Irina Telinska - Reinkarnācija: kādēļ Gars nolaižas uz Zemes?

Ирина Телинская - Реинкарнация: зачем Дух спускается на Землю?

Irina Telinska - Reinkarnācija: kādēļ Gars nolaižas uz Zemes?

17 03 30 01

Daudzi izsmej reinkarnācijas jēdzienu. Par to, vai reinkarnācija ir patiesība vai izdomājums, intervijā runā doktors Omonijs Fagbemi (Omoniyi Fagbemi), kurš vada terapeitisko nodaļu Medicīnas centrā Longing Medical Center Idžaijā (Ijaye) (Lagosa, Nigērija).

Viņš runā par to, ka, vai mēs to apzināmies vai ne, vai mēs ticam tam vai ne, bet visi mēs šeit jau reiz esam bijuši.

– Reinkarnācija – tas ir fakts vai cilvēka bagātas iztēles auglis? Vai gan viens, gan otrs?

– Lai atbildētu uz šo jautājumu, man sākumā būtu jādod definīcija jēdzienam “reinkarnācija” un jāizskaidro, ko tas nozīmē.

Reinkarnācija – tas ir process, kurā cilvēkam, kura ķermenis ir miris, ir atļauts atkal dzīvot uz Zemes citā fiziskā ķermenī. Kas tas ir – cilvēks?

Cilvēks nav fiziskais ķermenis no miesas un asinīm, kuru mēs visi valkājam, kurš var redzēt un just. Cilvēks – tas ir Gars un Dvēsele, kura avots, jeb Mājas, atrodas Debesīs.

Cilvēkam ir jāpamet Debesis un jānāk uz Zemi, lai sasniegtu garīgo attīstītību (briedumu), tāpēc ka sava garīguma dabas dēļ viņš būtu bijis pārāk vājš, lai pretotos enerģiju spiedienam Debesīs.

Visvarenais Dievs savā bezgalīgajā Mīlestībā un Žēlastībā uzklausa cilvēku neapzinošos dvēseļu lūgšanas un ļauj viņām atnākt uz Zemi, lai tās mācītos un attīstītos.

Gars dēļ savas smalkākas konsistences attiecībā pret matēriju (Zemi) nevar funkcionēt bez transportlīdzekļa. Šis transportlīdzeklis ir mūsu fiziskais ķermenis no miesas un asinīm, kuru mēs visi valkājam.

Tātad cilvēks – tas ir Gars, kamēr fiziskais ķermenis – tas ir tikai instruments jeb pārvietošanās līdzeklis, kurš Garam vajadzīgs, lai funkcionētu uz Zemes. Fiziskajam ķermenim pēc savas dabas ir dzīves ilguma termiņš.

Sk. arī Kā es atradu savu Garu.[1]

Fiziskā ķermeņa dzīves maksimālais ilgums nav pietiekams, lai Gars iemācītos visu, ko viņam vajag brieduma sasniegšanai, un pēc tam atgrieztos savās Mājās Debesīs pilnīgi apzinošs.

Visvarenais laipni ir atļāvis Garam atgriezties uz Zemes jaunā ķermenī, lai tas varētu turpināt krāt pieredzi un kļūt nobriedušam[2].

Cilvēka dvēseles atgriešanās uz Zemes process – tā tad arī ir reinkarnācija. Bez tā neviens cilvēka Gars nenobriedīs tādā mērā, lai sasniegtu Paradīzi, citādi viss beigtos ar bojāeju.

Tātad reinkarnācija – tā ir realitāte un īpaša svētība. Šis īsais skaidrojums ir patiesais reinkarnācijas jēdziens. Ir dažas mācības, kurās ir teikts, ka cilvēki var atgriezties kā dzīvnieki, koki, akmeņi utt.

Tas ir aplam. Cilvēka Gars pēc savas specifikācijas dabas un atbilstoši Visvarenā Dieva likumiem var izmantot tikai cilvēka ķermeņa formu uz Zemes.

Sk. arī Kādēļ Dvēsele iemiesojas uz Zemes atkal un atkal?[3]

17 03 30 02

– Ja reinkarnācija – tas ir fakts, kāpēc mēs nevaram atcerēties mūsu pagājušās dzīves? Kāpēc vairums cilvēku noraida reinkarnācijas jēdzienu?

– Vairums cilvēku reinkarnācijas jēdzienu noraida galvenokārt doktrīnu un dogmu dēļ, kuras ietvertas dažādās ticējumu sistēmās un kuras pašreizējā laikā tiek postulētas, īpaši mūsdienu reliģisko uzskatu ietvaros.

Taču, ja jūs veiksiet seno un tradicionālo ticējumu pētījumu, jūs konstatēsiet, ka inkarnācijas teorija ir pazīstama un pieņemama gandrīz visās kultūrās, kaut gan šur un tur var būt dažas neprecizitātes koncepcijā.

Piemēram, jēdzieni, kuri stāv aiz vārdiem, piemēram: Ijabo, Jetunde, Babavande (Iyabo, Yetunde, Babawande) Joruba (Yoruba) kultūrā, Ino uva (Ino uwa) Igbo (Igbo) kultūrā atspoguļo, ka šīs kultūras ir pieņēmušas reinkarnācijas koncepciju.

Sk. arī Ko pasaules reliģijas saka par reinkarnāciju.[4]

Mums nav ļauts atcerēties mūsu pagājušos iemiesojumus (izņemot dažus īpašus gadījumus), tāpēc ka, ja mēs zināsim mūsu pagājušās dzīves, mēs nekoncentrēsimies uz tagadni.

Mēs neuzsūksim mūsu pašreizējo pieredzi, nepieciešamu mūsu Gara briedumam.

Reinkarnācija ir paredzēta Gara turpmākai pieaugšanai, kā arī nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

Piemēram, iztēlosimies nabadzīgu cilvēku, kurš bija ļoti bagāts savā pagājušajā dzīvē.

Viņam būs grūti iemācīties nepieciešamo pazemību, lai uzsūktu savu pašreizējo pieredzi.

Bet tagad iztēlojieties cilvēku, kurš izdarījis daudz zvērību savā pagājušajā dzīvē.

Viņa informētība par savu pagātni kopā ar apzināšanos, ka viņam ir jāizlabo viņa sadarītais atbilstoši Sējas un Pļaujas likumam, liks viņam krist tādā izmisumā, ka viņš praktiski nedzīvos!

Tātad Valdnieks savā žēlastībā neļauj mums iegūt šīs zināšanas. Bet, kad mēs nometam savu ķermeni (nāves momentā), apsējs, kurš uzlikts mūsu garīgajām acīm, pazūd, un mēs tūlīt pat atgūstam redzi.

Patiesībā šodien nav neviena, kurš nebūtu pāriemiesojies! Šodien uz Zemes nav pirmoreiz dzimušo. Tomēr dažiem cilvēkiem bija atļauts atcerēties savas pagājušās dzīves: gan ļoti senas, gan mūsdienu.

Tamlīdzīgi gadījumi bija dokumentēti Internetā, kā arī grāmatās (tajā skaitā zinātniskos žurnālos).

Reinkarnācijas koncepcijas un tās mehānisma izpratne ļaus novērst traibalismu (tribalism), skaudību, neiecietību, rasismu, korupciju, cilvēka necilvēcību pret cilvēku un citus netikumus.

17 03 30 03

– Vai reinkarnācija ir soda, izpirkšanas vai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas mehānisms?

– Reinkarnācija – tā ir Svētība, mums, cilvēkiem, Visvarenā Dieva dota. Visvarenais Dievs ir Mīlestība, un Dievs nesoda!

Mūsu apmācības procesa daļas būtība ir Dievišķo likumu saprašana un izmantošana. Viens no nesatricināmiem Radīšanas likumiem ir Sējas un Pļaujas likums jeb sodošā taisnīguma, jeb Karmas likums.

Sk. arī Kā karma ir saistīta ar reinkarnāciju.[5]

Šis vienkāršais likums nozīmē: ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus. Ja jūs iesēsiet jamsu, jūs novāksiet jamsu, nevis rīsus. Tāpēc, ja cilvēks sēj mīlestību, viņš plūks citu cilvēku mīlestību pilnā apjomā.

Atbilstoši, ja cilvēks paudīs nešpetnumu attiecībā pret savu tuvāko, tad ir sagaidāms, ka viņš plūks to pašu. Viss, ko mēs darām mūsu pašreizējā dzīvē, nonāk personīgās Karmas krājkasītē mūsu nākamajai dzīvei.

Visiem pārdzīvojumiem (pieņemtiem vai ne), pareizi izmantotiem, ir jāved jūs pie izpirkšanas un brieduma, kaut gan reizē ar to ir iespējama nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.

– Vai reinkarnācija ir medicīnas doktrīna? Vai ir sakars starp reinkarnācijas koncepciju un ģenētiku?

– Reinkarnācijai ir sakars ar Garu (cilvēka būtību). Medicīnas zinātnei pašreizējā laikā ir darīšana galvenokārt ar ārējo apvalku, kuru nēsā Gars, tas ir, ar fizisko ķermeni.

Taču medicīnas zinātne attīstīsies, lai kļūtu viengabalaina. Un tad viņa sevī ietilpinās zināšanas par fizisko ķermeni, citiem ķermeņiem (piemēram, astrālo), intelektu un Garu. Pie šādiem nosacījumiem reinkarnācija kļūs par vienu no medicīnas doktrīnām.

Ģenētika un reinkarnācija

Cilvēka atnākšana uz zemi (ar mērķi iegūt pieredzi) sastāv no trīs etapiem: prokreācijas, inkarnācijas un piedzimšanas.

Prokreācija pēc būtības ir bioloģisks process, kurā vīrišķā gameta (sperma) un sievišķā gameta (olšūna) apvienojas, lai saformētu ķermeni, kurā mitināsies Gars (Dvēsele).

Ģenētiskais kods ir iebūvēts ķermenī, un Dvēsele to saņem no bioloģiskajiem vecākiem.

17 03 30 04

Aizkapa pasaulē ir daudz cilvēku dvēseļu, kuras tiecas atnākt uz Zemi, lai iegūtu zemes dzīves pieredzi.

Tikko kā apaugļošanās process ir noticis, daudzas dvēseles aizkapa pasaulē drūzmējas ap grūtnieci, vēloties iegūt formējošos ķermeni viņas iekšienē.

Iemiesošanās – tas ir process, kura laikā viena no dvēselēm, kuras riņķo ap māti, ieiet augošajā ķermenī sievietes dzemdē. Parasti tas notiek aptuveni grūtniecības vidū, tas ir, ceturtajā ar pusi (4 1/2) grūtniecības mēnesī.

Fiziskā ķermeņa formēšanās ir bioloģiski noteikta.

Taču tas, kas nosaka dvēseļu, kuras riņķo ap grūtnieci, tipu un dabu, kā arī Dvēseles, kura galu galā ņem sev šo ķermeni, dabu, ir noteikts garīgi: pamatā, pateicoties ienākošās Dvēseles un viņas nākamās mātes reinkarnācijas vajadzībām, mātes raksturam un personības iezīmēm, kā arī reinkarnācijas ceļabiedru un apkārtējās vides raksturojumiem.

Pēc būtības māte un apkārtējā vide pievelk viendabīgu Dvēseli, taču galīgo lēmumu pieņem pati Dvēsele.

Tādā veidā cilvēka indivīds izvēlas savus vecākus[6], bioloģisko dzimumu, ģimeni, rasi, cilti, nacionalitāti, ķermeņa tipu (izmēru, formu, krāsu, slieksmi uz slimībām) atbilstoši visaugstākajam labumam sev pašam.

Cilvēka dvēsele izvēlas tieši to, ko viņai vajag, lai sasniegtu garīgo briedumu un izpirkšanu.

– Vai reinkarnācijas doktrīnu var izmantot, lai uzlabotu savas veselības un citu dzīves sfēru stāvokli? Un kā to var izdarīt?

– Jā, reinkarnācijas principus var izmantot, lai palabotu savu veselību un uzlabotu dzīves apstākļus, ja jūs sapratīsiet, ka esat uz Zemes dzīvojuši agrāk, ka tas nav pirmo reizi, kad jūs dzīvojat uz Zemes.

Ja apzināsieties, ka jūsu pašreizējais sociāli bioloģiskais aspekts ir jūsu pagājušās reinkarnācijas daļa. Ja sapratīsiet, ka jūs paši izvēlējāties ķermeni kopā ar viņa trūkumiem un labajām īpašībām.

Ja apzināsieties, ka tas, kā jūs dzīvojat šodien, noteiks jūsu nākamā iemiesojuma raksturu. Ja jūs pieņemsiet to faktu, ka jūs pļaujat to, ko sējat, – tagad, aizkapa pasaulē vai jūsu nākamajā iemiesojumā.

Ja zināsiet par viendabīgu (līdzīgu) formu pievilkšanās likumu. Visbeidzot, ja apzināsieties, ka jūsu piederība noteiktai ģimenei, kopienai, ciltij, rasei un valstij nav nejauša.

17 03 30 05

Domāju, ka nevajag paskaidrot, ka:

mums ir jārūpējas par mūsu ķermeni pienācīgā veidā;
jāpauž mīlestība un uzmanība pret tuvāko;
jādemonstrē pieņemšana un līdzjūtība mūsu dzīves ceļabiedriem;
jāatsakās no mantkārības, egoisma un skaudības;
jātiecas uzlabot un padarīt cildenāku mūsu sabiedrību, būdami par piemēru, nevis naidīgi netikumu atmaskotāji.

Un tad mēs uzzināsim, ka Dievs Kungs nesmīn par mums, jo Viņš atmaksā katram atbilstoši viņa darbiem noteiktajā laikā.

Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs varēsim izpaust patiesu pateicību Visaugstākajam par žēlastību, sūtītu mums no augšas, neatkarīgi no mūsu veselības vai sociāli materiālā stāvokļa.

Tad mēs varēsim atrasties pilnīgas fiziskās, sociālās, psihiskās un garīgās labklājības stāvoklī neatkarīgi no jebkura vājuma vai trūkuma, kādi mums ir.

– No sirpjveida šūnu anēmijas un vēža līdz diabētam un hipertonijai gēni spēlē milzīgu lomu, tādā veidā formējot daudzveidīgus cilvēku veselības stāvokļus. Kādu vietu šajā procesā ieņem reinkarnācija?

– Mēs izvēlamies ķermeni, kuru gribam izmantot uz Zemes, vadoties pēc tā, ko mums vajag mūsu garīgajam briedumam un pašattīstībai šajā zemes dzīvē.

Mūsu ķermeņa konkrēto izvēli nosaka mūsu Dvēseles raksturojumu kopums pagājušajā dzīvē.

Ja mūsu Dvēseles plāns vai mūsu pašreizējā vajadzība neprasa no mums, lai būtu kāda no šīm slimībām, mēs neņemsim fizisku ķermeni, kuram ir tamlīdzīgs trūkums.

Un, pat ja mums ir nosliece, tas ir, gēnu dispozīcija, tā var neizpausties vai tikt koriģēta, pateicoties sekošanai mūsu Dvēseles Plānam, kā arī, pateicoties mūsu pašreizējam pasaules uzskatam, mūsu personības un mūsu apkārtnes raksturam.

Sk. arī Dvēseles plāns. Kāds tas mēdz būt?[7]

– Vadoties pēc reinkarnācijas teorijas, vai vajadzētu vainot savus vecākus, ciltstēvus vai mūs pašus par to, ka kāds dzimtā ir ģenētisku traucējumu nesējs?

– Mēs paši izvēlamies ķermeni iemiesojumam, lai viņš vislabākajā veidā palīdzētu mūsu garīgajai attīstībai, kas ir jēga mūsu eksistencei uz Zemes. Mēs nevaram nevienu vainot.

Jebkuram, kuram ir kāda ģenētiska slimība vai anomālija, ir jāsaprot, ka viņš vai viņa paši ir izdarījuši izvēli, pirms ieiet tajā fiziskajā ķermenī, kurš attīstījās viņu nākamās mātes dzemdē.

Ja neviena dvēsele neieietu mātes organismā, tad grūtniecība beigtos ar abortu.

Cilvēka Dvēselei, kura sev izvēlas fizisku ķermeni ar ģenētiskiem traucējumiem, viņš ir vajadzīgs savai garīgai izpirkšanai, attīrīšanai un pašpilnveidošanai.

Sk. arī Kādu pieredzi iegūst dvēseles, kuras izvēlas ķermeni ar nopietnām slimībām?[8]

17 03 30 06

Mums ir jāapzinās, ka Visvarenais Dievs nerīkojas gadījuma dēļ. Viņš ir Mīlestība un Taisnīgums. Viņš dod mums to, kas mums ir labākais šajā brīdī.

Tā vietā, lai vainotu mūs pašus, ir jābūt pateicīgiem Visvarenajam par tādu žēlīgu iespēju. Alternatīva ir – turpināt cīņu par izdzīvošanu Esības tumšākos līmeņos.

Katram ir viena vai otra problēma, ar kuru nākas sadurties. Pat tiem, kuriem nav ģenētisku traucējumu, ir citas problēmas ar veselību vai sociālo adaptāciju, ar ko vajag tikt galā.

Tiem, kuri ir saistīti ar cilvēkiem, kuri cieš no vienas vai otras slimības – ģenētiskas, infekcijas veidā saņemtas vai tādas, kuras var ārstēt –, ar vecākiem, radiniekiem, kaimiņiem, kolēģiem un aizbildņiem, tas ir, ar tiem, kuri ir ārsti, medmāsas un citi medicīnas darbinieki, nevajadzētu nevienu kritizēt vai nosodīt…

Viņiem ir jāsaprot, ka viņu saikne ar slimo cilvēku nav nejauša! Viņiem ir kaut kas, kas var veicināt cilvēka ciešanu mīkstināšanos.

Sniedzot patiesu palīdzību, šie cilvēki atbrīvojas no vēl lielāka karmas parāda. Jo, palīdzot citiem, jūs taču daudz palīdzat sev pašiem.

Ja palīdzošo profesiju cilvēki nesniegs apzinīgu palīdzību, viņi neizpildīs savu garīgo parādu, un viņiem būs jāplūc savas rīcības augļi viņiem noteiktā laikā – pašreizējā vai nākamajā reinkarnācijā.

Ļaujiet man pastāstīt kādu patiesu gadījumu. Gadījumu ar ģimeni, kurā vecākais dēls (kuram pašlaik ir vairāk nekā 40 gadu) cieš no sirpjveida šūnu anēmijas (genotips SS).

Bērnībā viņam bija ar oklūziju nopietni bojāti asinsvadi, sāpes kaulos un hemolītiskas krīzes ar vairākām asins pārliešanām ik gadu.

Vienai no viņa miesīgajām māsām bija maz, pareizāk, pilnīgi nebija līdzjūtības pret savu vecāko brāli. Viņa pat uzvedās tā, it kā brāļa slimība būtu smaga nasta viņai un viņu ģimenei. Viņai bija genotips AA.

Viņa apprecējās un dzemdēja bērnus. Viņas otrais bērns (meitene) bieži slimoja. Tika izdarīta bērna genotipa analīze, un ārsti konstatēja, ka viņas meitas genotips ir genotips SS!

Meitenes māte izdarīja atkārtotu savas pašas genotipa analīzi vairākās laboratorijās un konstatēja, ka viņa ir genotipa AS nesēja!

Desmit gadus viņa ticēja, ka viņas genotipa analīze ir kļūdaina. Un, lūk, tagad viņa ir māte bērnam ar sirpjveida šūnu anēmiju. Varbūt, ja viņa būtu paudusi lielāku līdzjūtību pret savu vecāko brāli, tad viņa būtu pasaudzētu.

Šai sievietei ir paveicies tādā ziņā, ka viņai šo mācību nākas iziet pašreizējā iemiesojumā. Vairumam cilvēku izpirkšana sākas, kad viņi iemiesojas no jauna. Un tad šīs Dvēseles sāk jautāt: „Par ko man tas?”

Avots: http://scdjournal.com/blog/reincarnation-interview

P.S. Vai jūs piekrītata doktora Omonija Fagbemi viedoklim? Dalieties komentāros savos piemēros.