Алеся Егорова – Страх ползущих гадов. Для чего душа планирует ситуации опасности?
Aļesja Jegorova - Bailes no rāpuļiem. Kādēļ dvēsele plāno bīstamas situācijas?
Vai jūs baidāties no čūskām? Zinu cilvēkus, kuriem patīk šīs unikālās būtnes. Taču daudziem šie rāpojošie planētas iemītnieki nesagādā patīkamas sajūtas. Pie tādiem cilvēkiem piederu arī es. Pat vēl vairāk: es no viņiem baidos! Ļoti baidos!
Lūk, visā dzīvē esmu redzējusi varbūt vienu vai divus zalkšus, bet bailes ir, cik sevi atceros.
Ilgu laiku es baidījos, ka kāda “jautra” čūskiņa izlīdīs no ventilācijas caurulēm virtuvē, vannas istabā vai pat no klozeta.
Šīs bailes man šķita ļoti dīvainas. Ne jau nu tā, ka tās man ļoti traucēja dzīvot, taču zināmas neērtības sagādāja.
Īpaši, ja mēs devāmies pie dabas, es nevarēju atslābt un pastaigāt pa biezu zāli vai pasēdēt pie upes uz akmens. Čūskas rādījās visur.
Kārtējā tamlīdzīga šo baiļu izpausme izraisīja nodomu pētīt cēloni. Labi, ka, mācoties Reinkarnacionikas Institūtā, mums vienmēr ir iespēja atrast jebkuras problēmas pirmcēloni un saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem.
Ir daudz stāstu par to, ka bailes no čūskām, un ne tikai, ir saistītas ar pagātnes dzīvi. Un šodien man gribas jums pastāstīt, kā tas bija man. Jo katra pieredze taču ir unikāla, glabā savas atbildes, uzvednes un risinājumus.
Patīkamas atmiņas no pagātnes dzīves
Sākam seansu, un manā priekšā atklājas sievietes pagātnes dzīve. Tā ir apkaime Latīņamerikā, man nav vairāk par 30 gadiem. Redzu bērnu – manu meitu, kurai ir apmēram 5 gadi. Esmu precējusies, mums ir sava tirdzniecības kompānija un nav problēmu ar naudu.
Es dievinu mūziku, katru dienu spēlēju klavieres un sev par prieku sniedzu nodarbības dažiem mūsu draugu bērniem. Mūsu ģimene dzīvo nelielā, bet plašā mājā, kuru ieskauj krāšņs dārzs.
Ziedu, krūmu un koku daudzveidība sajūsmina visus, kas pie mums atnāk. Tā ir vēl viena mana aizraušanās, ne mazāk mīļa par mūziku. Ideju radīt tādu skaistu dārzu atbalstīja arī mans vīrs.
Viņš no dažādām vietām veda oriģinālus augus, kurus ne visus varēja atrast mūsu apkaimē.
Dārzā mēs sastapām daudz dažādu putnu: daži bija pazīstami, citus redzējām pirmoreiz.
Dārza un mājas teritorija bija iežogota ar skaistu, ne pārāk augstu sētu, kurai pāri viegli varēja pārlīst kaķis vai neliels suns.
Seansā mani sajūsmināja teritorijas atklātums, brīvība un plašums. Nebija sajūtas, ka mēs no kaut kā baidāmies vai ka no kaut kurienes mums draud briesmas.
Mierīgi miermīlīgi kaimiņi, neviltoti jautri draugi, klusa vieta nelielas pilsētas centrā – nekas nedarīja tramīgu un nebaidīja.
Mana attieksme pret čūskām
Pievēršam uzmanību manai attieksmei pret čūskām, un es pamanu, ka reaģēju ļoti mierīgi. Ne baiļu, ne nemierīguma.
Mūsu dārzā mēs periodiski sastapām dažas čūsku sugas, taču viņas nebija indīgas, un bija pat patīkami, ka dārzs kļuvis par viņu mītnes vietu.
Mīlestība pret dabu, gādīga attieksme pret visu dzīvo bija gan man, gan vīram. Es pat jutu kaut kādu vienotību ar augu un dzīvnieku pasauli.
Mums mājās bija kaķis un suns, dzīvoja papagailīši, hallē stāvēja liels akvārijs ar zivtiņām.
Pārskatot dažas manas tikšanās ar čūskām ārpus dārza, es arī novēroju ļoti mierīgu manu reakciju. Man pat interesē uzzināt, kas viņās ir īpašs, ar ko atšķiras dažādas sugas.
Sk. arī Bailes no pēkšņas nāves un no dvēseles plāna izgāšanās[1].
Negaidītais kodiens
Protams, es zināju, ka reģionā, kur mēs dzīvojām, eksistē indīgas čūskas. Taču ne reizi zināmu indīgu īpatņu pārstāvjus nebija sastapusi. Un manī bija kaut kāda pārliecība – ja mēs nekaitējam dzīvniekiem, viņi mūs neaiztiks.
Pat zinot gadījumus, kad čūskas ir iekodušas cilvēkiem, es nejutu nemieru, pārliecinot sevi, ka manā pasaulē notiek tikai tas, kam es ticu. Un, ja reiz es sliktam neticu, tad tā arī nebūs.
Tālāk reinkarnacionikas seansā atklājas svarīgs kulminācijas moments, kurš glabā cēloni manām bailēm no čūskām pašreizējā dzīvē.
Siltajā gadalaikā mēs bieži atstājām logus atvērtus, taču vienmēr aiztaisījām durvis, tāpēc nebija gadījumu, ka mūsu mājā iekļūtu dzīvnieki.
Kādā vasaras dienā mans vīrs darba darīšanās aizbrauca uz citu pilsētu, un mēs ar meitu nakšņojām divatā.
Es naktī pamodos no tā, ka sagribējās dzert, piecēlos un gāju uz virtuvi ieliet glāzi ūdens.
Negaidīti uzkāpu kaut kam slidenam tumšajā hallē un miegainā stāvoklī nodomāju, ka meita ir atstājusi uz grīdas kādu rotaļlietu.
Pussnaudā es arī sajutu, it kā kaut kas iekniebj man kājā, taču, ar kāju aizspērusi šo iedomāto “rotaļlietu”, iegāju tālāk virtuvē, paņēmu ūdeni un atgriezos guļamistabā.
Pamodos no stiprām sāpēm kājā, taču, neieslēdzot gaismu, turpināju gulēt un mēģināt aizmigt, plānojot no rīta pie tādas pašas sāpīgas dinamikas doties pie ārsta.
No rīta es skaidri ieraudzīju kodiena vietu, uzreiz aizskrēju uz meitas istabu, pamodināju viņu, un mēs kopā devāmies pie mūsu ārsta.
Pirms tam ātri aplūkojusi istabu, es redzamā vietā čūsku neatradu. Nolēmu, ka viņa ir paslēpusies kādā nošķirtā vietā mājā un mēs viņu atradīsim, kad atgriezīsimies.
Paziņot vīram nebija iespējas: viņam bija jāatgriežas nākamajā dienā no citas pilsētas.
Dzīves fatālais fināls
Pagātnes dzīvē mani nespēja izdziedēt pēc čūskas kodiena, es nomiru dažu dienu laikā, paspējusi ieraudzīt savu vīru pirms nāves.
Seansā atklājās, ka čūska ielīda caur atvērtām durvīm, kuras biju aizmirsusi uz nakti aizvērt.
Taču es biju domājusi, ka viņa iekļuva mājā caur ventilācijas cauruli. Ja tas būtu noticis pa dienu, visdrīzāk es viņai neuzkāptu.
Čūska mani uztvēra kā draudu un aizsargājās iekožot, kas izskatījās pilnīgi loģiski.
Tagad es skaidri ieraudzīju savstarpējo saikni starp pagātnes un pašreizējo dzīvi un sapratu, kāpēc, kad diennakts tumšajā laikā iegāju vannasistabā vai virtuvē, es ar bažām skatījos uz ventilācijas izvadu. Un baiļu cēlonis bija acīmredzams.
Kaut gan patiesībā aiz bailēm no čūskām stāvēja bailes būt tieši čūskas sakostai un no tā nomirt.
Faktiski runa bija par bailēm no nāves. Un, vēl vairāk iedziļinoties baiļu sākotnēs, noskaidroju, ka baidījos nomirt pirms laika no čūskas kodiena.
Sk. arī Bailes neizpildīt dvēseles misiju[2].
Kādēļ tas viss bija?
Pats apbrīnojamākais man bija tas, ka tādu situāciju pagātnes dzīvē ar čūsku bija ieplānojusi mana Dvēsele.
Es ļoti gribēju iemācīties paust elementāru piesardzību, ņemot vērā bezrūpīgo attieksmi pret reālo dzīvi.
Mana Dvēsele gribēja arī vairāk izpētīt likumus un noteikumus, pēc kuriem funkcionē šī materiālā zemes plāna pasaule.
Pašreizējā iemiesojumā es skaidri redzu, ka šī piesardzība manā dzīvē ir, kaut arī izpaužas bezrūpība, taču tas man nekādā gadījumā netraucē.
Ļoti noderīgu un labu pieredzi saņēma Dvēsele. Varēja, protams, iemācīties piesardzību bez kodiena un vēl padzīvot.
Tāds variants arī tika plānots kā alternatīva. Taču es spēju iemācīties vērīgumu un piesardzību, tikai izejot tādu kodiena pieredzi un saņemot šo mācību.
Tagad es sapratu, no kurienes parādījās bailes. Manā gadījumā tā izrādījās tikai atmiņa, uz kuru reaģēja organisms, lai izvairītos no draudiem.
Jums ir bailes, kuras traucē dzīvot laimīgu dzīvi? Maratons “Atbrīvošanās no bailēm” palīdzēs atvadīties no tām uz visiem laikiem.
Dažos šīs dzīves gadījumos piesardzība man patiešām nebūtu kaitējusi. Uz akmeņiem pie upes, blīvos zāles biezokņos patiešām mēdz būt čūskas.
Bet piekrītiet, astotajā stāvā, kur es dzīvoju, diez vai šodien lielā pilsētā iekļūs čūska caur ventilācijas cauruli. Un skatienu es turp vannasistabā vai virtuvē periodiski metu ar bažām. Īpaši naktī tas bija ļoti nekomfortabli.
Savu baiļu sākotnējā cēloņa apzināšanās palīdz no tām atbrīvoties. Un, kamēr mēs šīs bailes nepārvarēsim, tās izpaudīsies atkal un atkal.
Mūsu zemapziņa atceras visu, kas ar mums notika pagātnē, tāpēc dažreiz rodas sajūta, ka tas ar mums jau ir gadījies.
Dažreiz dažas bailes pilnīgi atņem mums iespēju adekvāti uzvesties. Bet tas savukārt būtiski maina dzīves kvalitāti.
Baiļu izstrādāšana caur iepriekšējām dzīvēm palīdz atrast to pirmcēloni un transformēt vai būtiski samazināt, pārvēršot palīgā.
P.S. Jums ir bailes no čūskām?
 |
Reinkarnacionikas konsultante, transformācijas koučs, žurnāla “Reinkarnacionika” korespondente |
Pievienots 22.07.2020
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2731-alesja-jegorova-bailes-no-peksnas-naves-un-no-dveseles-plana-izgasanas (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2705-alesja-jegorova-bailes-neizpildit-dveseles-misiju (Tulk. piezīme)