Наталья Голубкина Развод — трагедия или шаг к счастью

Natālija Golubkina - Šķiršanās – traģēdija vai solis uz laimi

17 04 03 01

Diemžēl mūsdienu šķiršanos statistika ir tāda, ka šī tēma skar gandrīz katru no mums. Kāds caur to ir izgājis pats, varbūt ne reizi vien. Bet kādam šī doma šķiet šausmīga un nepieņemama, kaut arī dzīve apnikušajā laulībā nav cukurs.

Kāds to ir pārdzīvojis, būdams bērns, kad šķīrās viņa vecāki. Bet kādam mamma un tētis tā arī neizlēma par šķiršanos, un bērnam nācās plūkt “laulāto draugu zvēresta” sekas.

Ļoti daudz stereotipu un ierobežojošu pārliecību eksistē ap šķiršanos tēmu. Tas ved pie nesapratnes un traģēdijām līdz pat nopietna kaitējuma nodarīšanai vienam pret otru. Turklāt, ne tikai materiāla, bet arī fiziska.

Un ko sakarā ar šķiršanos var mums pastāstīt reinkarnacionika?

  • Kas ir laulība, ģimene no dvēseles pozīcijas?
  • Vai patiešām savienības tiek noslēgtas debesīs un nevar tikt cilvēka sagrautas?
  • Vai arī cilvēks, kam piemīt gribas brīvība, var pieņemt jebkuru lēmumu?

 

Kādos gadījumos vajadzīga šķiršanās

17 04 03 02

Nevienam nav noslēpums, ka laimīgu ģimeņu nav nemaz tik daudz. Itin bieži cilvēki dzīvo kopā aiz ieraduma, aiz bailēm izšķirties par radikālām pārmaiņām. Vai arī vispār neaizdomājas, kā viņi dzīvo, kādēļ un ko grib patiesībā. Dzīve kā pa iebrauktām sliedēm.

Taču daži saprot, ka tās attiecības, kuras ir šajā brīdī, jūs jau vairs neapmierina, nenes prieku vai arī vispār grauj jūs un jūsu dzīvi. Tad aktualizējas jautājums, vai ir vērts atstāt visu, kā ir, vai arī ir pienācis pārmaiņu laiks.

Kaut kādās situācijās laulību var izglābt, pieliekot tam noteiktas pūles, laiku. Taču vēlmei ģimeni saglabāt ir jānāk no abām pusēm. Citādi viss ir veltīgi.

Un, lūk, tajā brīdī, kad jūs saprotat, ka vairs nekas nav glābjams, ka tas, kas bija starp jums, ir miris, un vajag radikāli rīkoties, parādās daudz baiļu un šaubu, kuras jūs aptur.

 

Kāpēc ir grūti izlemt par šķiršanos

17 04 03 03

Mēs visi dzīvojam sociumā, kurš mūs milzīgi ietekmē kopš paša piedzimšanas momenta. Bez ģimenes un tuvākās apkārtnes mūs ietekmē arī kultūra, kurā mēs izaugām. Un mūsu kultūrā laulība un ģimene ir viena no galvenajām vērtībām cilvēka dzīvē.

Daudzus gadsimtus kristīgā reliģija ir sludinājusi nešķiramu savienību starp vīrieti un sievieti, ko noslēdzis pats Dievs Kungs debesīs.

Un līdz šim laikam daudzi no mums tic, ka dzīvē var būt tikai viena vienīgā īstā mīlestība, kurai mums ir jābūt uzticīgiem. Un, ja tas nav noticis, tad parādās vainas, savas dzīves necienīguma, nepareizuma, kauna sajūta.

Tradicionālā laicīgā sabiedrība arī nav dedzīga laulības šķiršanas atbalstītāja. Aktīvi tiek propagandēta tās saglabāšana ar visiem līdzekļiem. Uz šķirtu sievieti bieži skatās ar nožēlu, ja ne nosodījumu.

Protams, mūsu laikā viss ir daudz vienkāršāk, un mēs esam brīvāki savos lēmumos. Bet vēl pirms 20-30 gadiem izšķīrušies laulātie draugi izjuta ļoti stipru kaunu un nosodījumu no sabiedrības puses.

Vēl viens šķērslis ceļā var izrādīties bailes no vientulības. Turklāt tas nav atkarīgs no vecuma: “Un ja nu es tā arī palikšu viena, nebūšu nevienam vajadzīga?”

Īpaši, ja ir bērni! Cik bieži sieviete paliek laulībā ar sen apriebušos vīrieti tikai aiz bailēm no vientulības…

17 04 03 04

Vainas sajūta un sevis nosodījums: ” Es nevarēju, netiku galā. Jo sieviete taču ir pavarda glabātāja, no viņas ir atkarīga labklājība ģimenē… Bet mana ģimene sabruka. Tātad esmu slikta, necienīga būt laimīgai.” Tamlīdzīga paššaustīšana noved tikai pie pašsabrukšanas.

Viens no visbiežākajiem laulības saglabāšanas iemesliem – bērni. Mātes, rūpējoties par viņiem, upurē savu dzīvi, savu laimi, lai tikai bērns augtu ar tēvu, pilnā ģimenē.

Taču atzīstieties sev godīgi, pat ja jūsu vīrs ir brīnišķīgs tēvs un lieliski satiek ar bērniem, vai tas jūs padarīs laimīgu?

Dzīvot kā sava lēmuma ķīlniecei, gadu pēc gada pārvēršoties nelaimīgā, aizkaitinātā vai noslēgtā un pacietīgā sievā, izturīgi nesot savu dzīves krustu ģimenē, kur attiecības ir aukstas un nepatiesas vai pat skandālu un agresijas pilnas.

Ko jūs iemācīsiet saviem bērniem, rādot viņiem tādu piemēru? Bet bērni taču mācās to, ko redz, nevis to, ko mēs viņiem sakām.

Un iedomājieties, ko viņiem nozīmēs vēlāk uzzināt par jūsu nesto upuri? Jo viņi taču to nelūdza! Bet jūs nejautājot uzliekat tik smagu nastu uz viņu pleciem.

Ko nozīmē – saprast, ka tava māte ir bijusi nelaimīga visu mūžu tevis dēļ?

Varbūt labāk ir ar savu piemēru iemācīt viņiem, kā tas ir – būt laimīgam? Bet tālab pašai ir jākļūst laimīgai, jāiemācās tas, ja vajag.

Lai labāk viņiem būs mamma un tētis atsevišķi, bet toties ar normālām attiecībām, bez ķīviņiem, skandāliem, agresijas un pārmetumiem.

Pastāv vēl tāds viedoklis, ka vīrs un sieva ir paredzēti viens otram no augšas noteiktas pieredzes un mācību iziešanai, lai augtu garīgi, attīstītos, risinātu kopīgus karmiskus uzdevumus utt.

Tādā gadījumā, sagraujot laulību, mēs atsakāmies no tās pieredzes iziešanas, kuru ieplānojusi dvēsele, izvairāmies no savām mācībām? Kā to uzzināt?

Lūk, tikai daži iemesli, kas sievietei traucē izlemt par šķiršanos, lai būtu iespēja atkal meklēt savu laimi un sākt dzīvi no tīras lapas.

17 04 03 05

 

Šķiršanās dvēseles acīm

Kad atrodies situācijas iekšienē, reizēm mēdz būt ļoti grūti atrast izeju, risinājumu.

Prātojot no cilvēka skatpunkta, nav viegli pieņemt lēmumu par šķiršanos, kad ir spēcīgs spiediens no iekšējām pārliecībām, svešu cilvēku viedokļiem, savām bailēm un ierobežojumiem.

Lai to izdarītu, vajag tikai izmainīt rakursu, redzes leņķi, tad aina būtiski mainās.

Un ja nu paceltos nedaudz augstāk un paraudzītos uz to pašu situāciju, taču ne cilvēka, bet nemirstīgās Dvēseles acīm? Kā smalkajā pasaulē attiecas pret šķiršanos, partnera maiņu, zvēresta par mūžīgo mīlestību vienam pret otru laušanu?

Ar Reinkarnacionikas instrumenta palīdzību var atminēties savas iepriekšējās dzīves, kur šķiršanās jums nāca par labu vai kur svarīgi un vajadzīgi bija ģimeni saglabāt; ieraudzīt, vai bija citi iespējami notikumu attīstības varianti. Kā jūs jau reiz rīkojāties, un pie kā veda jūsu lēmumi.

Un no Dvēseļu Pasaules līmeņa var uzzināt, kādi mēdz būt partnerību veidi, vai ir mērķtiecīgi radīt tikai vienas attiecības uz visu mūžu.

Var parunāties ar saviem Audzinātājiem un palūgt viņiem padomu attiecībā uz jūsu pašreizējo situāciju šeit un tagad. Saprast, kas bija vērtīgs jums esošajās attiecībās, vai vajag tās turpināt, vai arī ir laiks pabeigt šo pieredzi.

17 04 03 06

Piemēra pēc gribu dalīties to stāstos, kas jau ir izgājuši tamlīdzīgu praksi.

 

“Skatījos dzīvošanu ar mana pašreizējā vīra dvēseli Francijā 16. gadsimtā… Tēvs vienmēr sita mammu, viņa agri nomira, laulība aiz mīlestības, bet pēc tam seksuāla vardarbība no vīra puses praktiski pēc dzemdībām, daudzkārtēja vēlāk… slimības, atsvešināšanās… Aiziet ar diviem bērniem pilnīgi nav kur, turpināju ciest.

Pēc 10 gadiem uzdrošinājos pateikt viņam, ka nevaru viņu vairs paciest, un tas viņu ļoti izbrīnīja. Viņš bija domājis, ka viņa kaislīgie uzbrukumi – tā ir mīlestības izpausme… Miru ar atvieglojumu 37 gadu vecumā.

Pēc kontrakta es biju viņa skolotāja, bet man pašai bija jāiemācās aizsargāt sevi un savas robežas. Situācija pašreizējā iemiesojumā pēc būtības ir līdzīga, vajag pieņemt lēmumu.”

Olga B.

“Nospraudu personisku uzdevumu – saprast, kāpēc ir tādas mokošas attiecības 26 gadu laulībā un kāpēc tik sāpīga šķiršanās. Paspēju izskatīt divus iemiesojumus ar pašreizējo bijušo vīru. Sākumā biju meitene Mongolijas stepēs. Tēvs atdeva mani vīrietim, nepajautājis manu vēlēšanos.

Izjutu tikai bailes un naidu. Vīrs sita ar pātagu, es dzemdēju 5 bērnus – tikai tas iepriecināja. Pēc tam viņš atveda jaunu, tā viņam dzemdēja bērnu.

Es izbijos, ka man un bērniem nekas netiks, nodūru gan vīru, gan sievieti, gan bērnu. Mani piesēja pie zirgiem, bet dēls apžēlojās un, metis nazi, nogalināja mani, lai es nemocītos.

Otro reizi biju vīrietis Krievijā. Apņēmu par sievu meiteni, viņa bija staigule un ņirgājās par vīrieša rīku, es stipri dzēru, viņa bija neuzticīga. Kādā brīdī iesitu viņai tik spēcīgi, ka ielauzu viņai galvaskausu. Dzīvi pabeidzu dzērumā dvingā, nevienam nevajadzīgs.

Priecājos, ka ieraudzīju to, atnāca izpratne, ka beidzot sarāvu mokošo notikumu ķēdi, aizejot no vīra pati.”

Juliāna Š.

17 04 03 07

“Parādīja iemiesojumu, kurā no vīrieša puses bija nicinājums, niknums un cietsirdība pret sievu, pilnīga necieņa. Viņa pazemīgi visu pieņēma un pacieta ņirgāšanos, redzams, uzskatīja pacietību par savu galveno tikumu.

Audzinātāju vēstījums:

“Pieļaut vardarbības plosīšanos attiecībā pret sevi – nav pazemība, tādēļ no tā cieš dvēsele gan tam, kurš pacieš, gan viņa partnerim, kurš “spiests” uzvesties cietsirdīgi attiecībā pret šo dvēseli.”

Apzinājos, kā dvēseles spēlē lomas viena otrai. Vardarbnieka loma tika spēlēta, lai upuris beidzot izietu no upura lomas. Šķiršanās deva tādu iespēju, taču pārāk vēlu, dvēsele aizgāja no iemiesojuma ar milzīgu nožēlu par šo dzīvi.”

Jekaterina L.

“Man atnāca pagātnes dzīve, kur esmu meitene, kuru izaudzinājusi vecmāmiņa, vecāki visu mūžu nodzīvoja laulībā, bet stipri nesatika, tāpēc es dzīvoju pie vecmāmiņas. Vēlāk apprecējos, bet man nevarēja būt bērnu. 20 gadus tas vīru apmierināja, bet pēc tam viņš aizgāja. Atlaidu viegli.

Pēc tam visu dzīvi gāju uz satikšanos, man dāvāja ziedus, dāvanas un ceļojumus. Dzīve bija piepildīta ar romāniem ar vīriešiem un prieku. Audzinātāji izvēli apstiprināja. Nomiru dabiskā nāvē, ļoti priecājos, ka ielaidu savā dzīvē prieku.

Mani audzinātāji grib, lai cilvēki paši saprastu, ka nedrīkst pieļaut vardarbību pret sevi, kā arī piekopt to. To var saprast caur dvēseles praktisku pieredzi. Bet, kad pieredze dabūta, nav vērts tālāk to darīt. Galvenais – apzināšanās.

Taču, ja dvēseles izvēle – vardarbība, tad Audzinātāji nespiež to mainīt. Vispār Visums ir par gribas brīvību, un neviena būtne nedrīkst kaitēt citai vai piespiest uz kaut ko.

Jeļena G.

 

No šiem gadījumiem jūs varat ieraudzīt, ka nav Dvēseļu pasaulē nosodījuma par to, ka viens no partneriem sarauj attiecības.

 

Gribas brīvība – pamats lēmuma pieņemšanai

17 04 03 08

Nebūt ne vienkāršās situācijas, kas saistītas ar vardarbību, partnera robežu pārkāpšanu, – tikai iespēja mums tās izzināt un iemācīties aizsargāties. Kā arī iemācīties saprast, kas mums ir pieņemams un kas ne, ko mēs gribam no dzīves, ar ko esam gatavi samierināties un ar ko kategoriski ne.

Un, protams, ka pāri visam – gribas brīvība! Neviens nav nosodījis jūs par pieņemto lēmumu, lai kāds tas nebūtu un lai pie kā tas nevestu. Un tas nozīmē, ka jūs esat brīvi patstāvīgi izvēlēties un radīt savu ceļu un savu dzīvi tādu, kādu jūs to gribat nodzīvot.

Lai izdarītu izvēli apzinātāk, saprotot, kādu pieredzi izejat tieši jūs šajā laika momentā, jūs varat izmantot arī Reinkarnacionikas instrumentu un pētīt savas dvēseles vēsturi. Kā arī parunāties ar Audzinātājiem un pajautāt viņiem padomu.

 

Tajā jums palīdzēs Māra Drešmaņa meditācija “Šķiršanās – traģēdija vai solis uz laimi”.

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 03.04.2017.

https://ru.reincarnatiology.com/razvod/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe