Татьяна Зотова Что мешает вспомнить прошлые жизни

Tatjana Zotova - Kas traucē atcerēties pagājušās dzīves

15 07 30 01

Vai jūs viegli atminaties savas pagājušās dzīves?

Vai otrādi, varat teikt: “Es nevaru ieraudzīt nevienu savu pagātnes dzīvi, man neizdodas!”

Izrādās, atminēties pagājušās dzīves viegli var katrs. Jautājums ir, kas jums traucē atcerēties?

 

Kas traucē atcerēties pagājušās dzīves

Atminēties, kas jūs bijāt pagājušajās dzīvēs, traucē:

  • bailes,
  • neticība, ka tas ir iespējams,
  • bažas, ka tas neizdosies tieši jums.

Bailes rodas no nezināmā. Nav zināms, ko var ieraudzīt un sajust, aplūkojot iepriekšējos iemiesojumus.

Nav brīnums, ka ieraudzītais šķiet neticams. Atcerieties vēsturi. Spīdzināšanu, mokošas nāves piedzīvoja cilvēki, kuri tiecās nest zināšanas par garīgo pasauli. Bailes no fiziskā ķermeņa mokošas nāves glabājas dvēseles atmiņā.

Tie, kas piekrīt reliģijām, kuru mācībās nav teikts par dvēseles pārdzimšanu, var izjust iekšēju konfliktu.

Krievu tautas sakāmvārdos un teicienos tikpat spilgti izskan doma, ka mēs dzīvojam vienreiz: “Māte vienreiz dzemdēja, vienreiz arī mirt,” “Divu nāvju nav, bet no vienas neizvairīties.”

Bažas, ka tas neizdosies tieši jums, arī ir izskaidrojamas. Ja jūs bērnībā mēģinājāt vecākiem pastāstīt savas atmiņas par to, kas jūs bijāt pagātnes dzīvē, ko jūs varbūt izdzirdējāt pretī?

Kā likums, no jums atgaiņājās, liekot priekšā aizmirst jūsu izdomājumus un nevienam par to nestāstīt.

Pieaugot jūs visdrīzāk dzināt prom no zemapziņas uzpeldošās atmiņas. Izskaidrojāt to tā, ka tas jums “vienkārši ir šķitis”. Jūs atmiņas neizmantojāt, un tās aizgāja uz zemapziņu. Uz turieni, kur glabājas pieredze, kuru mēs neizmantojam.

 

Kur glabājas mūsu bloki

Viss, ko mums ir nepatīkami atcerēties, no kā mēs baidāmies, bloķē mūsu atmiņu. Bloki glabājas mūsu psihē.

Piemēram, pagātnes dzīvē jūs gribējāt noplūkt ūdensrozi dīķī. Ielīdāt ūdenī, sapināties ūdenszālēs un noslīkāt.

Un šodien, raugoties uz šo ziedu, jūs jūtat pret viņu neizskaidrojamu nepatiku. Vajag uzmanīgi ieklausīties tajā, ko jūs jūtat un domājat, kad redzat ūdensrozi. Un jūs sapratīsiet, ka jums šis zieds asociējas ar briesmām dzīvībai.

Tā psihe mūs aizsargā pret to, no kā mēs baidāmies, ko mēs negribam un kas mums ir nepatīkami.

15 07 30 02

To, kas mums ir neaptīkami, – mēs nepieņemam, tādā veidā formējot bloku. Psihe mūs apsargā. Nepatīkami – tātad neatcerēsimies.

Daudzi no mums pagājušajās dzīvēs bija karavīri, slepkavas, izvarotāji. Mēs dzimām tautās, kuras dzīvoja no agresīviem kariem, ieguva bagātību, aplaupot citus.

Tagad mēs, protams, to neizdarīsim. Taču karavīra, zagļa, izvarotāja iemaņas var glabāties dvēseles atmiņā.
Tā ir pieredze, un tā ir jāpieņem.

 

Kādēļ vajag atminēties pagājušās dzīves

Atmiņas par nodzīvotajām dzīvēm palīdz atrast atbildes uz jautājumiem, kas patiesībā cilvēkam traucē dzīvot tā, kā viņam gribas.

Atmiņas par pagājušajām dzīvēm palīdz cilvēkam atrast patieso cēloni tam, kas viņu satrauc šodien:

- bailes

- traumas

- slimības

- agresija

- negatīvas emocijas

- neizpratne, pēc kā vadās cilvēks savās darbībās, itin bieži sakņojas tālu aiz šodienas dzīves ietvariem, iepriekšējos iemiesojumos.

Atmiņas par iepriekšējiem iemiesojumiem palīdz atbrīvot apspiestas emocijas, kuru cēlonis atrodas tālā pagātnē. Kas rezultātā tad arī ved pie atvieglojuma.

15 07 30 03

Zemapziņā dzīvo atmiņa par reiz nodzīvotajām dzīvēm, un, atceroties tās, cilvēks saprot, kas virza viņa rīcību. Sāk redzēt pieredzes saikni ar savu pašreizējo stāvokli.

Lai pārliecināti, mierīgi un priecīgi dzīvotu tālāk, cilvēkam vienkārši vajag izmantot to pieredzi, kura viņam jau ir. Tādēļ mēs atminamies pagājušās dzīves, saprotam, kā jau reiz esam rīkojušies tamlīdzīgās situācijās, un izlemjam, gribam vai ne izmainīt savu darbību veidu šodien.

Sk. arī. Kādēļ būtu jāatceras pagājušās dzīves

Un šeit mēs atgriežamies pie blokiem, kuri nepielaiž pie pārdzīvoto iemiesojumu pieredzes.

Mūsu uzdevums – pārspēt viltībā psihi, likt saprast, ka briesmas mums nepastāv. Kad mēs jūtam briesmas? Ja mēs esam priecīgi, jautri, mēs esam atslābināti un notiekošo izdzīvojam rotaļīgi.

Tāpēc pret atmiņām par pagājušajām dzīvēm ir jāattiecas kā pret jautru, bērnišķīgu spēli. Jāuztver kā aizraujošs piedzīvojums, kurā nezini, kas ir aiz pagrieziena.

Jums nepatīk spēlēties vienatnē? Tad nāciet uz Reinkarnacionikas Institūtu. Tā ir maģiska telpa, kur jūs noteikti sastapsiet domubiedrus. Un jūsu bailes un nedrošība transformēsies azartā.

 

Spēles psihei

Datorspēles un kinofilmas.

Pamēģiniet skatīties kino ne vienkārši tāpat. Centieties pielaikot sev dažādu varoņu lomas: supermenu, ļaunu ģēniju, detektīvu, policistu, karalieni, pavedinātāju utt. Pielaikojiet dažādus kostīmus.

Ieklausieties savās emocijās:

  • kāda rakstura lomas jums ir tuvākas – sieviešu vai vīriešu,
  • vai varat uzminēt, kādu darbību izdarīs jūsu izvēlētais personāžs nākamajā brīdī,
  • kā jūs uzvestos, būdami viņa vietā,
  • ja personāži kaitina, pajautājiet sev – ar ko tieši,
  • kas viņu uzvedībā izraisa noteiktu jūsu reakciju,
  • kā jūs reaģējat uz ainām, kur ir upuris un bende,
  • ko jūs jūtat, raugoties uz upuri,
  • kas virza bendi.

Paspēlējot nedaudz kāda personāža lomu, atstājiet viņu un izvēlēties citu. Un ne obligāti to, kas ir galvenajā lomā.

Ja jūs spēlējat datorspēles – kādām spēlēm jūs dodat priekšroku? Kādu personāžu lomas jūs parasti izvēlaties?

Ar daiļliteratūras varoņiem var rīkoties analoģiski.

Sk. arī Meditācija – pirmais ceļojums uz pagātnes dzīvēm. Caur vadošā balsi jūs atklāsiet sev savu pagātnes dzīvi.

Modelēšana

Modelēšana ir laba ar to, ka jūs varat sev pielaikot absolūti jebkuru lomu, kādu vien vēlēsieties. Modelēšanā ļoti svarīgas ir detaļas.

Piemēram, iedomāties sevi romiešu kareivja lomā, uzģērbt sev viņa kostīmu un ieklausīties savā ķermenī, lai justu skaņas, smaržas.

Pievērsiet uzmanību detaļām:

  • Kādi apavi ir kareivim?
  • Kur atrodas apģērba aizdares?
  • Vai zem bruņucepures ir oderējums, lai tā neberztu galvu?
  • Vai jūs varat nosaukt apģērba elementus?

Ja ir izdevies saskatīt detaļas un sajust, ka viņa mundieris ir jums kā uzliets, – visdrīzāk jūs reiz bijāt gatavs atdot dzīvību Romas vārdā.

15 07 30 04

Pamēģiniet iztēloties par zagli tirgus laukumā. Tirgus atmosfēra – dzīvnieku smaka no aizgalda, tirgotāju balsu troksnis:

  • Kā atsaucas jūsu ķermenis?
  • Roku pirksti?
  • Ko jūs jūtat, raugoties uz kārtējo upuri?
  • Vai jūs varat saprast, kā nemanāmi nogriezt maisiņu ar zelta naudu, kurš karājas pie kāda turīga pircēja jostas?

Ja, iztēlojoties par zagli, jūs sajutāt azartu, iedvesmu – jūs varējāt būt sava rūpala profesionālis, kurš ne reizi nav iekritis par zādzību.

Sāpes roku pirkstos, satraukums un bailes, iztēlojoties sevi par zagli, var liecināt par to, ka jūs bijāt zaglis, taču jūs tikāt noķerts un sodīts par to.

Tā var modelēt jebkuru lomu. Svarīgi ir pievērst uzmanību detaļām – tieši pēc tām var atklāties jūsu atmiņas par to savā pagātnes iemiesojumā.

Lūk, tā vienkāršā veidā, spēlējot un mainot kostīmus-lomas, mēs vājinām mūsu psihes blokus.

P.S. Vai jums izdodas atcerēties jūsu pagājušās dzīves?

Tatjana Zotova

Tatjana Zotova

Žurnāla korespondente

https://journal.reincarnationics.com/

 

Pievienots 30.07.2015

https://journal.reincarnationics.com/chto-meshaet-vspomnit-proshlye-zhizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe