Ирина Рёбрушкина – «Поступай с другими так…» Золотое правило невроза

Irina Rjobruškina - “Izturies pret citiem tā…” Neirozes zelta likums

Izturies pret citiem tā, kā gribi, lai izturētos pret tevi. Tikumības “zelta likums” neapšaubāmi ir noderīgs cilvēku sadzīvē. Neapstrīdams ir labums no tā nolieguma formas (“Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.”), kad tas attiecas uz bauslības lietām: tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt…

“Līdzīgi ir ar tā saukto Zelta likumu. Daudzi saka - Bībelē esot rakstīts: “Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.” Bet vai tā ir? Tie, kuri Bībeli lasa uzmanīgi, zinās, ka patiesībā Jēzus mācīja pavisam citādi – “Ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem” (Mateja 7:12). Pārdomājot šo vārdu nozīmi, ir skaidrs, ka atšķirība starp abiem variantiem ir milzīga. Vienā gadījumā ir runa par pasīvu nedarīšanu, bet otrā – par aktīvu darīšanu.” http://piezimes-bibele.blogspot.com/2007/03/par-pasaules-galu-zelta-likumu-un.html (Tulk. piezīme)

Neiroze veidojas, kad mēs citiem darām to, ko nesaņemam no viņiem paši, cerībā tomēr panākt to ar uzticīgu kalpošanu un neatlaidīgu darbu.

15 12 31

“Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. (Romiešiem 13:9 – Tulk. piezīme)” Atzīmēsim: tomēr kā sevi, nevis vairāk.

Taču daudzi no mums upurējas slepenā (neapzinātā) aprēķinā uz atbildes upuriem, atņemot sev pēdējos resursus.

Kādēļ art kaimiņa lauku, kad savējais nav aparts? Protams, cerībā, ka kaimiņš paudīs apzinātību un sava lauka vietā ķersies pie mūsējā.

Kā tas izskatās nevis metaforā, bet dzīvē?

Kāds gaida simetriskas darbības pretī saviem centieniem, kāds plašāk: pateicību, sajūsmu, atzīšanu.

…Piemēram, ģimenes māte, kura nekad nenopirks sev neko lieku un bieži pat nepieciešamo, tāpēc ka gaida, ka vīrs un bērni “labi uzvedīsies”, attaisnos viņas gaidas un rūpēsies par viņu pateicībā par viņas upuriem.

Meitene-intraverts, kura baidās atteikt tikšanos ar aktīvāku, sabiedriskāku draudzeni, tāpēc ka “spriež pēc sevis” un ir pārliecināta, ka iziešana cilvēkos ir ārkārtīga vajadzība pēc cita cilvēka.

Darbinieks, kurš strādā virsstundas pēc priekšniecības lūguma, – cerībā uz prēmiju vai paaugstinājumu…

Izdarīt otra labā to, kas vajadzīgs pašam.

Geštalta pieejā šim aizsardzības mehānismam (viņš arī – kontakta saraušanas mehānisms) ir nosaukums profekslija (projekcija + retrofleksija: kaut kā sava iznešana aiz paša personības ietvariem un pārnešana uz citu + vēršana uz sevi).

Kādēļ tāda sarežģīta shēma? Kāpēc katram pirmkārt neparūpēties par sevi un pēc tam jau par citu?

Kā likums, šis mehānisms aizsargā tādas neapzināmas (kādreiz aizliegtas) jūtas, vajadzības, vēlmes:

1. Bailes vai kauns būt “egoistam”.

Cilvēks var uzskatīt, ka tas ir vismaz neglīti un necienīgi, pa lielākai daļai – bīstami: citi cilvēki par “egoismu” var nosodīt, apskaust, izdzīt, kaitēt.

2. Lepnums, pašcieņa.

Var pastāvēt aizliegums tam, lai lepotos ar sevi, priecātos par saviem panākumiem un dalītu šo prieku ar citiem, “lielīties”, un tad “esmu labs, tikai, kad rūpējos par otru; tikai tad esmu uzslavas, sajūsmas, balvas cienīgs”.

3. Tiesības uz dāvanu.

Saņemt no otra šķiet patīkamāk, nekā iztaisīt sev pašam. Tiesa, katram laiku pa laikam gribas justies kādam zem spārna, nebūt vientuļam, būt aizsargātam, aprūpējam. Ja “nopelnīt” ir vienīgais veids saņemt rūpes, dāvanu, uzmanību, siltumu, tad mēs iekrītam profeleksijas lamatās.

Kurš visbiežāk iekrīt šajās lamatās?

  • Cilvēki ar lielu gādības deficītu: tie, par kuriem ir maz rūpējušies bērnībā, – atkarīgo (kā alkoholiķu, narkomānu, spēlmaņu, tā arī darbalkoholiķu) depresīvu un traumētu vecāku bērni. Kā likums, bērni tādās disfunkcionālās ģimenēs uzņemas gadīgu vecāku funkciju un kļūst par vecāku “audžuvecākiem”. (Par parentifikācijas fenomenu es rakstīju šeit.)
  • Cilvēki ar gādības proficītu (pārspīlējumu) – hipergādīgu vecāku bērni, apguvuši no modeli no pieaugušajiem. Viņu profekslija bieži turas nevis uz atdarināšanas mehānismu, bet uz viņu vainas sajūtu, vecāku iedvestu (“Es tevī visu dzīvi esmu ielikusi, bet tu…”)

***

Pati īsākā atbilde uz “Ko gan ar to darīt?” šajā gadījumā skan tā: apzināties savas vajadzības un parūpēties pirmkārt par tām: sākumā uzlieciet masku sev, pēc tam bērnam (vīram, māmiņai, draudzenei utt.).

Bet vēl labāk – sākumā pajautājiet viņiem, vai viņiem šī maska ir vajadzīga.

 

Pievienots 31.12.2015

https://www.b17.ru/article/42790/

Tulkots ar autores atļauju

Tulkoja Jānis Oppe