnām. Katra indivīdu grupa tiek nogādāta savā darba blokā.

Laboratorija, kas sastāv no dažādiem blokiem, izskatās kā bērnu piramīdiņa no dažāda kalibra toriem, starp kuriem atrodas liftu šahtas.

Mans laboratorijas bloks atrodas otrajā līmenī, pirmajā līmenī ir daudzšūnu dzīvnieku bloks (pats lielākais tors pēc izmēra), trešajā līmenī kukaiņi utt., pašā augšā ir mikrobi.

Es nodarbojos ar augu sintēzi. Sākumā man atnes auga skici, uz kuras norādīti tā parametri un dažādu daļu apraksts, kā arī norādītas tā īpašības no fotosintēzes, mikro- un makro-īpatnību skatpunkta.

16 07 05 05

Process sākas ar DNS struktūras izvēli speciālā aparātā, kurš sastāv no hologrāfiska ekrāna un pults, ievadot nepieciešamo rezultātu, attīstības starpposmus un objekta atomāros datus.

Sākas biosintēze, ļoti līdzīga bioķīmiskajiem procesiem laboratorijas apstākļos, izmantojot 3D printeri (kā man šķiet). Kaut kas kūsā, vārās, savienojas. Sašķeļas, tiek padots uz gala rezervuāru, no kura iznāk gatavs pieaudzis augs. Tas ir izmēģinājuma eksemplārs.

Tiek pārbaudīti tā ārējie parametri, pētītas šūnas no dažādām daļām, salīdzinātas ar nepieciešamajiem datiem.

Pēc tam paātrinātā veģetācijas procesā no viņa iegūst sēklas materiālu. Pārbauda dīgtspēju, sagaida pieauguša auga parādīšanos un salīdzina ar dotajiem parametriem.

Ja viss sakrīt, tad gatavās sēklas konteineros pa pneimatisko līniju tiek nosūtītas uz pārsūtīšanas punktu. No pārsūtīšanas punkta sēklas ar teleportāciju tiek nosūtītas uz noteiktu Visuma punktu.

 

Sk. arī Rozā enerģiju planētas rozā kristāli[2].

 

16 07 05 06

Sarturiāņu dzīves ilgums sastāda tikai 70 zemes gadus.

Es beidzu savu dzīves ciklu šajā vecumā. Manu ķermeni ievieto rezervuārā, kurš ļoti atgādina vannu, kurai pa vidu ir notece uz trauku, kurš ir ļoti līdzīgs kolbai.

Kad mana dvēsele atstāj ķermeni, tas pārvēršas ķīselim līdzīgā masā un notek šajā kolbā.

Viss, kas no manis ir palicis, – tas ir trauks ar biomasu. No tā iegūst enerģiju vēl dzīvo sarturiāņu barošanai.

Dvēsele mazas violetas zvaigznītes formā dodas uz Dvēseļu Pasauli, neredzama magnētisma vilkta. Es pievienojos savai dvēseļu grupai ar beidzot taču izpaustām emocijām. Esmu – mājās.

Esmu izpildījusi savu lomu. Esmu brīva. Mani audzinātāji apskauj mani savos enerģētiskajos apkampienos. Man ir silti un priecīgi, es – vairs neesmu bezjūtīga būtne.

 

P.S. Jums gribētos atminēties sevi kā citas planētas iedzīvotāju?

 

 16 07 05 07

Svetlana Sirovetņikova

 

Žurnāla lasītāja, Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente

 

Pievienots 05.07.2016.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/inoplanetnye-voploshheniya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2675-tatjana-zotova-kadel-dveselei-necilveciskas-butnes-pieredze (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-arabadzi/11-dazadi/3792-marina-arabadzi-roza-energiju-planeta (Tulk. piezīme)