Елена Павлова - Две души красивой звезды ИНИ
Jeļena Pavlova - Divas dvēseles no skaistās zvaigznes INI
Pirmā tikšanās bija saistīta ar vilšanos. Dvēseles dziļumā Viņa gaidīja kaut kādu brīnumu, burvīguma dzirkstis, momentānu iemīlēšanos. Tas nenotika! Vai tiešām ne Viņš?
Bet viss taču liecināja viņai, ka ceļi ir sagājuši kopā šeit, šajā vietā. Viņa pat izskrēja Viņam pretī, lai nebūtu liecinieku Viņiem lemtajai sadursmei šajā dzīvē.
Nē, nevar būt, ka Viņa ir kļūdījusies! Viņa atlaida visu savā dzīvē, Viņa atdevās šai prieka pilnajai plūsmai, daudzu gadu gaidām, kas gatavoja šo Tikšanos.
Divas dvēseles – no Radītāja
Katrā Viņu dzīvē Tikšanās notika uzreiz, Viņi abi to juta. Pārskatījos? Aizmirsis? Nepazina? Kas?! Kas nav tā?! Viņš neskatījās, neizcēla no visiem, bija stingrs un vienmērīgs sarunās. Aizmirsis! Viss, kas bija noticis Viņa dzīvē pirms Viņu tikšanās, atbīdīja Viņas nozīmīgumu priekš Viņa.
Un Viņa sāka gaidīt, kad atgriezīsies Viņa atmiņa. Kad VIŅŠ atminēsies Viņu līgumu tur, uz Viņu zvaigznes, kuru Viņi veidoja daudzas dzīves pēc kārtas, dzīvojot uz Zemes un atgriežoties ar jaunām veltēm mājās. Divas dvēseles no skaistās zvaigznes INI.
|
Sk. arī Mīklainā Oriona vēstījums.[1] |
Abpusējās Mīlestības zvaigzne uzliesmoja brīdī, ka Viņi pašu pirmo reizi satikās cilvēku veidolā. Viņi piedzima kā dvīņi mīlošiem vecākiem. Tiem, kas bija vēlējušies divkāršu sevis un mīļotās piedzimšanu. Viņi kļuva par pirmajiem dažādu dzimumu dvīņiem ar vienu dvēseli, lai ne uz mirkli, no dzimšanas līdz nāvei, nezaudētu šo asinsradniecību, dvēselisko un savstarpēji bagātinošo saikni.
Viņi saņēma savu vecāku Mīlestību un mācījās to vairot. Tā gadījās, ka arī nomira Viņi kopā 12 gadu vecumā, nepaspējot uzdāvināt savu mīlestību citiem, saviem izredzētajiem. Bet varbūt pasaule vēl pat nebija gatava dot Viņiem tos, kas spētu dalīt ar Viņiem visu Viņu mīlestības spēku.
Viņi apmetās uz jaunas zvaigznītes, kas uzliesmoja Viņiem par godu un dāvāja savstarpējās mīlestības gaismu. Tad pat Viņi vienojās atgriezties šurp pēc visiem ceļojumiem pa cilvēku pasauli.
Nākamo reizi nolēma piedzimt dažādiem vecākiem, lai satiktos un parādītu visiem savstarpējās mīlestības gaismu. Viņi piedzima kaimiņos, auga kopā, tāpēc neviens nebrīnījās par Viņu attiecībām, Viņu savstarpējo sapratni no pusvārda. Un, kad Viņu bērni izauga ar prasmi mīlēt, dzemdināt un vairot mīlestību, Viņi, nevienam nemanot atkal atgriezās uz savas zvaigznes.
Laimes dzimšana
Mērķis nākamajam ceļojumam uz Zemi bija parādīt starpību starp mīlētu un gaidītu bērnu un ļoti izplatīto “vienkārši” dzemdētu.
Viņam nācās uz Zemes aizkavēties veselu zemes plāna paaudzi. Viņa aiztraucās fiziskajā dzīvē, lai paspētu piedzimt, izaugt, iemīlēt ar savu neparasto mīlestību citu Dvēseli un dot vietu sevī Viņa piedzimšanai.
Uz Viņas saucienu Viņš atsaucās uzreiz. Viņas dvēseles pievilkšanas spēks bija tik liels, ka visu, ko Viņš zināja un atcerējās par Viņu, viņš varēja paņemt sev līdzi.
Deviņi mēneši svētlaimes stāvoklī, starojot vienam pret otru, nebija gaisma tikai diviem. Visa dzimta un asinsradinieki, paziņas un tālīnie juta un gaidīja Laimes piedzimšanu.
Uz Zemes mīlestības kļuva arvien vairāk, līdz ar katru Viņu nodzīvoto gadu. Viņi prata “uzlādēt” cilvēkus ar šo brīnišķīgo enerģiju. Viņa mirdzēja, kad Viņš radīja prieku, bija gaidīts un mīlestības un labestības ieskauts. Viņa izredzētā turpināja Viņus laimīgās paaudzēs.
Uz zvaigznes Viņi šoreiz atgriezās atsevišķi. Sākumā Viņa, lai pārstrādātu un apzinātos vecāku mīlestības pieredzi, sagatavotu Viņam Viņas iestrādes un dotu jutīgus vērtējumus. Un pēc tam Viņš, atnesot pateicības un dēla mīlestības pieredzi kā ķīlu divu paaudžu laimīgai, mierīgai dzīvei.
Jaunas lomas
Nākamajā dzīvē Viņi mainījās lomām. Viņa – meita, Viņš – tēvs. Viņš izdomāja Viņai vārdu, kuru izdzirdot, Viņa atradīs vietu uz Zemes, kur kopā ar Viņu neredzami izvēlēsies vienīgo un neatkārtojamo, kurā pievienos savas enerģijas un burvību, lai neaizmirstu Viņas tēlu.
Meklējumi nebija ilgi. Viņš tik maigi runāja un domāja par meitu, ka viņa izredzētā noticēja Viņam un deva vietu sevī Viņas iemiesojumam. Skaistā meitene, tēva mīlule, kļuva par lielas valsts ķēniņieni. Viņas vārdā tika nosauktas pilsētas un zvaigznes, bērni un kuģi, Viņas vārdu apdziedāja dzejnieki, Viņa uz gadsimtiem palika kā skaistuma un cilvēkmīlestības simbols.
Tēva aiziešana kļuva Viņai par signālu atgriezties uz INI. Viņi atkal bija divatā, baudot savu brīvību no ķermeņiem, savu Dvēseļu vienotību, pārlejot vienam otrā jaunas emocijas, iespaidus, vēlmes. Viņu Dvēseles auga, savstarpējās mīlestības spēks vairojās, un tajā varēja dalīties atkal.
Kādu vēl mīlestību varētu parādīt uz Zemes? Cilvēka pret savu Dvēseli, Zvaigžņu atmiņu, Mūžību un Bezgalību!
Viņi aizgāja iemiesoties dažādās Zemes pasaules daļās, lai atrastu viens otru pēc ilgiem klejojumiem, patiesības meklējumiem daudzās zemes plāna mācībās, izzinot apkārt dzīvojošo cilvēku viedumu. Viņi gāja viens otram pretī ar ticību Mūžības un Mīlestības pievilkšanas spēkam.
Viņi ne gluži tika saprasti, Viņu spēku sāka dēvēt par Dievu un tiekties uz to, ko līdz galam neapzinājās, nosaucot par Lielo Noslēpumu. Un, kad nu Viņu tikšanās notika, Viņu Divu Sākumu Atkalapvienošanās[2] brīnumam ne visi noticēja. Izrādījās, ka noslēpuma nav!
Viss tas pats, kas bija dabā, tikai nedaudz iekrāsojās jaunos toņos un skaņās. Pēkšņi sāka parādītes spilgtāki un krāšņāki ziedi, putnu dziesmu treļļi sāka citādi skanēt cilvēku dvēselēs, aromāti kļuva smalkāk izjūtami.
Un tas viss sāka fiksēties atmiņā kā laimīgi dzīves brīži, par kuriem gribējās dziedāt, stāstīt, attēlot rokdarbu priekšmetos. Dzīves skaistums kļuva iedvesmojošs jaunradei.
Un jaunrade noveda Dvēseli sajūsmā, vēlmē atrast šo trīsu avotu. Un nez kāpēc gribējās kaut kur lidot un savienoties ar kaut ko tālu un neparasti svētlaimīgu. Kāds saistīja to ar Viņu klātbūtni uz Zemes.
Bet Viņi gribēja visu mīlestības spēku atstāt šeit, lai atgrieztos mājās, uz savas INI, visu atdevuši un brīvi kaut kam jaunam. Viņu aiziešana tika apraudāta, un no tā kļuva skumji un smagi, ka cilvēki nesaprata mīlestības uzdevumu sevī.
Dvēseļu ceļojumi
Un nākamos ceļojumus Viņi ieplānoja tieši tur, pie tiem cilvēkiem, kuri bija “apmaldījušies” sevis meklējumos. Dažādi bija šie ceļojumi.
Dažreiz kaut kas neizdevās, nebija iespējams izlauzties cauri novecojušām dogmām un kanoniem, un tad Viņi atgriezās pirms termiņa, ar savu nāvi rādot Dvēseles nemirstību un Mīlestības cēlsirdību.
Dažreiz cilvēki mēģināja atšķirt Viņus, ievilinot smalki izdomātās jūtu un darbību lamatās, neapzinoties, ka pievilkšanas spēks tikai pastiprinās, jo lielāks attālums. Un dvēseles nav iespējams izšķirt, ja ir kaut kas vienots, kas Viņus savieno mūžībā.
Dažreiz Viņi redzēja, ka mīlestības meklējumi palīdzēja cilvēkam uzplaukt un viņam izdevās šajā dziņā atrast to, kurš atsaucās šai mīlestības plūsmai, kurš atbalstīja šo Dvēseles lidojumu, kurš atminējās par viņu līgumu, un jau divas Dvēseles iededza savu zvaigzni[4] kā mājas, kurās viņas tagad varēs atgriezties un vairs neapmaldīties bezgalībā.
Dažreiz nācās redzēt, ka divu Dvēseļu tiekšanās vienai pie otras bija vāja, viņu enerģiju izkliedējoša, vājinot gan sevi, gan otru ar bezgalīgu rakšanos sevī un cilvēkos, veicot neko nenozīmējošus eksperimentus ar saviem ķermeņiem, pārstājot radīt Savējo, Jauno un Neparasto.
Viņu Dvēseles kļuva vājākas, un viņos gaismas vietā palika tikai vājš mirdzums. Un tad Viņam un Viņai nācās atrasties blakus tādām Dvēselēm, lai saglabātu šo mirdzumu, papildinātu viņas ar dzīves dzirkstīm. Tagad Viņus sāka dēvēt par Skolotājiem.
“Un kāpēc gan Viņiem nenākt uz zemes plāna dzīvi katru reizi vienādi, kā laimīgam un mīlošam pārim?” jūs jautāsiet.
Pastāv mūžīgais Dzīves Daudzveidības Likums. Tas saka: Neatkārtojies! Viss, ko jebkad cilvēks jau ir zinājis, no paša pirmā sava iemiesojuma, ir fiksēts viņa gēnu atmiņā. Un, ja parādās atkārtojums, tad tas automātiski tiek izslēgts kā dublējošs elements. Tāpēc cilvēks var visu atminēties pats.
Zvaigžņu talismans
Savā pēdējā atlidojumā mājās Viņi ilgi atjaunoja savu savstarpējās mīlestības spēku. Viņi nolēma tagad atgriezties kā izpausti Skolotāji: Viņš – vīriešiem, Viņa – sievietēm. Lai atgrieztu pāros Dvēseļu radniecību, savstarpējo saplūšanu, Mīlestības būtības izpratni.
Iedvesmots un priecīgs no priekšā stāvošās sava spēka nodošanas visiem vīriešiem, Viņš pārāk steidzās un aizmirsa uz zvaigznītes savu talismanu – mazu zvaigžņu akmentiņu.
Šo talismanu Viņi vienmēr ņēma sev līdzi ceļojumā uz Zemi. Tas deva Viņiem spēku atgriezties mājās, pat ja visi dvēseles spēki bija atdoti cilvēkiem. Zvaigzne kā magnēts pievilka šos divus savu daļiņu – brīvību mīlošo bērnu – talismanus.
Viņai nācās tikai uz mirkli atgriezties pēc Viņa talismana, bet ar to pietika, lai Viņš iemiesotos un sāktu savu zemes plāna Skolotāja dzīvi. Viņu tikšanās notika mazliet vēlāk par ieplānoto laiku. Viņš jau bija Viņu aizmirsis. Pāri galvai iegājis savā dzīvē. Mīlestības vīrišķā izpratne uzgāzās Viņam kā smaga nasta, un Viņš sāka no jauna apjēgt vīrišķās komponentes profesionālo pusi.
Tajā īsajā laikā, kamēr Viņa pabija blakus Viņam Tikšanās brīdī, Viņa spēja radīt ap Viņu sava talismana apli, kurš saglabā Viņu, kamēr atmiņai nav vēlēšanās atgriezties pie Viņa. Viņa pieņēma Viņu kā savu Skolotāju. Mijiedarbībā ar Viņu Viņa izgāja neatbildētas mīlestības skolu. Redzams, mācība pagāja sekmīgi un eksāmens bija paredzēts Viņiem abiem.
Pēc 25 gadiem notika jauna Tikšanās, lai Viņu Mūžības līgums ar jaunu spēku stātos savās tiesībās. Un tad Viņa varēja nodot Viņam Viņa talismanu. Visu, ko Viņi bija iemācījuši apkārtējiem, tagad izmēģināja uz sevis. Visas kļūdas uzreiz tika koriģētas, situācijas mainītas. Viņiem Kopā izdevās viss! Talismani bija Viņiem rokās, un tiem bija savi zemes plāna analogi.
Un zvaigzne INI atkal spilgti spīdēja naktī, kad Viņi risināja savas nesteidzīgās Tikšanās, lai piepildītu dienu ar Divu Dvēseļu Mīlestību.
P.S. Jūs jūtat tamlīdzīgu savas dvēseles sakni ar citu?
 |
Reinkarnacionikas Institūta studente |
Pievienots 04.06.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/dve-dushi-krasivoj-zvezdy-ini/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4099-noslepumaina-oriona-vestijums (Tulk. piezīme)
[2] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4045-jauna-laikmeta-virietis-un-sieviete (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-arabadzi/11-dazadi/3798-marina-arabadzi-5-iemesli-petit-savas-arpuszemes-dzives (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3852-lana-culanova-ka-atrast-savu-zvaigzni (Tulk. piezīme)