Галина Кириллович Как я играла в детектива и искала факты из прошлой жизни

Gaļina Kiriloviča - Kā es spēlēju detektīvu un meklēju faktus no pagātnes dzīves

18 05 29 01

Kad es sāku pētīt pagājušās dzīves, es aizdomājos, vai var atrast apstiprinājumus un faktus par pagājušajām dzīvēm?

Es gribu dalīties manos šī jautājuma pētījumos un pastāstīt par paņēmieniem, kā pārbaudīt un vākt papildus informāciju, kuri neparedz meditācijas un hrono-ceļojumus.

Tiesa, būtisku labumu tie nesīs tiem, kam jau ir atklājušies kaut kādi fragmenti no iepriekšējiem iemiesojumiem.

 

Pa iepriekšējo “es” pēdām

Proti, šis aizraujošais process atgādina detektīva vai žurnālista veiktu izmeklēšanu, un tātad ir vajadzīgas konkrētas detaļas, kurām var pieķerties.

Tādas pieejas pluss ir, ka to izmantot var ne tikai tie, kas jau ir aplūkojuši pagātnes dzīves detaļas meditācijā vai redzējuši spilgtu sapni par šo tēmu.

Sk. arī Sapņi par pagājušajām dzīvēm.

Dažreiz pat īsa epizode vai neskaidrs sapnis ietver uzvednes, kas spēj izvest uz pareizā ceļa. Šajā rakstā es pastāstīšu par tām metodēm, kuras izmantoju pati.

Kāpēc tas, manuprāt, ir svarīgi? Ne visiem reinkarnacionikas iesācējiem izdodas pēc vēlēšanās nonākt jebkurā izvēlētā pagātnes iemiesojuma momentā.

To pašu var teikt arī par kanāla “es zinu” izmantošanu. Tas ir mazāk energoietilpīgs, bet ne katrs ceļotājs pa pagājušajām dzīvēm spēj uzreiz pēc pirmā pieprasījuma uzzināt par sevi visu, ko grib.

Bet dažreiz (un tas ir pats svarīgākais) vienkārši nepievērš uzmanību informācijai, kas ienāk simboliskā vai fragmentārā veidā.

 

Internetā... pēc pagātnes dzīves

Varbūt kāds būs pārsteigts, bet viens no pašiem nopietnākajiem avotiem ar ziņām par mums pagājušās dzīvēs ir... internets.

Nē, es nerunāju par tiem, kas pēkšņi negaidīti ir noskaidrojuši, ka kādreiz bijuši pazīstami cilvēki[1].

18 05 29 02

Pirmkārt, tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, un, otrkārt, tamlīdzīga veida atklājumi ir jāpārbauda īpaši rūpīgi.

Nav izslēgts, ka jūs tikai bijāt pazīstami ar slaveno personību vai vienkārši jūsmojāt par ievērojamo laikabiedru no attāluma.

Bet iedomājieties, ka jums pēkšņi ir izdevies atcerēties savu vārdu un uzvārdu no iepriekšējās dzīves. Ja laikmets kaut vai aptuveni ir zināms, laipni lūgti arhīvos.

Kaut gan ir jāņem vērā, ka sekmes daudzējādā ziņā ir atkarīgas no zemes, kur jūs agrāk dzīvojāt, un sociālā slāņa, kuram piederējāt.

 

Izredzes atrast sevi arhīvos

Eiropā, piemēram, vairums arhīvu ierakstu ir digitalizēti un izlikti tīklā. Pieeja tiem ir bezmaksas: vajadzīgs tikai dators un nedaudz pacietības.

Francijā, kur dzīvoju es, par daudzām ģimenēm datus var atrast līdz pat XIII gadsimtam. Turklāt tas attiecas ne tikai uz muižniekiem, bet arī uz pilsētas slāņiem. Ar zemniekiem ir sarežģītāk, un te jūs visdrīzāk cietīsiet fiasko.

Protams, ar arhīvu palīdzību detaļas neuzzināt, bet jūs vismaz apstiprināsiet jums atklājušās dzīves eksistenci, uzzināsiet savu toreizējo radinieku vārdus un aptuvenos dzimšanas un nāves datumus.

18 05 29 03

Miršanas datums parasti ir precīzāks, tāpēc ka sava dzimšana agrākajos gadsimtos tika fiksēta reti. Visdrīzāk runa ir par kristību datumu, bet arī tas nav maz.

 

Iepriekšējie iemiesojumi iešifrēti vārdā

Internetā var izlasīt arī par sava pašreizējā vārda un uzvārda izcelsmi. Un profesionāli regresori taču ne velti apgalvo: personīgie dati bieži nes informāciju par to, kas jūs bijāt agrāk.

Tātad tādas ziņas var apstiprināt to, ko ir izdevies uzzināt ar reinkarnacionikas palīdzību. Par to es pārliecinājos savā pieredzē.

Atzīstos, man ne pārāk patīk mans vārds Gaļina. Vēl jo vairāk, ka tulkojumā no spāņu un itāļu valodas tas nozīmē “vista”, un Itālijā pat tā lamājas.

Taču bez visa cita šis “vistas” vārds satur norādi uz gallu gaili un Galliju. Un es tagad zinu, ka, minimums, divas pagātnes dzīves esmu pavadījusi Francijā.

Ne mazāk interesants stāsts saistīts ar uzvārdu. Kad es apprecējos (turklāt ar francūzi), tad dabūju vīra uzvārdu Leklēra (Leclerc).

Sākumā es nepiešķīru nekādu nozīmi šai formālajai pārdēvēšanai, bet, parakājusies internetā, konstatēju, ka mans jaunais uzvārds ceļas no lietvārda le clerc.

Viduslaikos tā sauca garīdzniekus, bet pēc tam arī pilsētas intelektuāļus, ierēdņus, kancelejas kalpotājus. Pazīstama lieta, ņemot vērā, ka vienā no pagājušajām dzīvēm es biju jurists viduslaiku Francijā.

Sk. arī Es – imperatora sieva: kā es atradu apstiprinājumu savām pagātnes dzīves atmiņām.

18 05 29 04

 

Viesos pie albiģiešiem

Reizēm internets var palīdzēt tikt skaidrībā, vai jūsu redzētais bija iztēles spēle vai arī tam ir reāls pamats. Tāda metode ir visai neslikta, kad runa ir par dīvainiem nosaukumiem vai senām un nepazīstamām valodām.

Braucienā uz Francijas dienvidiem es apmeklēju krietnu desmitu veclaicīgu piļu un baznīcu, no kurām daudzas ir saistītas ar albiģiešu un kataru reliģisko kustību.

Albiģiešus, kuri, starp citu, ticēja reinkarnācijai, iznīcināja XIII gadsimta pirmajā pusē krustneši no ziemeļiem, taču viņu neredzamā klātbūtne šajās zemēs ir jūtama līdz šim laikam.

Uzreiz piebildīšu, ka nekādu konkrētu gaidu man nebija. Vienkārši vilka uz šīm vietām un interesēja šis vēsturiskais periods.

Pēc kādas iespaidiem piepildītas dienas, kad es jau hoteļa numurā sāku iemigt, ausīs pēkšņi sāka skanēt melodiska dziedāšana un parādījās spilgts attēls.

Šajā stāvoklī starp miegu un nomodu es ieraudzīju akmens kāpnes uz kriptu.

Sk. arī Viņa atrada pili, kurā bija dzīvojusi pagātnes dzīvē.

18 05 29 05

 

Muļķības vai... īsta latīņu valoda?

Tā kā es šo ainu vēroju “no ķermeņa”, tad redzēju tikai pakāpienus savā priekšā.

Citus cilvēkus es vienkārši jutu un dzirdēju, kā viņi dzied. Viņu balsis skanēja neticami skaisti, iedvesmoti un traģiski, bet diemžēl mašīnas troksnis zem hoteļa logiem pārāk agri izmeta mani no šīs epizodes.

Es nodrebēju, atvēru acis, un viss pazuda. Taču man izdevās iegaumēt vienu rindiņu no dzirdētās reliģiskās himnas. Par to, ka tā bija reliģiska himna, man šaubu nebija. Es pierakstīju vārdus un atkal aizmigu.

No rīta es mēģināju paskatīties, kas ir iznācis. Bloknotā bija ierakstīts “Oro te mea terra”.

Šķita, ka frāze ir latīņu valodā, bet es nekad šo valodu nebiju mācījusies. Lai tiktu skaidrībā ar dīvaino tekstu, nācās sameklēt tiešsaistes tulkotāju.

Rezultātā iznāca sekojošais: “Lūdzos par tevi, mana zeme (valsts).

Piekrītiet, ka ar muļķībām līdzība ir maza. Īpaši albiģiešu karu kontekstā. Bet, spriežot pēc traģisma, kuru es tik skaidri sajutu, ieraudzītā epizode attiecās tieši uz šo periodu.

P.S. Jums ir gadījies atrast apstiprinājumus savām pagājušajām dzīvēm, izmantojot internetu?

Irina Kirilovich 

Gaļina Kiriloviča

Žurnāliste. Interešu sfēra: literatūra, vēsture, ezotērika. Rakstu dzeju un prozu.

 

Pievienots 29.05.2018

https://journal.reincarnationics.com/fakty-iz-proshloj-zhizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1728-tatjana-beglaka-tesla-ir-reinkarnejies-patriks-flanagans-sterlings-alans-vebres-intervija (Tulk. piezīme)