Tatjana Begļaka - Ego nāve: iznīcināšana un Apskaidrības pieredze

Татьяна Бегляк – Смерть эго: уничтожение и опыт Просветления

Tatjana Begļaka - Ego Nāve: iznīcināšana un Apskaidrības pieredze

17 06 29 01

“Pamošanās – tā ir bezgalīga atvadīšanās no tā, ko, kā jūs domājat, jūs zināt, līdzīga postošam vilnim, kurš pēc sevis neatstāj neko, izņemot patiesību.” – Unmani

Vārds “nāve” mums parasti asociējas ar tumsu, sērām, trūdēšanu, vispār, ar to, no kā uznāk drebuļi. Mēs visu savu dzīvi pavadām, bēgot no tās, izvairoties un noliedzot faktu, ka reiz mēs fiziski nomirsim.

Taču nāve, par kuru būs runa šajā rakstā, nav tā klasiskā nāve, kura izraisa bailes. Nāve, par kuru es runāšu – tā ir vērtīga, apmirdzoša, godbijību izraisoša, paplašinoša, izglītojoša un paradigmu sagraujoša pieredze, pati brīnišķīgākā, kādu jūs jebkad varētu iziet. Šī pieredze ir pazīstama kā “Ego Nāve”, un katram nopietnam garīgam meklētājam tas ir galvenais process, bez kura neiztikt.

Kas tas ir – Ego?

Lai saprastu, kas ir Ego Nāve, vispirms ir jāsaprot, kas ir Ego.

Kā mēs izklāstām rakstā “Kas ir Ego?”, būtībā Ego ir sava paša “es” jeb mūsu identitātes sajūta. Ego ir bioloģisks un garīgs instruments, radīts, lai uzturētu ticību, ka mēs visi esam atsevišķas “individuālas” būtības.

Dēļ pārliecības, ka mēs esam atsevišķi un izolēti šajā dzīvē, mēs ļoti ciešam. Ego dzīvi uztver caur dualitātes lēcu. Dualitāte ir pretēja realitātei: tā ir dzīves dalīšana pretējos spēkos, piemēram, mīlestība/naids, labs/ļauns, pareizs/nepareizs un svēts/grēcīgs.

17 06 29 02

Kad mēs tādā veidā dalām mūsu dzīvi, mēs ciešam. Ego duālisma rezultāts ir vērtēšana, naids, nosodījums un atsvešinājums. Kaut ko mēs pieņemam, un kaut ko mēs noraidām. Vienus cilvēkus mēs mīlam, citus neieredzam. Tā vietā, lai bez ierunām pieņemtu dzīvi tās veselumā, mēs dalām viņu “pieņemamās” un “nepieņemamās” pieredzēs, cilvēkos, pārliecībās, domās un emocijās. Tādēļ mēs ciešam.

Tā rezultātā, ka ir notikusi mūsu atdalīšanās no Gara un ka mēs uz dzīvi raugāmies caur dualitātes lēcu, mēs sākam noraidīt arī sevi. Jebkuras domas, jūtas, sajūtas, pieredzi vai pārliecības, kuras mēs uzskatām par “sliktām”, “nepieņemamām” vai “nepareizām”, mēs apspiežam, noliedzam un izvairāmies no tām. Tādu apspiešanu rezultātā mēs barojam mūsu daudzos Ēnu Es, kuri kļūst arvien rafinētāki, niknāki un izkropļotāki, bet mēs arvien vairāk “aizbloķējamies”.

Rezultātu dzīvei caur Ego mēs ļoti skaidri varam novērot mūsu pasaulē. Depresija, bažas, garīgas slimības, slepkavības, naids, alkatība, nabadzība, karš un vides iznīcināšana, ko mēs pieredzam, atspoguļo mūsu iekšējās ciešanas. Mūsu iekšējās ciešanas ir tikai produkts no Ego puses, kurš uzskata, ka viņš ir atsevišķs no citiem un pašas dzīves.

17 06 29 03

Ko nozīmē Ego Nāve?

Es lietoju terminu “Ego Nāve” šajā rakstā, jo tā ir ļoti izplatīta frāze, kuru izmanto šādai pieredzei. Taču patiesība ir tāda, ka Ego nekad nevar pa īstam “nomirt”. Tā vietā viņu var pārvarēt un likt apzināties, lai viņš vairs nepārvaldītu mūsu dzīvi.

Tātad, kā mēs varam definēt “Ego Nāvi”?

Ego Nāve ir Ego, sevis jeb identitātes pārvarēšana. Šī pieredze ir pati žilbinošākā, modinošākā, iespaidojošākā, nomierinošākā un beznosacījuma mīlestības pieredze, kāda jums jebkad varētu būt. Ego Nāve – tā pēc būtības ir pieredze, kurā pilnīgi iemiesojas jūsu Īstenā Daba (jeb to var saukt par atgriešanos pie tā, kas jūs esat patiesībā) – uz laiku.

Tomēr, kaut arī Ego Nāves pieredze ir neiedomājami skaista, tā var būt arī ārkārtīgi šausmīga tiem, kas neapzinās garīgo ceļu, vai tiem, kas pretojas reālai pieredzei.

Tie, kuri vēsta par Ego Nāvi, parasti ir iedalāmi divās grupās: tie, kas šo pieredzi ir uztvēruši kā apskaidrojošu, un tie, kam tā ir bijusi mokoša. Es esmu pieredzējusi abus stāvokļus: gan tīru ekstāzi, gan tīras šausmas.

Ja jums nav sveša psihonautu sabiedrība (cilvēki, kas lieto psihodēliskas vielas, lai sasniegtu būtības augstākus stāvokļus), jūs varbūt būsiet dzirdējuši par daudzām “Ego Nāves” pieredzēm. Tas ir tāpēc, ka šamaņu augi, piemēram, ajavaska, DMT (Dimetiltriptamīns) un psilocibīna sēnes ir spēcīgi vārti uz Dievišķo pieredzi. Psihodēlijas pētnieki Deniss un Terenss Makkenas (Dennis and Terence McKenna) (kuri sevi dēvēja par “Kliedzošā Bezdibeņa Brālību” (“Brotherhood of the Screaming Abyss”)) bieži minēja tīras godbijības un arī šausmu piedzīvošanu Ego Nāves priekšā. Tomēr, kā Terenss Makkena reiz ir teicis, – bezdibenis ir jāmeklē ar drosmi, jo tikai tad jūs varat atklāt, ka bailes ir ilūzija:

“Daba mīl drosmi. Jūs apņematies, un daba reaģē uz šo apņemšanos, novācot neiespējamības šķēršļus. Sapņojiet par neiespējamo, un pasaule jūs nesamals miltos, tā pacels jūs. Tā ir visa viltība. Tas ir tas, ko saprata visi šie skolotāji un filozofi, kuri patiešām saskatīja alķīmijas zeltu, pieskārās tam, tas ir tas, ko viņi saprata. Tā ir šamaņa deja virs ūdenskrituma. Tā strādā maģija. Tu meties bezdibenī un dibenā atrodi dūnu pēli.”

17 06 29 04

Ego Nāve var izraisīt biedējošu sajūtu, jo tas ir Ego galvenais apdraudējums: pilnīga “sevis” pazaudēšana, kaut tikai uz brīdi. Kā aizsardzības mehānismu Ego rada intensīvas bailes. Tomēr, lai mēs progresētu mūsu garīgajos ceļos, mums ir jāsaprot šo baiļu loma, jāpiesargājas no tām, neļaujot mūs ierobežot.

Ego Nāves 7 stadijas

Ego Nāve notiek pakāpeniski, un, ja tā tiek drosmīgi īstenota, rezultāts ir Nirvānas, Vienotības vai Apskaidrības pieredzēšana.

Lai gan Ego Nāve nav šabloniska vai noteikti paredzama, tai ir tendence sekot šādai shēmai:

1. stadija – garīgā pamošanās

Ego Nāves pirmajā stadijā mēs sākam “mosties” dzīvei. Mūsu garīgās pamošanās procesu var izraisīt dzīves krīze, traģēdija, hroniska slimība vai dabisks dvēseles nobriešanas process. Kad mēs piedzīvojam garīgu pamošanos, mēs sākam dzīvē meklēt lielāku dziļumu. Bieži vien mēs uzdodam nozīmīgus jautājumus, piemēram, “Kāds ir mans mērķis?, “Kāda ir dzīves jēga?[1]” un “Kas notiek pēc nāves?[2]”. Garīgo pamošanos izraisa sajūta, kad dzīvei trūkst dziļuma, un to pavada depresijas un satraukuma sajūtas. Par šo garīgās pamošanās procesu jūs vairāk varat uzzināt mūsu grāmatā.

17 06 29 05

2. stadija – Dvēseles Tumšā Nakts

Dvēseles Tumšā Nakts nav atraujama no garīgās pamošanās procesa. Kad mēs piedzīvojam Tumšo Nakti, mēs ārkārtīgi apzināmies atšķirtību no sevis, citiem cilvēkiem un Dievišķā. Dvēseles Tumšā Nakts ir periods, kad mēs jūtamies pilnīgi pazuduši, vientuļi un izolēti no citiem. Tā ir mūsu ciešanu akumulācija jeb kulminācija. Dvēseles dziļumos mēs zinām, ka mūsu dzīvē kaut kam kardināli ir jāmainās, bet mēs nezinām, ko un kur meklēt. Lasiet vairāk par Dvēseles Tumšo Nakti.

Sk. arī: Tumšās nakts gaišā puse.[3]

3. stadija – Garīgais meklētājs

Galu galā, pēc garīgās atmošanās un Dvēseles Tumšās Nakts, mēs uzduramies garīguma sfērai. Mēs sākam eksperimentēt ar dažādām garīgām praksēm un konstatējam, ka dažas no tām atvieglo mūsu ciešanas. Mēs esam pārņemti ar mūsu nesto ciešanu mazināšanu un pētām daudzas dažādas jomas, piemēram, enerģētisko dziedināšanu, dzenu, jogu, astroloģiju, misticismu utt.

17 06 29 06

4. stadija – Satori

Vārds “Satori” ir Dzenbudisma vārds, kas nozīmē “pēkšņu apskaidrību”. Satori ir maza ieskatīšanās jūsu Patiesajā Dabā jeb paša Apziņā, brīdis, kad jūsu Ego ir pilnīgi atmests. Dažus šī pieredze biedē, un garīgā izaugsme apstājas, citiem tā dziļi izmaina dzīvi, un garīgā izaugsme turpinās.

5. stadija – Dvēseles pieaugšana

Pēc noteikta laika mēs sākam attīstīt garīgo izpratni. Mēs konstatējam paņēmienus un garīgi izlaipojošas prakses, kas patur mūs noslēgtā sāpju, baiļu un atšķirtības aplī, un apgūstam prakses, kuras atver mūs Dievišķajam. Kad mēs sākam just arvien lielāku un liekāku dvēseles briedumu, mēs mācāmies pašdisciplīnas, pacietības un koncentrēšanās tikumus.

Sk. arī: 35 dvēseles evolūcijas etapi.[4]

17 06 29 07

6. stadija – Atlaišana un atjaunošanās

Šajā stadijā mēs sākam atteikties no visa, kas mēs neesam. Šīs stadijas būtība nav tikai mūs graujošo un ierobežojošo uzskatu un uzvedības modeļu identificēšana, bet faktiski to atlaišana, ļaujot ienākt gaismai. Šajā procesā svarīga loma ir labvēlībai, disciplīnai, uzticībai, drosmei, spējai nepieķerties un mīlestībai.

7. stadija – Meklējumu beigas

Visbeidzot mēs nonākam pie apstāšanās. Mēs saprotam, ka viss, kas mēs esam, un viss, kas mums vajadzīgs, ir tieši Tagad. Meklējumi, lai kaut ko iegūtu, lai kaut ko zaudētu, lai kaut ko paveiktu, panīkst. Mēs redzam, ka tā ir ilūzija – meklēt patiesību, prieku, mieru un mīlestību jebkur ārpus mums. Mēs redzam Patiesību, Ka Mēs Esam atspoguļoti visās būtnēs un visās lietās. Kaut arī Ego joprojām eksistē, mēs pārliecināmies, ka Ego ir vienkārši instruments, nevis Patiesība, Kas Mēs Esam. Pārvarot duālismu un ego tvērienu, mēs izstrādājam beznosacījuma mīlestību un visu lietu pieņemšanu. Tas ir pilnīga miera, brīvības stāvoklis – tas, ko cilvēki sauc par “apskaidrību”, tomēr tikai tie, kas to ir pieredzējuši, zina, ka šādu pieredzi nav iespējams nekādi apzīmēt vai ievietot kādā domu konstrukcijā.

Sk. arī: Mīlestība pret sevi – radīšanas fundaments.[5]

17 06 29 08

Ego Nāve – tā ir nopietna, attīroša, dziļa un satriecoša pieredze. Tā ir tik dziļāka un lielāka par visu, ko mēs esam pieredzējuši šajā dzīvē, ka vienā momentā var izmanīt jūsu izpratni par eksistenci.

GRĀMATA PAR GARĪGĀS ATMOŠANĀS PROCESU

Atklājiet dziļu ieskatu un praksi, kas jums ļaus piekļūt dziļiem mīlestības un brīvības līmeņiem. Izpētiet dvēseles atgūšanu, ēnas darbu un vēl. Sāciet savu Garīgās Pamošanās ceļojumu tagad!

Lejupielādējiet savu eksemplāru!

Es ceru, ka šīs “stadijas” ir palīdzējušas labāk izprast.

Visbeidzot es sniedzu jums skaistu citātu pārdomām par pašu nāvi:

“Nāve noņem tev visu, kas neesi tu. Dzīves noslēpums ir mirt, pirms nomirt – un konstatēt, ka nāves nav." – Ekhards Tolle (Eckhart Tolle) “Tagadnes Spēks (The Power of Now)"

Padomājiet par šo procesu un dodiet man ziņu, ko jūs domājat.

Aletheija Luna (Aletheia Luna)

aletheia luna Aletheija Luna ir ietekmīga garīga rakstniece, kuras darbs ir mainījis dzīvi tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Izkļuvusi no reliģiskas sektas, kuru viņa bija uzcēlusi, Luna piedzīvoja dziļu eksistenciālu krīzi, kas noveda pie viņas garīgās pamošanās. Kā misticisma un garīguma padomdevējai, Lunas misija ir palīdzēt citiem apzināties viņu aizķeršanos un prast atrast prieku, iespējas un atbrīvošanos jebkuros apstākļos.