Наталья Голубкина Для чего душа выбирает опыт войны

Natālija Golubkina - Kādēļ dvēsele izvēlas kara pieredzi

17 06 12 01

 

Tā ir otrā publikācija no cikla “Karš dvēseles acīm”:

 

 

Iepriekšējā rakstā mēs ar jums aplūkojām, kas ir karš kopumā cilvēcei uz planētas Zeme.

Šodien lieku priekšā iegremdēties atsevišķas dvēseles personīgajā pieredzē. Kādēļ viņa izvēlas “militāras” dzīves? Kas tajās ir vērtīgs katram no dalībniekiem?

Meistarklasē “Skats uz karu no Dvēseļu Pasaules” Māris Drešmanis studentiem izvirzīja tādu uzdevumu:

“Es gribu, lai jūs padomātu un atbildētu uz tādu jautājumu. Cilvēki, kas izrādās iesaistīti kara darbībās, viņiem ir noteikta ilūzija, ka “tas ar mani gadījās, ak, es nabaga nelaimīgais, nonācis tādos apstākļos”.

No cilvēka skatpunkta tas var izskatīties tieši tā. Viņš var tikt ievilkts kara darbībās, un viņam patiešām nebija variantu no tā izvairīties, nu nekādi!

Piemērs. Sākas kara darbības. Kāds mēģina iet karot par vieniem vai otriem saskaņā ar savu pārliecību. Trešais negrib karot, viņš grib savai ģimenei saglabāt dzīvību.

Bet ceturtais saprot, ka šeit, kur ir iededzies ugunskurs, jau vairs neko nesaglabāt, vajag ņemt mantiņas un izvest visu uz drošu vietu. Atbilstoši cilvēki atrodas dažādās lomās.

Vai patiešām cilvēki nejauši nonāk šajos apstākļos? Vai arī to dvēseles, kuri izrādās šajos apstākļos, jau līdz iemiesojumam pieņēma lēmumu tajos nonākt?

17 06 12 02

Kā man šķiet, atbilde uz šo jautāju palīdzēs tiem, kas paši atrodas šajos apstākļos vai tiem radniecīgos, mazlietiņ citādāk palūkoties uz to.

Kaut mazlietiņ pieļaut, ka, pat ja pašlaik cilvēks atrodas ļoti līdzīgos apstākļos, tad nonākt tur bija viņa dvēseles izvēle jau pirms piedzimšanas.

Ja velkam paralēles ar Lielo Tēvijas Karu, tad dvēsele zināja, kurā valstī viņai iemiesoties, zināja, ka šī valsts piedalīsies Lielajā Tēvijas Karā. Viņa varēja iemiesoties Austrālijā kaut kur, ja?

Nē, viņai gribējās iemiesoties Krievijā, Japānā, Vācijā – noteiktā reģionā, kur ir skaidrs pēc laika termiņiem, ka tu nonāksi zem kara darbības mašīnas. Tas ir, iznāk, tā ir dvēseles izvēle!”

 

Dvēsele izvēlējās karu

17 06 12 03

Irīna dalās tajā, kas viņai atklājies meistarklasē:

“Mēs esam karā Ķīnā, kur es biju kareivis, vajadzēja iepazīt režīmu. Tāpēc ka līdz tam biju tik ļoti brīvību mīloša Dvēsele.

Un tieši Ķīnas armijas apstākļos man bija nepieciešams sastrādāt šo pieredzi. Tas bija mans uzdevums. Mēs gājām bojā visi uzreiz, mūs nogalināja ierindā.

Un, kad dvēsele atstāja ķermeni, man bija priecīgs stāvoklis: “Urā! Mēs to izdarījām!” Mēs izgājām dvēseles darbības plānu, tikām galā ar režīmu. Šo iemiesojumu es izgāju spīdoši. Mēs bijām priecīgi atbrīvoties.

Otrais – partizāni. Šeit man vajadzēja sastrādāt atbildību. Iemācīties līdera īpašības un ņemt atbildību par cilvēkiem savās rokās. To es izgāju.

Un radusies vainas sajūta – tā ir mana murgaina ideja. Kad es vecumā miru, mana dvēsele mierīgi izgāja no ķermeņa un vainas sajūtu aizmirsa, tas ir, viņai tā ir sveša! Skatās un saka: “Šo domu man atkal vajag atstrādāt.”

Sākumā man bija šaubas, kāpēc man sākumā partizānus parādīja un pēc tam komandieri štābā. Izrādījās, tur 1912. gads, bet šis 1945.

Ātri dvēsele iemiesojās; tā kā es nebiju tikusi galā ar partizāniem, iedeva lomu lielākā mērogā. Šeit vajadzēja atstrādāt emociju, ņemt atbildību par cilvēkiem uz sevi. Bet es ne gluži tiku galā.

Uzdevums bija “auksta sirds, tīrs saprāts”, bet es visu emocijās nodzīvoju. Un, kad mana dvēsele izgāja, es saku: "Šeit es nemākulīgi pavadīju laiku, neatstrādāju, lai gan biju virspavēlnieks.”

Es uzdevu jautājumu, kāpēc mana dvēsele izvēlējās kara apstākļus.

Man atbildēja, ka man ir tādu rakstura īpašību spektrs, ka, tieši nonākot katastrofas, kara darbību un neizbēgamības apstākļos, tu vari sastrādāt rakstura iezīmi, kas nepieciešama tavai dvēselei.

Turklāt tieši tā un nekā citādi. Un mana dvēsele apzināti gāja uz šiem bargumiem. Plānus caurskatīja, izvēlējās, lai tikai tā.”

 

Grupveida eksperiments

17 06 12 04

Manas dvēseles pieredzē arī ir bijis ne mazums karu. Projekta “Kādas dvēseles ceļojums” septītajā izlaidumā es atminējos iemiesojumu, kurp devos kopā ar saviem biedriem. Tā uzdevums bija sava veida eksperiments.

Tā būtība bija sekojoša. Ciemā dzīvoja visdažādākie cilvēki. Un, kad ienaidnieks pienāca tuvu, visi, kas varēja turēt rokās vienkāršu ieroci, devās uz mežu nodarboties ar graujošām darbībām, vājinot pretinieka spēkus jebkuriem paņēmieniem.

Un, lūk, ienaidnieks izlēma sākt izšķirošo kauju, izvirzīja tanku un kājnieku vienību uz to mežiņu, kur bija paslēpušies mūsu cīnītāji. Kauja bija karsta.

Mūsējie krita gandrīz visi, paņemot sev līdzi ne mazums vāciešu. Pat tanku uzspridzināja! Toties parādīja ienaidniekam, ka mūs tā vienkārši nepaņemsi, lika sevi cienīt.

Bet Dvēseļu Pasaulē “lidojumu analīzē” izrādījās, ka mēs pētījām, kādas emocijas un stāvokļus pārdzīvos cilvēki vienādos briesmu apstākļos, bet ar dažādiem izejas datiem:

 

check mark 3kāds kļuva mēms no bailēm un šausmām,

check mark 3kāds nikni lidoja uzbrukumā, nežēlojot sevi,

check mark 3kāds varēja būt auksts aprēķinātājs un izdarīja visu, lai aiznestu pēc iespējas vairāk ienaidnieku dzīvību sev līdzi.

Mēs ļoti detalizēti analizējām emocijas un stāvokļus kaujas laikā. Tāpēc ka tieši pēc tiem gāja jaunieši un dalījās savās sajūtās cits ar citu.

 

Dvēseles izvēle ir atkarīga no izvirzītajiem uzdevumiem

17 06 12 05

Māris: “No manis labums, ka es organizēju šo pētījumu, ir daudz lielāks, nekā, ja man uzģērbtu formu, iedotu automātu un iemestu kaut kur ierakumā. Tur būs vēl viens cīnītājs.

Bet tas, ko mēs varam izdarīt šeit, – parādīt cilvēkiem, ka kari, no vienas puses, nav vajadzīgi, bet, no otras puses, cik daudz varonīgu rīcību, nelietību veic cilvēki kara laikā.

Tas ir visasākais paņēmiens izdarīt izvēli: kas tu esi, kāds tu esi iekšienē.

Tu vari pieiet problēmas risināšanai gan tā, gan šitā. Tu vari pasaudzēt vai nogalināt, kad no tevis ir atkarīga cilvēka dzīvība.

Tu vari spīdzināt gūstekni vai izturēties pret viņu ar cieņu, kā pret virsnieku. Vari nošaut ciemā visus iedzīvotājus un vari saglabāt viņiem dzīvību. Pastāvīga izvēle, lai kur tu neatrastos.

Tu vari izpildīt pavēli, kaut arī saproti, ka tā ir netaisnīga, cietsirdīga un nav pēc tās nepieciešamības. Nepildi – tu devi zvērestu. Nošaus tevi, nenošaus, vai riskēsi tādā veidā, neriskēsi – pastāvīga izvēle.

Un mēs saprotam, ka dvēseles cilvēku būtnēs atnāca tieši pēc šiem pārdzīvojumiem, pēc šīs pieredzes, kuru viņas var iegūt.

Kur vēl iegūsi tik daudz interesantas pieredzes, ja ne tur, kur pastāvīgi kaut kas notiek?

Cita lieta – gulēt siena šķūnī, viss ir labi, audzināt bērneļus, uzari lauku, un tuvākais kaimiņš tev ir pēc 50 verstīm.

Tāda tev ir atpūta, cita transformācija. Bet karā katra sekunde ilgst ap minūti, īpaši, kad vajag celties, bet lodes svilpj.”

 

Caur karu mācāmies dzīvot mierā

17 06 12 06

Taču ne par karu, bet par tām transformācijām, kas mums notiek, par to, kā mēs varam pret to attiekties. Jo tēma taču bija: ja mēs nevaram ietekmēt globālus notikumus, mēs varam ietekmēt notikumus mūsu ģimenē.

Mēs varam lamāties ar savu partneri, kaimiņu vai nelamāties. Kad viņš mūs lamā, mēs varam tam pieiet filozofiski un paklusēt vai pagriezt sarunu citā gultnē, vai teikt: “Klau, tagad izslēgsim skaņu, pēc tam satiksimies un pamēģināsim to apspriest.” – dialogs.

Kā šodien jau tika teikts, karš ir tādēļ, lai cilvēki iemācītos runāt, vienoties. Kāpēc tu tā uzvedies, kāpēc tu paaugstināji balsi, tiekam ka skaidrībā.

Vai arī, kāpēc es paaugstināju balsi, kāpēc tas mani drakonē (драконит). Tātad ir jāiet padomāt, kāpēc manī tas uzvirda, kāpēc noreaģēja? Jo katra no pusēm kaut ko grib, ir mērķis.

Varbūt šos gribuļus (хотелки) var savienot un atrast kompromisu? Un tad varbūt nevajag dzirksteles mētāt, var maigāk to transformēt?

Mēs varam dalīties tajā ar pasauli, izlikt brīvai pieejai informāciju, lai tā būtu noderīga lielākam skaitam cilvēku, kuri pat nav domājuši par kaut kādu reinkarnāciju.

Viens ir pareizticībā, otrs budismā, trešais musulmanis – bet varbūt viņi sapratīs, ka viņu reliģiskās pārliecības dažādos iemiesojumos ir dažādas. Un tas nav iegansts kariem.

Nācija, valoda arī nav iegansts kariem, tāpēc ka nākamajā iemiesojumā tu runāsi citā valodā. Jūs varat dalīties šajā rakstā, lai izlīdzinātu, noharmonizētu viņu iekšējo stāvokli.

Bet varbūt vajag ļaut viņiem spēlēt savu spēli un netraucēt tajā. Katrs ir brīvs izvēlēties savu ceļu pats.

 

Un kas jums bija vērtīgs šajos atklājumos? Dalieties ar mums!

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 12.06.2017.

https://ru.reincarnatiology.com/dusha-vybiraet-opyt-vojny/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3381-natalija-golubkina-skats-uz-karu-no-dveselu-pasaules (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3383-natalija-golubkina-milestiba-kara-laika (Tulk. piezīme)