Elvita Rudzāte - Dusmas un naids – pašiznīcināšanās sākums

25.07.2020

Dusmas ir stress, kura augstākā pakāpe ir naids. Dusmām ir sava pozitīvā un negatīvā puse. Dusmu pozitīvā puse – dusmas cilvēkam dod spēku. Tāpēc atsevišķos sporta veidos izmanto tādu metodi, ka pirms sacensības sanikno sportistu, lai viņā būtu dusmas, jo tas palīdz sasniegt labākus rezultātus. Dusmas ir labas līdz brīdim, kamēr no tām plūst spēks dzīvības aizsardzībai. Dusmu negatīvā puse – cilvēks aizver Mīlestības enerģijas plūsmu un rada ļoti smagas veselības problēmas.

Dusmas attīstās pakāpeniski. Vispirms cilvēkā ir stress bailes “mani nemīl”‘. Kad bailes “mani nemīl” pārsniedz kritisko robežu, tad stress pārvēršas vainas izjūtā. Kad vainas izjūta pārsniedz kritisko robežu, tad cilvēkā attīstās cita veida bailes, piemēram, bailes no ekonomiska rakstura problēmām. Kad bailes pārsniedz kritisko robežu, tad attīstās stress dusmas, kuram ir ļoti daudz dažādu izpausmju formu un veidu. Piemēram, diez vai kāds iedomāsies, ka arī skumjas ir dusmu paveids. Tātad bailes, sasniedzot kritisko robežu, izraisa dusmas, kas pārvēršas naidā. Naids, sasniedzot kritisko robežu, sāk iznīcināt cilvēku pašu. Visas nedziedināmās slimības rodas no naida, piemēram, vēzis. Visbīstamākās ir dusmas pašam uz sevi, tās sagrauj cilvēka veselību.

Ja cilvēks dusmas tur sevī, tad viņam draud saslimšana ar nopietnu slimību, kuru ārsts nespēs ātri diagnosticēt, jo slimība slēpsies tieši tāpat kā dusmas tiek slēptas. Slimība attīstās lēnām un par sevi liek manīt tikai brīdī, kad dusmas ir pārsniegušas kritisko robežu. Tāpēc bieži vēzi ārsti konstatē tikai tā pēdējā stadijā kaut arī slimnieks ilgstoši ir sūdzējies par slikto pašsajūtu. Ja cilvēks ārēji izrāda savas dusmas, tad arī viņam draud nopietna slimība, tikai šo slimību ārsti ātri pamanīs, jo cilvēks savas dusmas neslēpj.

Ja cilvēks otru cilvēku dusmās nolād, tad viņš vārdos pasaka, ka vēl tam sliktu. Šādu lāstu uzņem tikai tas, kas baidās. Cilvēkā, kurā nav dusmu, kas atvērts piedošanai un mīlestībai, cita cilvēka slikta vēlējumi neiedarbojas. Savukārt cilvēkam, kurš vēl citiem sliktu, gan pašam nāksies ar slikto sastapties aci pret aci.

Dusmas rodas, ja cilvēks vēlas, lai viss notiktu tieši tā kā viņš to vēlas, jo dzīvē nemēdz būt tā, ka viss notiek tieši tā kā tu to vēlies. Cilvēki raugās uz dzīvi katrs no sava skata punkta un tāpēc uzskati bieži atšķiras. Ja tu dusmojies uz citiem par viņu atšķirīgo viedokli, tad tu neesi izpratis dažādības nozīmīgumu cilvēku attīstībā.

Dusmas ir skolotājs, kuru uzdevums ir palīdzēt cilvēkam kļūt dzīves gudrākam. Tāpēc svarīgi vienmēr izprast savu dusmu sniegtās mācības. Piemēram, tu dusmojies, ka citi neievēro satiksmes noteikumus, jo pats tos vienmēr centies ievērot, bet vai tu ievēro citus noteikumus, t.i., vai nepastāv kādi noteikumi tavā dzīvē, kurus tu ignorē? Noteikti ir jābūt kaut kam, ko tu ignorē, tikai tu tam nepievērs uzmanību.

Ja tu esi dusmīgs, tas nozīmē, ka pienācis laiks izprast savu dusmu sniegto mācību. Ja uz tevis kāds dusmojas, tad padomā, kāpēc sev piesaistīji cilvēku, kurš uz tevis sadusmojās? Līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja tevī būs dusmas, tad tu sev piesaistīsi cilvēku, kurš pamatoti vai nepamatoti izgāzīs dusmas uz tevi, lai neapzināti pievērstu tavu uzmanību tavām dusmām, kuras tev nodara kaitējumu, jo dusmas grauj veselību.

Dusmas, ka «mani nemīl» māca izprast, ka tevi vienmēr mīl Dievs. Sirds dziļumos neviens nevienam nevēl ļaunu, bet tā kā mēs savas sirdis esam aizvēruši, tad mēs varam nodarīt ļaunu. Atverot sirdi mīlestībai pret citiem, tu nejutīsi bailes un dusmas, ka tevi nemīl. Mums ir jāiemācās mīlēt visus cilvēkus un visu Dieva radīto.

Dusmas, ka mani neklausa māca izprast Dievišķo Brīvās gribas likumu. Katram cilvēkam Dievs ir devis brīvo gribu un mums nav tiesību to ierobežot. Mācies priecāties par to, ka tu vari īstenot savu gribu, bet atbrīvojies no vēlmēm. Jo vairāk tevī būs vēlmju, jo nelaimīgāks būsi.

Dusmas, ka nekas nenotiek tā kā es gribu māca atbrīvoties no prasīguma un alkatības. Mācies priecāties par to, kas tev ir dots un samazini savas vēlmes līdz minimumam. Mācies priecāties par citu panākumiem. Neapskaud tos, kuriem tavuprāt klājas labāk nekā tev.

Ķermenis ir unikāla sistēma, kur katrai ķermeņa daļai ir sava simboliskā nozīme, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast savu stresu sniegtās mācības un atveseļoties no slimībām, kuras radījuši stresi un nepareiza attieksme pret dzīvi. Daudzi cilvēki netic, ka stresi un nepareiza attieksme pret dzīvi rada slimības, bet zinātne attīstās un nākotnē medicīna atzīs to, ko pašlaik noliedz. Nepieciešami tikai pētījumi, kas pierādītu cilvēka domāšanas un veselības savstarpējo saistību.

Dusmām ir 5 pazīmes, pēc kurām tās var pazīt:

  • Sāpes,
  • Temperatūra,
  • Nosarkšana,
  • Dusmu vēršanās plašumā,
  • Iznīcināšana.

Šīs pazīmes var parādīties pa vienai, kopumos vai visas uzreiz.

Ja es baidos no dusmīgiem cilvēkiem, neciešu/neieredzu dusmīgos utt., manī briest dusmu stress. Valdonīgums, pavēle un aizliegums vienmēr saistīti ar dusmām. Apdedzinoši atriebīgas dusmas rada apdegumu brūces. No skrambas līdz pamatīgai traumai rada dusmas. Kauli lūzt tikai no piepešām dusmām. Jo lielākas dusmas, jo lielāks bojājums. Visas traumas bez izņēmuma, ieskaitot auto avārijās iegūtās, rodas dusmu dēļ. Kas sēžas pie stūres saniknojies, tas ir potenciālais autoavārijas izraisītājs. Ja avārijā cietušais maina domāšanu, brūces sadzīst ātri.

Ja kaut kur ir dusmas, tās vēl piesaista dusmas, un ļaunums aug. Paša dusmas ir tās, kas piesaista cita dusmas. Atceries, ka dusmas ir atnākušas tevi mācīt un nerimsies ātrāk, pirms būs pasniegušas savu dzīves mācību stundu, lai kā tu to noliegtu.

Dusmas attīstās no paniskām dusmām (nemiers, nervozitāte) līdz nežēlīgām dusmām (sliktā meklēšana un atrašana), kas tālāk attīstās ļaunprātīgās dusmās (nīstā ienaidnieka lamāšana).

Dusmām ir savs raksturs:

1) Asinis simboliski atbilst cīņas dusmām, atriebīgām dusmām. Jo svaigākas un asiņainākas dusmas, jo asiņaināki izdalījumi.

2) Jo ilgāk glabātas dusmas un jo ilgāk tās nostāvējušās, jo tīrāki izdalījumi – asaras.

3) Sviedri izdala vislielāko daudzumu dusmu.

4) Siekalas liecina, kā cilvēks sasniedz savus mērķus. Bailes no sadzīviskām lietām sausina muti. Ja cilvēks, apsteidzot laiku, grib tikt vaļā no savām problēmām, tad var sākties nenormālu siekalu izdalīšanās.

5) Iesnas – aizvainojuma dusmas.

6) Šķaudīšana – ir ķermeņa mēģinājums izšļakstīt no sevis apvainojumus.

7) Krēpas – tās ir dusmas uz čīkstēšanu un čīkstuļiem, kā arī problēmām, kas ar tiem saistītas.

8) Vemšana rāda dusmas, ko izraisījis riebums, dusmas uz citu piedauzīgo rīcību. Vemšana ir riebums pret dzīvi.

9) Strutas pavada dusmas, ko izraisījusi bezpalīdzība un bezspēks – pazemotas dusmas. Strutas liecina, ka cilvēks vēlas atriebties. Nesaprātīgs naidīgums pret dzīvi, ko cilvēks slēpj, vēlēdamies būt labs, izlaužas uz āru augoņa veidā.

10) Dzimumorgānu sekrēcija – no dzimumorgāniem izvada nocietināšanos, kas saistīta ar dzimumdzīvi, cēlonis ir seksuālā neapmierinātība un sarūgtinājums.

Dusmas uzkrājas aknās. Kad aknās vairs dusmām nav vietas, aknas dusmas izvada ārā caur ādu. Visas ādas slimības ir saistītas ar dusmām. Alerģija rodas no protesta dusmām. Psoriāze (zvīņēde) no apspiestām dusmām –  es varu to izturēt…

Visas smaga rakstura slimības visos orgānos rodas no dusmām. Zinot ķermeņa filosofiju, var noteikt kādas dusmas ir radījušas slimību. Medicīniski neārstējamas slimības rodas no naida. Piemēram, sievietēm krūts vēzis rodas no naida uz sevi vai kādu citu, ka man nav izdevies panākt, ka mani mīl. Naids rodas aiz žēluma pret sevi. Žēlums pret sevi rodas, kad cilvēks ir gana cietis no skumjām un vairāk ciest viņam nav spēka. Histērija ir naida izpausmes forma.

Kad dusmas ir sasniegušas savā attīstībā augstāko pakāpi jeb pāraugušas naidā, tad cilvēks iet bojā. Tāpēc ļoti svarīgi ir dusmas un naidu atbrīvot no sevis, jo tikai tā cilvēks var glābt savu dzīvību un uzlabot veselību.

Tas, kurš piedod, atraisa savas dusmas un var dzīvot dvēseles mierā.

Autore: Elvita Rudzāte

 

Pievienots 25.07.2020.

https://domatajs.lv/dusmas-un-naids-pasiznicinasanas-sakums/

Publicēts ar autores atļauju