Наталья Голубкина Как легко получать то, что вы хотите

Natālija Golubkina - Kā viegli dabūt to, ko jūs gribat

17 01 16 01

Katrs no mums dzīvo savā pierastajā pasaules ainā, kuru mēs uzsūcām kopš bērnības un jaunības.

Mēs esam pieraduši rīkoties un domāt noteiktā veidā un pašreizējā brīdī varam labi redzēt savus sasniegumus: tas, kur, kā un ar ko mēs dzīvojam, – tas viss ir mūsu domu un rīcības rezultāts līdz šodienai.

Taču dažreiz mūsu dzīvē notiek tikšanās ar cilvēkiem, kuri pasauli redz un uztver savādāk nekā mēs. Tādas tikšanās palīdz izmainīt savā dzīvē to, kas mums ne visai patīk.

Reinkarnacionikas Institūta pirmajā kursā ar mani mācījās Narina Osijana (Нарина Осиян). Viņa izcēlās ar krievu valodas, mums pierasto vārdu nozīmes īpašu redzējumu un uztveri.

Saziņā ar Narinu tu sāc aizdomāties par vienkāršām un acīmredzamām lietām, kurām agrāk nepievērsi uzmanību. Un pēkšņi saproti, kāpēc nevari sasniegt vienu vai otru mērķi!

Bet vajag tikai iedziļināties to vārdu būtībā, kurus mēs lietojam ik dienu. Un dažos atklājumos es gribu dalīties ar jums.

 

Kas tas ir – labums

17 01 16 02

Paņemsim vārdu “labums”. Šodien tā ir “nokauta programma”, kā saka Narina. Kāpēc?

Tāpēc ka labums – tas nav nekas cits kā materiāla mantība. Galds – tas ir labums, grāmata, kažoks arī. Tās ir materiālas izpausmes. Lūk, kas ir labums.

Neticat? Paskatieties vecās krievu pasakas. Atveriet pēdējo lappusi. Tur rakstīts: “Sāka viņi dzīvot un labumu krāt.”

Labums – tas ir tas, kas var iet krājumam, ko jūs varat izmantot par labumu sev un citiem.

 

Vai arī, lūk, jūs sakāt “esmu laba”. Ko tas nozīmē? Agrāk teica: “Skat, tam nu gan labumā gājis (раздобрел)”, kad cilvēks pieņēmies svarā, kļuvis resnāks. Tāpēc labums – tas vienmēr ir kas materiāls.

Ja jūs sakāt, ka esat laba, taču turklāt neko neražojat, tas nozīmē, ka jūs esat nelaba. Bet tas nenozīmē, ka jūs esat ļauna. Ļaunums – tas nav agresijas vai niknuma stāvoklis, tas ir pavisam kas cits.

 

Kāpēc visi priekšmeti ir dzīvi

No skolas sola mums ir iemācīts materiālajā pasaulē visu dalīt dzīvās būtnēs un nedzīvos priekšmetos. Bet vai tas patiešām tā ir? Ir cits redzes viedoklis.

Vajag saudzēt un cienīt pašas vienkāršākās lietas: grāmatas, mašīnas, ierīces, tāpēc ka tas ir – labums. Labumu vajag saudzēt.

Ja jūs pret viņu attieksieties saudzīgi un sapratīsiet, kāpēc, tad lietas sāks jums kalpot.

Tāpēc ka, lai cik dīvaini nebūtu, katra lieta ir dzīva. Lūk, piemēram, marķieris man rokā. To kāds ir izdomājis. Un nevis vienkārši izzīdis no pirksta.

Pirms kaut ko radīt, cilvēkam atnāk ideja. Un ideja – tas vienmēr ir kaut kas dievišķs: ir nostrādājis uztvērējs. Un viņš šo ideju ir iemiesojis, realizējis marķierī.

Tāpēc jebkura lieta – dievišķa izpausme. Jebkura materiāla ideja – Dieva izpausme šajā pasaulē. Tajā nav nekā nedzīva.

17 01 16 03

Un marķieri arī kāds ir taisījis! Stādieties priekšā, cik daudz dvēseļu ir pastrādājušas pie tā, lai izgudrotu plastmasu, radītu kolbas, kurās var ķīmiķot, uzbūvētu rūpnīcas plastmasas un pašu marķieru radīšanai.

Miljoniem dvēseļu strādāja, lai iztaisītu nedzīvu priekšmetu? Tas ir ļoti dzīvs priekšmets!

Un, kad mēs to izmantojam, nav svarīgi, kā tieši: rasējam shēmu vai karakuli uz pieres kādam, tad galvenais ir, lai tas nestu labumu.

Tā ražotāji un radītāji ir pateicīgi jums par to. Visa pasaule priecājas tajā brīdī, kad mēs to izmantojam labuma dēļ.

Tādā veidā mēs bagātīgo pasauli padarām vēl bagātīgāku.

Bagātīgāku pasauli ar marķieri. Un, kad es ar šo marķieri esmu uzzīmējusi vēl kaut ko jaunu, pasaule ir kļuvusi vēl bagātīgāka un pilnīgāka.

Tajā ir parādījies mans karakulis vai ar to aprakstītā mana ideja! Un tā ir svarīga šai pasaulei. Ja tā nebūtu svarīga, es to neuzzīmētu.

Bet, ja es ar marķieri kurināšu krāsni un būs smirdoņa, atbrauks ugunsdzēsēji, tad es ne labumam to izmantoju.

Un man “pieklauvēs pie cepures”: “Ei, ieslēdz smadzenes! Izmanto (un ar labumu) smadzenes!”

Lūk, kāpēc ir svarīgi turēt prātā, ka visu pasaulē ir radījis kāds un noteiktiem mērķiem. Un jūs varat izmantot jebkurus šīs pasaules labumus.

 

Un ir ļoti svarīgi izmantot labu mērķu dēļ un ar pateicību.

 

Ko nozīmē “Es pati”

17 01 16 04

Un ko vajag izdarīt, lai dabūtu to, ko jums gribas? Mēs visi to labi zinājām bērnībā. Bet pieaugot nez kāpēc aizmirsām.

Kad jūs bijāt maza meitene vai zēns, jūs vienkārši piegājāt pie kāda no pieaugušajiem un teicāt: “Palīdzi man, lūdzu!” vai “Nopērc/iedod man, lūdzu!”

Kāpēc jūs nevarat kaut ko lūgt? Iespējami divi iemesli. Vai nu jūs paši to negribat. Vai arī jums traucē lepnība, patība.

Tāpēc ka, kad jūs sakāt: “Es pati!”, visi pasaules spēki paiet no jums malā: “Ja pati, tad pati – lūdzu!”

Kad mazs bērns atrauj roku, sakot: “Es pats!”, jūs viņu atlaižat, paejat malā un viņš krīt.

Un, kad jūs sakāt: “Es pati zinu. Es pati varu. Man ir vienkāršāk pašai izdarīt,” pasaule paiet malā, ļaujot jums pašiem risināt savus jautājumus un uzdevumus.

 

Bet ko nozīmē darīt VISU pašai?

Tas nozīmē – ja jums vajag maizi, tad jūs tagad iesiet uz lauku, uzarsiet zemi, iesēsiet graudus, audzēsiet tos, ravēsiet, pļausiet, malsiet miltos, cepsiet un tikai pēc tam varbūt jums parādīsies maize.

Jo maizei vēl vajag olas, pienu, sāli un tā tālāk. Bet jūs veselu pusgadu graudus audzējāt. Lūk, ko nozīmē “Es pati!”

Un, kad jūs sakāt “Es pati visu esmu nopelnījusi!" – tā nav taisnība. Jo jūs taču izmantojāt instrumentus, kurus radījuši citi cilvēki, lai jūs šodien varētu sevi izpaust.

Un, ja jūs to neredzat, tad tas ir nepateicības stāvoklis.

Taču pietiek palūgt pasaulei, ko jūs gribat, kas nesīs jums prieku, bet varbūt ne tikai jums, bet arī tiem, ar kuriem jūs tajā dalāties, tad jums viss sāks izdoties viegli!

 

Kā izmainīt savu pasauli

17 01 16 05

Stādieties priekšā, kāda kļūs jūsu pasaule, ja raudzīsieties uz to jaunā leņķī? Tajā ir viss un pieejams visiem. Pietiek tikai palūgt un pieņemt ar prieku un pateicību!

Un vēl iemācīties saudzīgi un godbijīgi attiekties pret visu apkārt:

  • pret cilvēkiem – jo taču katrs no viņiem kaut ko rada, ienes šajā pasaulē;
  • pret priekšmetiem un lietām – tie padara mūsu dzīvi priecīgāku, vieglāku, komfortablāku;
  • pret visu pasaules-ēku, kura ir iekārtota tā, ka mēs varam matērijā iemiesot jebkuras mūsu idejas un domas.

Vienkārši sāciet dzīvot ar šo redzējumu, un jūs paši būsiet pārsteigti par to, kas sāks notikt jūsu dzīvē un cik stipri tā izmainīsies!

Un vēl daudz apbrīnojamu krievu valodas noslēpumu Narina Osijana atklāj savā meistarklasē “Vēlēšanu piepildīšana”.

17 01 16 06

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 16.01.2017.

https://ru.reincarnatiology.com/kak-poluchat-to-chto-hotite/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe