Татьяна Зотова Параллельные жизни: фрагменты одной души?

Tatjana Zotova - Paralēlās dzīves: vienas dvēseles fragmenti?

15 02 26 01

Reinkarnacionikas Institūta pirmajā kursā es pirmoreiz sadūros ar jēdzienu “paralēlās dzīves”. Noskatītās fantastikas filmas bija devušas priekšstatu, ka viens cilvēks var atrasties divās vietās vienlaikus. Pavisam citādi tas ir izjūtams personiskajā pieredzē.

Sākumā mani izbrīnīja, ka pie dažādiem pieprasījumiem par pagājušajām dzīvēm manā apziņā parādījās viens un tas pats laika periods, taču dažādas valstis, dažādi fiziskie ķermeņi. Mācību laikā es sāku pie tā pamazām pierast.

Mācības tuvojās noslēgumam, un es sāku redzēt iemiesojumus, paralēlus šodienas dzīvei. To izrādījās trīs.

 

Paralēlo iemiesojumu pieredze

Pirmais paralēlais iemiesojums. Es – vīrietis, man ir apmēram 35. Mani sauc Saša. Krievijas pilsēta, 2009. gads. Vīrietis tumšos parkos biedē vientuļas meitenes un sievietes.

Viņam ir psihiski traucējumi, iegūti pusaudža vecuma traumas rezultātā. Pirmā mīlestība izrādījās sāpīga pieredze, iedvesa nedrošību par savu vīrišķo spēku. Ar turpmākajām attiecībām labi negāja. Pēc tam viņš nonāca klīnikā, kur ārstējās.

Otrais paralēlais iemiesojums – jauns vīrietis, 27 gadi. Sauc Deniss. Strādā delfinārijā, trenē delfīnu Rozočku. Dzīvespriecīgs puisis. Noliekot sevi viņa vietā, es izjutu, kā viņš sazinās ar delfīniem. Es sajutu, ka viņiem ir telepātiska saikne.15 02 26 02

Trešajā paralēlajā iemiesojumā – jauna sieviete ap gadiem 37, dzīvo Jaunzēlandē. Es noskatījos viņas kļūšanu par modes dizaineri.

Viss sākās ar vienkāršu vēlēšanos šūt ērtu apģērbu sev. Pēc tam parādījās tieksme dot cilvēkiem, kas strādā apkalpošanas sfērā, iespēju izskatīties eleganti. Tas veda pie sava zīmola radīšanas un reklamēšanas.

Tagad viņa vada apģērbu ražošanu. Apjomi ir palielinājušies, parādījusies atzinība. Lūk, tikai personīgās jaunrades prieks ir zudis.

Mēģinot tikt skaidrībā, kas tad ir paralēlie iemiesojumi, es sadūros ar to, ka vajag paplašināt savu priekšstatu par laiku un telpu, kā arī par dvēseles formēšanos kopumā.

Tēma izrādījās ne tik vienkārša, kā var šķist no pirmā acu uzmetiena, un jautājumu tajā ir vairāk nekā atbilžu.

“Dvēsele – tā ir viengabalaina, noformējusies būtība, taču vienlaikus viņa sastāv no daudziem gabaliņiem un fragmentiem, kas atrodas daudzos laika un telpas līmeņos un dimensijās. No nelineārā skatpunkta tie visi eksistē vienlaikus, taču lineārajā laikā var šķist, ka dažas jūsu daļas iestrēgst pagātnē vai nākotnē, vai tālās pasaulēs un citās dimensijās.”

Sels Reičels (Sal Rachele). “Cilvēks apvienojošais” (“Человек объединяющий[1]”)

 

Dvēseles fragmentēšanās un dalīšanās

Dvēseles dalīšanās – runa ir par Radītāja hologrāfiskām daļām, pateicoties kurām viņš nolaižas uz vibrāciju ziņā zemākiem blīvumiem. Eksistē Virsdvēsele, no kuras atdalās atsevišķas daļas, un šīs daļas turpmāk kļūst patstāvīgas, suverēnas.

Dvēseles dalīšanās katru reizi ved pie jaunu patstāvīgu dvēseļu parādīšanās. Hologrāfiskās daļas – tās ir daļas, kas pilnīgi atkārto Radītāju.

Atšķirībā no dalīšanās kā patstāvīgu dvēseļu iegūšanas veida dvēseles fragmentācijas process nedod pabeigtas, neatkarīgas un patstāvīgas dvēseles.

Fragmenti – tie ir individuālās, vecāku dvēseles gabaliņi, atskaldījušies no viņas dažādu cēloņu dēļ.

Dvēseles fragmenti var ceļot laikā, telpā un citās dimensijās.

Fragmentētās dvēseles saglabā tikai daļu Radītāja hologrāfisko raksturlielumu. Cilvēciskais “Es” atbilst sākotnējam fragmentam, kurš atskaldījies no vecāku dvēseles. Dvēseles sākotnējie fragmenti var šķelties mazākos un ieviesties citu būtņu dvēselēs.

15 02 26 03Lieli fragmenti iegūst savu paša dzīvi un ietver hologrāfisku attēlojumu no vecāku dvēseles, no kuras atskaldījušies. Jo vairāk vecāku daļas enerģijas atrodas fiziskajā ķermenī, jo vairāk enerģijas, dzīvotspējas un personīgā spēka ir cilvēkam.

Fragmentiem var būt pieeja citiem vecāku dvēseles fragmentiem. Personība ar fragmentētu dvēseli var identificēties ar dažādiem dvēseles fragmentiem, pārslēgties no viena fragmenta uz citu.

Daudzas dvēseles, kas šodien dzīvo uz Zemes, vēl nav sev pilnīgi atgriezušas savas dvēseles fragmentus, kas atrodas citos laika kontūros.

Iemiesojoties uz Zemes daudz reižu, novērojot dažādas kataklizmas un planētas traumējošus periodus, dvēseles ir pārdzīvojušas daudz fragmentāciju. Tāpēc tik daudz dvēseļu šodien jūt bezpalīdzību un bezspēcību. Viņām ir pieejama tikai maza daļa dvēseles enerģijas.

Stipri fragmentētas dvēseles var ieviesties vairākos cilvēku ķermeņos. Katram no šiem cilvēkiem būs viena un tā pati dvēsele, bet viņas dažādie fragmenti izpaudīsies caur personību.

 

Paralēlās dzīves un laika līnijas

Dvēseles fragmentus, kas atrodas alternatīvās laika līnijās, potenciālās vai varbūtīgās realitātēs, sauc par paralēlajām dzīvēm.

Paralēlās dzīves ir dažādas iespējamas un varbūtīgas laika līnijas, kas spēj krustoties ar dominantes laika līniju, bet vēl nav izpaudušās ārējā realitātē.

15 02 26 04

Dvēseles fragmenti var zaroties alternatīvās laika līnijās un alternatīvās vietās telpā. Tas nozīmē, ka var būt mūsu daļas, “iestrēgušas” pagātnē, nākotnē vai tagadnes paralēlā dimensijā.

 

Alternatīvās laika līnijas

Lai to saprastu, vajag plašāk iedomāties laiku. Vajag saprast, ka pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaikus, TAGAD.

Tas ir, viss, ko mēs saprotam kā pagājušās, nākamās, paralēlās pagātnē, tagadnē un nākotnē dzīves patiesībā notiek TAGAD.

Vadoties pēc tādas laika izpratnes, visas dzīves – pagājušās, pašreizējās, nākamās – ir paralēlas.
Jebkurai situācijai pagātnē, tagadnē un nākotnē ir daudz attīstības variantu. Tas, ko jūs izdarījāt, neizdarījāt vai varētu izdarīt citādāk, rada alternatīvas laika līnijas.

Katru reizi, atgriežoties pagātnē vai dodoties uz nākotni un veicot tur izmaiņas, mēs mainām laika līnijas, kas saistītas ar mūsu dvēseles attīstību.

Kad mēs iztēlojamies, ka kaut ko darām, mēs radām alternatīvu, varbūtīgu “Es”. Viņš eksistē pagātnes, tagadnes un nākotnes paralēlās dimensijās.

Tas, ko mēs saucam par reālo, pašreizējo dzīvi, vienkārši liecina par to, ka mums tikai ir dominantes laika līnija. Tieši šai līnijai ir visvairāk enerģijas, tāpēc ka mūsu uzmanība ir fokusēta uz viņu.

Paralēlais “Es” eksistē citās laika un telpas sfērās, ne dominantes laika līnijā.

Dvēselei, izvēloties starp divām vienādām darbībām, var būt divas ļoti spēcīgas varbūtīgas realitātes.

15 02 26 05

No otras puses, ja viena no darbībām ir nevēlama, paralēlā realitāte, kurā dvēsele šo darbību veic, ir ļoti maza, un tai ir niecīga varbūtība.

Tas nozīmē, ka viņā enerģijas ir nedaudz un viņa ir vāja.

Paralēlā “Es” spēks ir atkarīgs ne tikai no tā, cik daudz enerģijas un fokusa jūs ieliekat konkrētajā scenārijā, bet arī no tā, cik lieli ir dvēseles fragmenti, kas aizgājuši uz paralēlu realitāti, kā arī, cik varbūtīga ir šī realitāte saistībā ar citām dvēselēm.

Teorētiski var būt bezgalīgi daudz paralēlu “Es”. Tas, uz kuru vērsta pati lielākā uzmanība, kļūs pats “reālākais”. Kamēr jūs nesafokusēsiet savu uzmanību un nesāksiet atdot enerģiju vienai no iespējamajām realitātēm, visas pārējās paliks alternatīvas vai varbūtīgas paralēlas līnijas.

 

Pie kā ved iestrēgšana pagātnē?

Var atrast savas dvēseles fragmentus, savus paralēlos “es” pagātnē un nākotnē.

Cilvēkiem, kuri pastāvīgi domā par pagātni vai arī uztraucas par nākotni, ir ļoti mazs enerģijas daudzums, lai tiktu galā ar eksistējošajiem uzdevumiem.

Un praktiski nepaliek enerģijas tam, kas būtu jāatrisina tagad, lai izmainītos nākotne, par kuru mēs tā uztraucamies.

Pieredzes šodienas dzīves pagātnē arī var ietvert sevī dvēseles daļiņas. Situācija, kas mūsos izraisījusi spēcīgas emocijas, ved pie dvēseles daļas iestrēgšanas tajā laikā.

Visbiežāk dvēseles fragmentācija notiek emocionālajā līmenī. Jo vairāk momentu, kam ir stiprs emocionāls lādiņš, atrodas jūsu pagātnē vai nākotnē, jo vairāk dvēsele fragmentējas. Jo mazāk enerģijas emocionālajā līmenī mums ir pašreizējā momentā.

Sk. arī Dvēseles daļu fragmentēšanās un pazaudēšana

 

Jo dvēsele izkliedētāka, jo mazāk spēka un enerģijas pieejams, lai radītu to, ko mēs pa īstam vēlamies pašreizējā dzīvē. Kļūst skaidra frāzes “Dzīvo tagadnē, šeit un tagad” jēga. Lai netērētu dvēseles enerģiju, bet fokusētu viņu uz to, kas ir aktuāls TAGAD.

 

Kādēļ būtu jāceļo laikā?

Visi mūsu pagājušie, paralēlie un nākamie Es eksistē mūžīgā momentā TAGAD, un visi ir pieejami TAGAD.

Ceļojot uz pagātni vai nākotni, mēs varam ņemt laukā pagājušo un nākamo “Es” enerģiju un ienest to pašreizējā momentā. Mūsu ķermenis tādā veidā saņem enerģētisku resursu.

Ienesot pagājušo, paralēlo un nākamo “Es” spēku un enerģiju savā ķermenī TAGAD, mēs atgriežam sev dvēseles fragmentus un sākam paust savu neierobežoto potenciālu.

Mēs varam atgriezt fragmentus, pazudušus laikā, integrēt viņus savā dvēselē.

Tātad apkoposim rezultātus.

  • paralēlās dzīves – visas dzīves, kuras dzīvo mūsu dvēsele, ja laiku aplūkojam kā nelineāru;
  • paralēlās dzīves – vienas dvēseles fragmentu vienlaicīgas dzīves alternatīvās laika līnijās;
  • paralēlās dzīves nevar uztvert viennozīmīgi: ir kā iespēja iztērēt savu enerģiju alternatīvām, paralēlām dzīvēm, tā arī saņemt no tām enerģiju;
  • vienmēr ir iespēja dvēseles fragmentus atgriezt un integrēt viņus.

P.S. Vai jums ir bijusi paralēlo dzīvju pieredze? Vai jūtat, ka dvēseles daļas ir iestrēgušas pagātnē? Dalieties komentāros.

Tatjana Zotova

Tatjana Zotova

Žurnāla korespondente

https://journal.reincarnationics.com/

 

Pievienots 26.02.2015

https://journal.reincarnationics.com/parallelnye-voploshheniya-fragmenty-odnoj-dushi/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://padabum.com/d.php?id=120992 (Tulk. piezīme)