Татьяна Зотова Генри Форд о реинкарнации. Знаете, кем он был в прошлой жизни?

Tatjana Zotova - Henrijs Fords par reinkarnāciju. Zināt, kas viņš bija pagātnes dzīvē?

15 02 27 01

Vai jūs ticat reinkarnācijai? Tam, ka jūsu dvēsele pārdzimst un katrā jaunā dzīvē viņa ienes atmiņu par pieredzi, iegūtu visos savos iepriekšējos iemiesojumos?

Amerikāņu rūpnieks, automobiļu ražošanas rūpnīcu visā pasaulē īpašnieks, izgudrotājs, ASV 161 patenta autors – Henrijs Fords – ticēja iespējai dzīvot daudzas dzīves.

Henrijs Fords par reinkarnāciju:

“Es reinkarnācijas teoriju pieņēmu, kad man bija 26 gadi. Reliģija man nesniedza šī fenomena izskaidrojumu, bet darbs nenesa pilnīgu apmierinājumu. Darbam nav nekādas jēgas, ja pieredzi, sakrātu vienā dzīvē, mēs nevaram izmantot citā.

Kad es sev atklāju reinkarnāciju, tas bija līdzīgi visuma plāna atrašanai – es apzinājos, ka tagad eksistē reālas izredzes īstenot manas idejas. Es vairs nebiju ierobežots laikā, es pārstāju būt tā vergs. Ģēnijs – tā ir pieredze.

Daži, šķiet, uzskata, ka tā ir dāvana vai talants, bet patiesībā tas ir auglis no pieredzes, sakrātas daudzās dzīvēs. Dažas dvēseles ir vecākas nekā citas un atbilstoši zina vairāk. Reinkarnācijas jēdziena atklāšana nomierināja manu prātu. Es ļoti gribētu dalīties ar visiem aprimumā, kuru nes tāds dzīves redzējums.”

Cilvēki, ar kuriem viņš tikās vairākās dzīvēs, viņa dzīves principi, tas, ko par viņu zina visa pasaule, – ir daudzu dzīvju, kuras viņa dvēsele nodzīvoja uz Zemes, rezultāts.

“Kad jūsos mostas iekšējā atmiņa par bezgalīgo pagātni un bezgalīgo nākotni un jūs atzīstat, ka dzīve nesākās šajā iemiesojumā un nebeigsies ar to, jūs saprotat, ka nebūtu bijis iespējams vienas dzīves laikā kļūt par to, kas jūs esat, un izpildīt savu misijas un eksistences mērķi.

Jūsu talantiem, sasniegumiem, labajiem darbiem, mīlestībai utt. ir spēja uzkrāties, kā uzkrājas arī ļaunums, un tātad viss, kas jūs esat šodien, – tas ir rezultāts jūsu iestrādēm daudzu tūkstošu gadu garumā.”

Elizabete Klēra Profeta (Elizabeth Clare Prophet), “Karma, reinkarnācija un jūs – deviņi “kaķi” un deviņas dzīvības” (“Карма, реинкарнация и вы – девять «кошек» и девять жизней[1]”)

Lai jums būtu vieglāk salīdzināt pagājušo iemiesojumu rezultātus ar to dzīvi, par kuru mums ir zināms šodien, īsumā atgādināsim Henrija Forda biogrāfiju.

 

Devītā, mums šodien zināmā Henrija Forda dzīve

Henrijs Fords, Īrijas emigrantu dēls, piedzima 1863. gada 30. jūlijā ASV Mičiganas štatā, Detroitas tuvumā. Ģimene bija liela. Viņa vecākiem – mātei Marijai Litogotai Fordai (Mary Litogot Ford) un tēvam Viljamam Fordam (William Ford) bez Henrija bija vēl pieci bērni. Divas meitas un trīs dēli.

16 gadu vecumā viņš aizbēga no mājām, lai dabūtu darbu Detroitā. Viņš tur mācījās komercdarbību biznesa koledžā. Pēc tam viņš atgriezās dzimtajā Dirbornā un strādāja par inženieri mehāniķi turpmākos desmit gadus.

Viņš apprecējās ar Klāru Braiantu (Clara Jane Bryant), pārtikuša fermera meitu.

Pēc tam viņš atkal atgriezās Detroitā.15 02 27 02

Viņam bija vienīgais dēls, kuru viņš nosauca par Edselu (Edsel Ford).

Viņš uzkonstruēja automobili vienkāršiem cilvēkiem, “modeli T”.

1913. gadā Henrijs Fords savā uzņēmumā ieviesa automobiļu salikšanas konveijera metodi, kas darba ražīgumu pacēla 1,5 reizes un ļāva maksāt gandrīz divas reizes lielāku algu personālam.

No vienas puses, viņš bija jautrs un maigs cilvēks. Bet no otras puses, kā par viņu teica kāds cilvēks, viņam bija “slēpta slieksme uz paranoju un cietsirdību”.

Viņš kļuva Tomasa Edisona draugs. Ik gadu viņi ceļoja kopā un pavadīja atvaļinājumu.

Viņš atteicās griezties pie tradicionālajiem ārstiem un izmantoja personīgā hiropraktiķa pakalpojumus.

Viņš neēda sarkano gaļu, vistu un cukuru. Viņš aizliedza alkohola un tabakas lietošanu savā rūpnīcā. Ticēja, ka soja ir nākotnes barība.

Henrijs Fords skaidri apzinājās, ka par savām sekmēm viņam bija jāpateicas Augstākajam Avotam, un tāpēc centās bagātību izmantot par labumu visiem. Lūk, kāpēc viņš organizēja tik daudz sociālo programmu. Tā ir biznesa pilnīgākā filozofija.

61 gada vecumā viņam bija sakars ar Evaņģelīni Kotē (Evangeline Cote).

Vēlākos dzīves gados – XX gadsimta 20. gadu sākumā – viņš sāka fatāli alkt pēc absolūtas kontroles. Forda vēlme pēc absolūtas varas bija tāda, ka viņš nevēlējās kompānijas vadību nodot savam dēlam Edselam.

Henrijs Fords nomira 1947. gada 7. aprīlī ASV Mičiganas štatā, Dirbornā.

Pētījuma autore, Elizabete Klēra Profeta, aplūkoja iemiesojumus pēdējo 30 000 gadu laikā. Katrā iemiesojumā ir svarīgi uztvert momentus, kas ietekmēja Henrija Forda psihes tapšanu.

 

Dzīve Nr. 1: Klejotāju ciltī

30 000 gadus pirms Kristus dzimšanas, iemiesojums vīrišķs. Viņš bija klejotāju cilts loceklis. Viņu sagrāba citas cilts locekļi un lika pildīt melno darbu līdz tās īsās, grūtās, dzīvnieciskās dzīves beigām.

Tās lielāko daļu viņš tīrīja ādas un stiepa smagus akmeņus un nomedītos dzīvniekus. Kad viņš kļuva pārāk vecs, lai pildītu savu darbu, viņu naktī atstāja par savvaļas dzīvnieku barību.

Tas kalpoja par sākumu, lai formētos iekšējs uzstādījums: “Es gribu pats pārvaldīt savu dzīvi. Es negribu, lai jebkurš cits komandētu mani, tāpēc ka, lūk, pie kā tas noveda!”

 

Dzīve Nr. 2: Fermeris Atlantīdā

Atlantīda, iemiesojums vīrišķs. Viņš bija fermeris Atlantīdas civilizācijas rītausmā. Viņam bija 13 bērnu, un pamatā viņš viņiem bija labs tēvs. Taču viņš sita bērnus, kad piedzērās.

15 02 27 03

Henrijs Fords un Evaņģelīne Kotē

Ar to sākās apzināšanās: “Kad esmu piedzēries, es daru to, ko darīt negribu.” Tā savā pēdējā dzīvē viņš kļuva fanātisks piekritējs alkohola aizliegumam saviem padotajiem.

Viņa sieva tajā dzīvē bija tā dvēsele, kura vēlāk pāriemiesojās kā Evaņģelīne Kotē. Reiz vakarā viņš piekāva viņu un pagrūda tā, ka viņa nokrita no kāpnēm un nositās. Tajā laikā viņa bija stāvoklī.

Drīz pēc tam viņa fermu sagrāva tornado. Rezultātā viņš un viņa ģimene nomira badā. Dzīves mācības var būt bargas. Tādas ir karmas mācības, kad nav dievišķās aizstāvības.

 

Dzīve Nr. 3: Un atkal Atlantīda

Atlantīda, iemiesojums vīrišķs. Viņš piedzima bagāta cilvēka ģimenē, kura dzīvoja Atlantīdas galvaspilsētā tajā laikā, kad atlantiskā civilizācija vēl bija pacēlumā. Viņa tēvs bija tā pati dvēsele, kura vēlāk pāriemiesojās kā Edsels. Tajā laikā Edsels Atlantīdā bija kultūras ministrs. Taču Henrijs neinteresējās par kultūru.

Viņu interesēja tehnoloģijas un inženierzinātnes. Tehnikas līmenis tajā laikā bija apmēram tāds pats kā XX gadsimta divdesmitajos gados. Strādājot kopā ar savu draugu, kurš vēlāk pāriemiesojās kā Tomass Edisons[2], Henrijs izstrādāja neimu – televizoram līdzīgu ierīci, taču spējīgu nodrošināt divpusējus sakarus.

Viņš izstrādāja arī sistēmu, kura brīdina par tornado.

15 02 27 04

Henrijs Fords un Tomass Edisons

Viņa tēvs ieraudzīja neima kā kultūras ierīces noderīgumu, īpaši valdības ideju propagandai. Tāpēc viņš ieviesa likumu (ministru kabinets varēja ieviest likumu, kaut arī kabinets netika ievēlēts, bet nozīmēts), saskaņā ar kuru neims tika nacionalizēts, un neviens, izņemot valdību, to nevarēja ražot un pārdot.

Tāpat saskaņā ar likumu tikai valdībai bija atļauts izstrādāt programmnodrošinājumu neimam un turēt iekārtas tā ražošanai.

Henrijs bija nospiests, ka viņa izgudrojums viņam ir atņemts. Viņš domāja, ka tam ir jābūt pieejamam vienkāršiem cilvēkiem. Tā arī neatlabis no šī trieciena, viņš tajā dzīvē vairs neizgudroja neko būtisku. Viņš attālinājās no sava tēva, “Edsela”.

Tieši šis konflikts vēlāk gūlās par pamatu Henrija vēlmei par katru cenu saglabāt kompānijas “Ford” kontroli un pirmām kārtām neatdot to Edselam.

Viņa mācība bija, lai viņš galu galā piedotu “Edselam” par to, ko tas izdarīja Atlantīdā, kad bija viņa tēvs.

Henrijam vajadzēja situāciju atlaist un pārvarēt īpašnieka sajūtu, kas attiecās uz automobili “Modelis T”. Neraugoties uz visu savu ģēniju, viņš izrādījās nespējīgs iziet šo pārbaudījumu savā pēdējā iemiesojumā.

 15 02 27 05

Henrijs Fords, pa labi, un viņa dēls Edsels pie 27 000 000. saražotās mašīnas, izlaistas 1939. g. 16. jūnijā

Rezultātā Edsels nevarēja visā pilnībā iziet savu mācību, kuras būtība bija harmoniskā darbā kopā ar tēvu un savu spēju izmantošanā, lai uzlabotu kompāniju.

Viņš savu pārbaudījumu izgāja tikai daļēji, diezgan harmoniski reaģējot uz tēva darbībām, taču cieta neveiksmi citā daļā, kad ar dzeršanu saasināja savu noslieci uz kuņģa slimībām un krita uz nerviem savam tēvam.

Viens no diženākajiem mūsu laika un Atlantīdas laiku ģēnijiem nespēja izpildīt savu uzdevumu, kaut arī ticēja reinkarnācijai un viņam bija savas pozitīvās puses.

 

Dzīve Nr. 4: Izgudrotājs Atlantīdā

Atlantīda, iemiesojums sievišķs. Viņš atkal iemiesojās Atlantīdā. Un atkal kļuva izgudrotājs. Šoreiz viņš nonāca neliela auguma enerģiskas sievietes ķermenī ar tumšām acīm. Tas bija liela tehniska progresa laikā. Zinātnes attīstība stipri apsteidza XX gadsimta Amerikas līmeni.

Fords bija novitātes autors attiecībā uz lidojošām mašīnām, veiluksiem, kas spēja lidot lielos attālumos pāri okeāniem. Šīs mašīnas tiek pieminētas Filosa Tibetieša grāmatā. Pirms tam Atlantīdas iedzīvotāji bija spiesti turēties tuvāk krastam.

15 02 27 06

Henrijs Fords ar sievu Klāru viņa pirmajā automobilī

Viņai bija laimīga ģimenes dzīve ar vīru, kurš bija tā dvēsele, kas vēlāk iemiesojās kā Evaņģelīne. Vīrs bija mūziķis. Viņiem bija trīs bērni. Henrija sieva no XX gadsimta – Klāra – iemiesojās kā zinātnieks līdzgaitnieks, kas viņai palīdzēja viņas zinātniskajā izpētē. Viņa neatlaidīgi strādāja, guva slavu un bija laimīga.

Viņai tā arī neizdevās sakrāt bagātību, jo viņas izgudrojuma patenti piederēja valstij.

Tajā dzīvē šī dvēsele ielika arī pamatu nākamajai interesei par dabīgiem pārtikas produktiem, hiropraksi un par to, ko mēs šodien saucam par “alternatīvajām” atveseļošanas metodēm. Tādas pieejas tā laika Atlantīdai bija norma un gāja sānu pie sāna ar medicīnu.

Es gribu vērst uzmanību uz to – kad izgudrojums tiek izmantots sabiedrības labumam, ļaudis ir izgudrotājam parādā pateicību. Tā notiek, kad cilvēks rada kaut ko, kas palīdz cilvēku dzīvi padarīt mazāk smagu, vai kad tas ir visu iedzīvotāju labumam.

Un, lūk, viņš atgriežas XX gadsimtā un kļūst par miljardieri; beidzot viņš plūc savas labās karmas augļus – gūst ienākumus no sava patenta un izgudrojuma. Neviens netraucē viņam iegūt pelnīto atlīdzību.

 

Dzīve Nr. 5: Uzticība likuma burtam Izraēlā

Izraēla, iemiesojums vīrišķs, piedzima 895. g. p.m.ē. Viņš kļuva par veiksmīgu aitkopi un dziļi reliģiozu cilvēku. Tie bija tumši laiki Izraēlai.

Paverdzinātie cilvēki sacēlās pret valsti. Ķēniņu pēcteči pārstāja pielūgt Jehovu un uzcēla tempļus, lai pielūgtu citus dievus. Apmēram 878. g. p.m.ē. valsti sāka pārvaldīt Joass.

“Henriju” šausmināja tas, kurp ripo valsts negodīgu ķēniņu vadībā. Viņš centās būt piemērs uzticībai likuma burtam. Tādā veidā viņš ieguva labu karmu. Taču viņš sastrādāja arī negatīvu karmu, cietsirdīgi apejoties ar ģimeni. Viņš neļāva vecākajam dēlam kļūt par muzikantu, piespiežot viņu palikt mājās un rūpēties par saimniecību.

Šajā dzīvē Klāra, kura bija viņa dvīņu liesma, kļuva par viņa sievu, bet Evaņģelīne – par viņa mīļoto meitu. Viņš labi apgājās ar viņu un sabalansēja kādu karmas daudzumu, sastrādātu ar viņu agrāk. Reiz dēls pazaudēja aitu, un viņš piekāva viņu tik cietsirdīgi, ka zēns kļuva klibs.

 

Dzīve Nr. 6: Dzīve Anglijā

Anglija, (1763-1772), iemiesojums vīrišķs. Viņš piedzima puritāniskā ģimenē Anglijā. Nomira no gripas 9 gadu vecumā. Mīlēja savu māti – to pašu dvēseli, kura bija viņa māte Henrija Forda dzīvē. Viņa tēvs bija tirgotājs, kurš reti bija mājās. Šī dzīve viņam iepotēja puritāniskas vērtības, kuras viņš vēlāk aizstāvēja.

 

Dzīve starp dzīvēm

Starp 6. un 7. dzīvi viņš daudz laika pavadīja ēteriskā plāna trijos apakšējos līmeņos – vēlmju piepildījuma valstībā, sauktā par Devačanu.

Tā ir vieta, kurp dodas cilvēki starp iemiesojumiem, lai piepildītu vēlmes, kuras viņiem bija dzīves laikā. Viņi var izjust, kā tas ir – kad viņiem ir tās lietas, par kurām sapņoja. Un nav vajadzības pāriemiesoties, lai iegūtu tādu pārdzīvojumu.

Daži no tādiem ceļojumiem uz Devačanu var būt ļoti izzinoši. Tie var sniegt iespēju iegūt daudz zināšanu un prasmju, kuras cilvēks pēc tam atnes sev līdzi uz nākamo dzīvi.

Atrodoties Devačanā, viņš mēģināja radīt pilnīgu sabiedrību – tādu, kurā gan baņķieri, gan valdība spēlēs ierobežotu lomu. Viņš mēģināja paņemt labāko no Atlantīdas sasniegumiem. Viņš sapņoja par ideālu, augstas morāles, tikumīgu sabiedrību.

 

Dzīve Nr. 7: Kā sabrūk sapņi

Savienotās Valstis, piedzima 1779. g., iemiesojums vīrišķs. Viņš dzīvoja Pensilvānijā. Viņa tēvs tika nogalināts Neatkarības kara laikā. Māte viņu audzināja fermā kopā ar sešiem citiem bērniem.

Viņi visi, izņemot vienu, bija dvēseles, kuras vēlāk iemiesojās kā viņa brāļi un māsas, kad viņš bija Fords. Viņš piedzima ar izliektu mugurkaulu, kas izraisīja iedzimtu klibumu. Tā bija viņa karma par dēla piekaušanu ebreju gana iemiesojumā.

Paskatieties, cik simtu gadu pagāja, pirms atgriezās karma par šo nodarījumu! Vairāk par astoņsimt!

Tātad jūs redzat, cik daudz laika bija nepieciešams, lai beigtos karmas cikls un viņš izjustu savas pagātnes darbības augli, bet dvēsele iegaumētu savu mācību.

Šis zēns atšķīrās no saviem brāļiem, un tie viņu ķircināja. Viņš slikti satika ar viņiem.
Kad viņam palika 18 gadi, viņš aizbrauca uz Filadelfiju.

Tur viņš atrada darbu kuģu būvniecības rūpnīcā. Viņam patika dzert un nodoties dzērāja uzdzīvei pa naktīm. Viņš tā arī neradīja ģimeni un neko daudz nesasniedza.

Par viņa novitātēm smējās, un tās netika izmantotas. Viņam bija paredzēts kļūt par lielu novatoru kuģu būvniecības nozarē, taču viņš savus talantus neizmantoja, jo ļāva izsmieklam salauzt sevi.

Tātad Henrija Forda dvēsele deva solījumu nākamajā reizē labāk tikt galā ar tamlīdzīgu situāciju, taču sākumā viņam vajadzēja samaksāt citu karmisku parādu.

 

Dzīve Nr. 8: Laimīga dzīve Īrijā

Īrija, (1824-1862), iemiesojums vīrišķs. Viņš bija fermeris, kurš audzēja kartupeļus. Viņš bija precējies ar Klāru – viņa sievu Henrija Forda aspektā. Viņiem bija 11 bērni, kurus viņi audzināja labā, mīlošā atmosfērā. Ģimene bija nabadzīga, bet laimīga. Tie bija tie paši bērni, kurus viņš sita Atlantīdā.

Viņš nolīdzsvaroja savu karmu ar viņiem un iekaroja iespēju iemiesoties Amerikā, kur viņam pavērās iespēja atgriezt ASV pāriemiesotajiem atlantiem dažus izgudrojumus no Atlantīdas.

Kas notika ar Henriju Fordu?

Pašlaik viņš neatrodas iemiesojumā. Viņš iziet mācības augstākos līmeņos – Gara universitātēs ēteriskajā plānā.

Un, bez šaubām, mācās to, kas viņam jāapgūst, lai beidzot tiktu galā ar savas personības divdabību – spēju būt mīlošam un spēju būt cietsirdīgam. Tātad viņš, bez šaubām, atkal atnāks iemiesojumā, lai pabeigtu savu misiju, un viņa nākotnes dzīve ir atvērta grāmata.

Jūs joprojām šaubāties, ka reinkarnācija eksistē?

Henrija Forda iemiesojumi uzskatāmi demonstrē, kā mūsu lēmumi, darbības vai bezdarbība ietekmē mūsu dvēseles plānus. Kas zina, vai cilvēce šodien izmantotu ģeniālas dvēseles, pazīstamas ar vārdu Henrijs Fords, rezultātus, ja viņa nebūtu nodzīvojusi tik daudz dzīvju.

Sagatavots pēc Elizabetes Klēras Profetas Lekcijas “Karma, reinkarnācija un jūs – deviņi “kaķi” un deviņas dzīvības”.

P.S. Vai Jūs gribat uzzināt, kāds ģēnijs slēpjas jūsu atmiņā? Kas jūs bijāt pagājušajās dzīvēs? Jums ir tāda iespēja!

 

Gribat iemācīties atcerēties pagājušās dzīves patstāvīgi?

Tur jums palīdzēs mūsu sagatavošanās kurss, kurš jūs sagatavos Pirmajam Ceļojumam uz Pagājušajām Dzīvēm.

Jums vajadzēs tikai 10 kursa nodarbības, un jūs ne tikai atcerēsieties pašus agrīnākos jūsu dzīves periodus, bet arī pirmsdzemdību periodu, kad jūs vēl bijāt māmiņas iekšienē.

 

Tatjana Zotova

Tatjana Zotova

Žurnāla korespondente

https://journal.reincarnationics.com/

 

Pievienots 27.02.2015

https://journal.reincarnationics.com/genri-ford-o-reinkarnatsii-znaete-kem-on-byl-v-proshloj-zhizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.amasters.ru/pearls/9cats.html (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2490-tatjana-zotova-tomasa-edisona-iniciativa-izmainija-musu-pasauli (Tulk. piezīme)