Наталья Голубкина Самые ранние воспоминания

Natālija Golubkina - Pašas agrākās atmiņas

17 05 08 01

 

Tā ir trešā publikācija no cikla “Bērnības atmiņas”:

 

 

 

Divos iepriekšējos rakstos mēs ar jums aplūkojām, ko vērtīgu un priecīgu var atrast savā bērnībā, pat ja tā šķiet ne pati labvēlīgākā.

Šodien pavērsim vēl vienu aspektu – šīs dzīves pašas agrākās atmiņas.

No kāda vecuma atceras sevi cilvēku vairums? Kad nāk pie mums mācīties, tad visbiežāk nosauc periodu 3-5 gadi.

Sarunas par to, ka var viegli atminēties sevi zīdaiņa vecumā, uzreiz pēc dzemdībām, un pat māmiņas vēderā, izraisa izbrīnu un neticību.

Un tikmēr 98% mūsu studentu tas izdodas jau pirmajā mācību mēnesī Bāzes kursā!

 

Kāda ir agro atmiņu īpatnība

Pēc būtības atminēšanās mehānisms ir pats parastākais. Vajag tikai nedaudz patrenēties un noticēt sev.

Bet ir arī dažas īpatnības. Bērnības agrās atmiņas visbiežāk notiek ķermenisko sajūtu līmenī.

Jo zīdainim viņa ķermenis – tas ir pats svarīgākais un nozīmīgākais. Pasaules apjēgšana sākas ar mūsu galvenā instrumenta izzināšanu, apgūstot iemaņas vadīt viņu, iepazīstoties ar viņa iespējām un ierobežojumiem.

Bērna apziņa, vēl nepiepildīta ar domu un pārdzīvojumu spietu, ir koncentrēta uz ķermeniskajām sajūtām. Tieši tās arī ir vērts izmantot, lai visvieglāk nonāktu vajadzīgajā periodā.

 

Paši spilgtākie: pirmie nedrošie soļi uz kājiņām, kas šūpojas, mēģinājumi noturēt līdzsvaru, rāpošana, rotaļlietas, maizes rieciena vai garozas sajūta tuklajā roķelē, cieši ietītais ķermenītis un vecāku mīlošās rokas, krūts vai knupīša sajūta mutē un siltais, vēderiņā izlīstošais māmiņas piens vai putriņa...

17 05 08 02

 

Kādus momentus ir visvieglāk atcerēties

“Īpaši patīkams brīdis, kad man ir 4-5 mēneši un es šļakstinos bērnu vanniņā, milzīga sajūsma, domas – nulle! Pirmā diena dzemdību namā – sajūta: mājīgums, siltums, maigums, glāsti, aizsargātība māmiņas rokās. Dzemdes iekšienē – ļoti komfortabli, mājīgi, miegs un miers.

Aleksandrs A.

“Ļoti patika māmiņas vēderiņā – mājīgi, mierīgi, bezsvara stāvoklis. Izdzirdēju “atripojušas” skaņas. Sajutu siltumu no tēta delnas, pieliktas māmiņas vēderam.”

Irina D.

“Man ir 3 mēneši. Es guļu uz vēdera gultā romperos un krekliņā. Mēģinu pacelt galvu, bet viņa ir tik smaga, gūti padodas. Es skatos pa malām un meklēju ar acīm māmiņu. Neredzu viņu. Mēģinu saukt, bet balss aparāts nedarbojas, lai kaut ko pateiktu. Vienkārši izdodu skaņas un krekšķu.

Atnāk māmiņa, apgriež mani un paņem rokās. Man ir silti un mājīgi. Jūtu, ka piesātinos. Māmiņa glauda man galvu un šūpo. Man ir tik komfortabli.

Man ir pāris dienas. Esmu dzemdību namā, guļu istabā ar citiem bērniem. Esmu stingri ietīts, un es nevaru pakustēties. Mēģinu triņāties, man ir tik liels diskomforts. Es gribu pie māmiņas. Trauksmaini.

Esmu māmiņas vēderā. Jūtu plašumu. Es brīvi peldu telpā. Silti, dzirdu māmiņas sirdspukstus. Viņa mani tik maigi mīl. Es saritinos un iztaisnojos. Tīksminos šajā komfortā.

Gandrīz visas sajūtas bija ķermenī.”

Aleksandra I.

17 05 08 03

Bez ķermeniskajām sajūtām, kā sarkanas bāciņas ir spēcīgas emocijas un pārdzīvojumi.

Tā var noskaņoties uz priecīgu tikšanos ar cilvēku, kuru mēs ļoti mīlam un priecājāmies par viņa atnākšanu.

Sk. arī: “Bērnības priecīgie notikumi[3].

Tā var būt spilgta sajūta no iemīļota garduma. Es līdz šim laikam atceros karameļu “Дубок” garšu, kuras man ļoti garšoja agrā bērnībā, un silto pienu tieši no govs ar putiņām, kuras kutina augšlūpu.

Kāds viegli atminēsies sajūsmu par pirmajām uzvarām, kad izdevās veikt pirmo soli, kad nosēdēji, nenogāžoties uz sāna, kad karote ar biezeni nonāca tieši mutē, nevis garām, vai arī izdevās noķert to pūkaino lietu aiz astes un ieķerties ar roķelēm tās vilnā!

Bet varbūt jūs sasildīs patīkamas atmiņas par iemīļoto flaneļa segu vai rotaļlietu, no kuras ilgi nešķīrāties, aizmiegot apskāvienā.

Vai arī tā bija neticama svētlaime – raudzīties māmiņas bezdibenīgajās acīs, pilnās ar maigumu un mīlestību, vērot viņas mīmiku un kust no viņas smaida.

 

Kur slēpjas agro atmiņu vērtība

“Man nav gadiņa, stāvu gultiņā, ar mani sarunājas māmiņa un izdod man smieklīgas skaņas. Tās ir smieklīgas, tāpēc ka skanīgas. Māmiņas lūpas sakļaujas trubiņā, es sekoju šim procesam, gatavojos smieties. Un tiklīdz viņa izdod skaņu, es smejos! Tas notiek atkal un atkal.”

Jeļena S.

“Uzpeldēja aina, kad es zīdainis māmiņas rokās. Viņa mani baro ar krūti. Siltais piens ietek manā kuņģītī, redzu māmiņas krūti, jūtu viņas siltumu un mīlestību, aizsargātību un aprimumu. Es ar roķeli te dauzu pie māmiņas krūts, te vienkārši pamirstu.

Pēc tam ieraudzīju sevi apmēram līdz gadam, vecmāmiņa tur mani uz ceļiem un no karotītes baro ar kaut kādu ēdienu baltā krāsā, droši vien tā ir putra. Bet es smejos, dauzu ar rociņām pa galdu un cenšos izvairīties no ēdiena karotes. Es šo barošanu uztveru kā rotaļu. Vecmāmiņa smaida un mēģina karoti ar putru iebāzt man mutē.”

Natālija D.

17 05 08 04

Es domāju, ka, lasot šīs rindas, jūs jau sajutāt zināmu atslābumu ķermenī. Iespējams, smaids atausa jūsu sejā. Bet kādam sariesās asaras.

Agrīnā bērnība – periods, ka mums vēl nav baiļu un ierobežojumu, kad mēs esam atvērti pasaulei, atrodamies drošībā, ieskauti mūsu vecāku mīlestībā un gādībā.

Un, iegremdējoties šajā atmosfērā, mēs izdziedināmies un piepildāmies ar prieka, uzticēšanās, mīlestības un maiguma stāvokli.

 

Protams, ne visiem bērnība bija tik laimīga un mierpilna. Taču es ticu, ka pat pašā nepriecīgākajā zīdaiņa vecumā var atrast miera un aprimuma momentus, lai arī retus un īsus, bet tie bija!

Vajag tikai dot sev pieļaut šo domu un atminēties tos! Un jo ilgāk un biežāk jūs fokusēsieties uz patīkamajām un jūs ar siltumu piepildošajām atmiņām, jo dziļāk dziedināsies jūsu iekšējais bērns.

Sk. arī “Kur slēpjas bērnības atmiņu vērtība[4].

 

“Dzemdību namā mani atnesa māmiņai barot. Tā ir pirmā barošana. Māmiņa pieliek mani pie krūts. Un, lūk, tas!!! Es zīžu krūti un jūtu milzīgu mātes beznosacījuma mīlestības plūsmu. Izbaudīju no sirds!

Tagad es saprotu, kāpēc ir tik svarīgi barot ar krūti. Ko jūt un ar ko barojas jaundzimušie brīdī, kad viņus baro māmiņa.”

Svetlana Z.

“Es redzu sevi kā ļoti mazu meiteni, vēl barojamu ar krūti. Māmiņa sēž blakus, bet es guļu uz gultas un kaut ko aplūkoju. Pārnāca no darba tēvs, viņa paņēma mani rokās. Viņi mīl mani un ir ļoti laimīgi, ka es viņiem esmu.

Apbrīnojuma sajūta man uzplūda. Nekad nebiju domājusi, ka var atminēties tik agrīnas atmiņas.”

Olga B.

17 05 08 05

“Sajutu savu tuvinieku mīlestību, iekšējās brīvības, dzīvesprieka sajūtu, kad tu dzīvo vienkārši šodien, bez rūpēm. Pēc iziešanas no iegremdējuma dvēselē palika aprimuma, palēninājuma stāvoklis, galvā ir kaut kāds tukšums un skumju sajūta, kas tas bija manā dzīvē ļoti sen...

Un pēc tam atnāca apzināšanās, ka es varēšu vienmēr izjust šīs manas dzīves lappuses, ka vēlēšos, caur iegremdēšanos bērnībā. Un man kļuva ļoti labi ap sirdi.”

Natālija D.

“Nebiju domājusi, ka tā var iešūpot atmiņu. Sākumā bija ļoti smagi atcerēties, īpaši agro bērnību, taču ceļu veiks ejošais. Man liela izraušanās bija, kad es atminējos, sajutu, kā māmiņa mani baro ar krūti, izdzirdēju, ko viņa man saka.

Pēc tam manā apziņā notika transformācija. Tagad visa mana bērnība nāk atmiņā kā laimīga, piepildīta ar prieku un mīlestību.”

Jeļena M.

Katrs cilvēks – tas ir vesels visums. Un katram no mums dzīvē ir sagrāves un transformācijas momenti. Bet ir arī labvēlīgas dziedinošas resursa bagātas atmiņas un pārdzīvojumi. Tas ir tas, kas vienmēr dzīvo mūsu iekšienē, un tas, ko neviens nespēj atņemt.

 

Vajag tikai uzticēties sev un atrast šos dārgumus, lai piepildītu sevi ar gaismu, maigumu un mīlestību!

Un vēl lieku priekšā pievērst uzmanību tam, kādas atmiņas mēs dāvājam mūsu bērniem un mazbērniem! 😊

 

Un kādus pašus agrākos savas dzīves momentus atceraties Jūs? Dalīsimies tajos komentāros!

17 04 24 21

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 08.05.2017.

https://ru.reincarnatiology.com/rannie-vospominaniya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3364-natalija-golubkina-kur-slepjas-bernibas-atminu-vertiba (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3365-natalija-golubkina-bernibas-priecigie-notikumi (Tulk. piezīme)

[3] Skat. 2. vēri. (Tulk. piezīme)

[4] Skat. 1. vēri. (Tulk. piezīme)