Print

Krajons par planētas attīstību

18.01.13.

 13 01 18 2

Vakar mēs sarunājāmies ar Ņinu Terehovu, un viņa lūdza sekot un rakstīt priekš visiem, kas notiek uz planētas. Vakardiena mums ar Vladimiru iznāca kaut kāda miegaina, vāja enerģētiski, mēs paņēmām sev brīvdienu mājas celtniecībā (neskaitot to, ka es gandrīz visu dienu nosēdēju pie datora).

Šodien no rīta es nolēmu paskatīties no Planetārā Logosa, kas notiek ar planētu. Un ieraudzīju biezas dzeltenas putas, līdzīgas celtniecības putām, tādā pašā indīgā krāsā, kuras apklāja gandrīz visu planētu, tikai virs Klusā okeāna to nebija. Jautāju par tām, vērīgi tās aplūkoju, pēc tam nolēmu aizvākt uz anihilācijas kanālu, kurš man ir kā Planetārajam Logosam. Dažas kustības, atkārtojumi, un putas aizgāja, kļuva redzami kontinenti un jūras.

Man sagribējās dabūt komentārus par šo tēmu, un Vladimirs piedāvāja parunāt ar Metatronu, taču es ieraudzīju, ka viņš tagad ir tikpat tāls kā Lucifers un daudzi citi mums pazīstami Valdnieki. Tad tika nolemts palūgt Krajonu nokomentēt stāvokli uz planētas. Jo Viņš tad ir uz planētas, šaubu nav. Es sen ar Viņu nebiju runājusi, vairākus gadus, tāpēc ka uz planētas pietiek cilvēku, kuri sazinās ar Viņu.

Krajon, mēs piesaucam tevi!

Kas notika pēdējās dienās, kāpēc bija enerģijas zudums vakar, miegainība? Ar ko bija ietīta planēta? Kas tās par putām?

Ak, Kungs, Krajons ir tik tumša būtība, izrādās! Parādījās pelēka plēve, ietinoša planētu apakšā... Es no Logosa puses skatos... Izskatās kā pelēka plēve, migla... Tas, kas ir palicis pāri no Krajona? Agrāk tā nebija... Tagad es arī to novākšu... anihilēšu... Tie ir tie, kas tagad no Krajona pieņem, bet viņu ir simtiem tūkstošu, ir radījuši tādu savu pelēku Krajona egregoru. (Aizvācu un anihilēju.) Mēs piesaucam vēlreiz Krajonu, īsto...

Piesaucam īsto Krajonu, ar kuru Lī Kerols veda sarunas. (Lūk, redzu augstu gaišu slāni, apkārt planētai mirdz augšā.) Mēs gribētu zināt, kas notiek uz planētas.

Klusēšana... aizvācu pelēkuma atliekas apakšā. Zeme kaut kā priecīgi uzelpoja, ar atvieglojumu.

Ko tu vari teikt par to egregoru, kurš parādījās līdz ar vārdu “Krajons”?

Tu vispār esi runājošs?

Esmu runājošs. Mēs ar Lī Kerolu daudz zināšanu nogādājām uz planētu, taču tagad mani aizklāja no daudziem cilvēkiem tā būtība, kuru tu redzēji un kuru novāci. Daudzi cilvēki ir nepietiekami apskaidroti, lai savienotos ar Mani, un ar daudziem es neesmu vedis nekādas sarunas. No kurienes viņi smeļ programmas, tu ieraudzīji.

Bet Es klusiņām vadu planētu turp, kurp Es viņu atnācu vest. Mierīgi attiecos pret visām šīm putām...

Saki, lūdzu, kas tās par dzeltenām putām, kuras es aizvācu? Kas tas bija?

Klusēšana...

Liekas, ka Viņš ir aizgājis no planētas, tāpēc ka es dzirdu visus pārējos, bet viņu kaut kā vāji, no tālienes... Mēs neizdarīsim nekādus secinājumus...

Kas tagad vada magnētisko dienestu?

Lūk, uzreiz atnāca no augšas no gaismas: “Klausos tevi!”

Vai Tevi sauc Krajons?

Varat saukt Mani par Krajonu!

V.: Bet patiesībā?

N.: Tu esi tas pats Krajons, kurš atnāca 80-jos gados?

Nē, Es nomainīju viņu.

V.: Cik sen notika maiņa?

Mums bija momentāna maiņa. Es atsaucos uz Krajonu.

Tā ir cita būtība. Viņa ir tik svaiga, var teikt, jauna. Enerģijas ir ļoti jaunas, tīras, priecīgas, nebijušas...

V.: Pirms gadiem pusotriem?

N.: Kaut kur 9-jā gadā apmēram...

Kādi ir tavi uzdevumi?

Uzturēt planētas elektromagnētiskos laukus, turēt tos kārtībā, koriģēt magnētiskās perturbācijas.

Viņš it kā tur iemauktos mūsu “straujo zirdziņu”, lai turētu to stabilitātē un līdzsvarā.

Vai vari pateikt, kas ir šīs pelēkās un dzeltenās putas?

Pelēkās putas – tas apakšējā astrāla plāns, kurš ir kļuvis vairs ne melns, bet pelēks. Tas ir, viņš ir apskaidrojies uz planētas. Dzeltenās putas – tas ir vidējais astrāls.

Es to arī novācu, tāpēc ka tas bija indīgi dzeltens.

Tas atdzims, taču būs jau citāds pēc kvalitātes, kļūs maigāks un smalkāks. Tā arī ir maksa par astrālā plāna nolaišanu.

Bet es taču redzēju, ka to agrāk nebija! No kurienes tās uzradās?

Cilvēku, īpaši to, kas savienojas ar astrālu, meditācijas piepilda šo slāni ar domām un īpašībām, to iekšējo saturu, un bieži šis saturs neatbilst augstā astrāla plāna tīrībai, un tur tiek ienestas nerealizētas idejas, sapņi par pasauli, kur viņi gribētu būt laimīgi, brīvi un... bezdarbnieki.

Nu, bet Tu uzskati, kas tas piesārņo planētu, šīs domas, kāpēc tas pārvērtās putās?

Es no jauna aizvācu putas...

Cilvēku domas ir nepietiekami apskaidrotas. Viņi atkal ceļ materiālu sabiedrību: būvē mājas, veikalus, ceļ Tempļus tā vietā, lai vienkārši būvētu dvēseles tīrību, eksistences prieku, mīlestību sirdī, sazināšanos ar citiem mīlestības līmenī. Lūk, ko vajag būvēt, bet nevis no jauna celt materiālu pasauli. Ko jūs varat uzbūvēt? To, ko jūs redzējāt uz Zemes. Bet vai dvēsele bija laimīga šajā visu mantu pārpilnībā un bagātībā uz planētas? Par dvēseli kaut kā tika aizmirsts... Tagad visi cilvēki cenšas apģērbties, ceļot, lai viņiem būtu lielas mājas, tā vietā, lai domātu par to, vai viņi pie tam ir laimīgi, vai viņu dvēsele ir brīva, vai viņi tā dzīvo? Vai ir vērts tālāk turpināt tādu eksistēšanu un vai ir vērts to translēt uz nākotnes dzīvi, kuru viņi būvēs astrālajā plānā?

Ne ar to nodarbojas cilvēki. Viņi būvē jaunus zelta būrus savai dvēselei. Viņi no jauna apgrūtina cilvēci ar sociāliem ietvariem, noteikumiem, nolikumiem. Viņi atkal ienes cietumu savā dvēselē. Šīs dzeltenās putas ir tas, ko ir uzbūvējuši “Jaunās Zemes celtnieki”. Tu viegli to aizvāci, un tagad jums vajag daudz runāt, par ko vajag domāt, ceļot Jauno Zemi: par attiecībām starp cilvēkiem, par dvēseles brīvību, par dvēseles realizāciju, bez jaunu Pilsētu, dzelzceļu, kosmisko kuģu utt. būvēšanas, tāpēc ka jaunajā sabiedrībā viss būs citādāk. Kad jūs pacelsieties uz to plānu, jūs sajutīsiet, ka visi jūsu uzstādījumi ir neatgūstami novecojuši, tāpēc ka, balstoties uz tām iespējām, kuras parādīsies tur, var uzcelt pilnīgi citu pasauli nekā to, kura jums ir galvās.

Ko mēs varam tagad izdarīt, kā mēs varam palīdzēt planētai? Kādi var būt mūsu uzdevumi?

Pieņem Zemi tādu, kāda viņa ir. Viņa tagad ir daudzslāņaina. Te vēl saglabājas apakšējais astrāls, vidējais astrāls. Šeit ir arī dvēseles Kristus-apziņas zonā. Viņa ir daudzdimensionāla un daudzslāņaina. Tagad ir svarīgi saglabāt šo slāņu harmoniju, lai tie nebūtu pretnostatīti cits citam, necīnītos cits ar citu par patiesību, bet lai vismaz augšējais slānis pieņemtu visus pārējos skolotājus un viņu zināšanas, līdz pat apakšējam astrālam, kā patiesības, kuras eksistē cilvēku sirdīs. Cilvēku sirdīs tagad eksistē daudzdimensionāla patiesība, kāds atrodas apakšējā plānā, un tā ir viņa taisnība, viņš aizstāvēs savu pārliecību, kāds, kurš ir apskaidrots un iziet uz Jauno Zemju būvniecību, arī sāk pievērst uzmanību tam, par ko es šodien tiku teicis(vai teikusi?). Kristus-apziņas Biedrībai arī jākļūst visus šos apakšējos slāņus pieņemošai, nenoraidošai, saprotošai, ka tie ir vajadzīgi uz planētas, ka viņi dara savu darbu un bez tiem cilvēce vispār paliks bez garīgiem līderiem, tāpēc ka maz, kas iziet uz 7. dimensijas līmeni.

Jūsu Kristus-apziņas Tīkla uzdevums ir dedzināt ārā, tīrīt, anihilēt netīrumus, kuri eksistē, rodas cilvēku prātos. Visu laiku nodarboties ar attīrīšanu, lai apskaidrotu planētu. Iet uz astrālo plānu – planētas jūtu ķermeni, un tīrīt, berzt, anihilēt tos uzstādījumus, kuri eksistē astrālajā plānā. Lai astrāls nolaistos uz planētas tīrs, nesaduļķots ar vecajām zināšanām, idejām, uzstādījumiem, pārliecībām – kā ir jābūt – tikai tā un ne savādāk, lai jūs pieļautu visas jaunās sabiedrības būvniecības iespējas absolūti citā līmenī, par kuru jums pagaidām vēl ir ļoti miglains priekšstats. Nu, piemēram, tu ieguvi priekšstatu par interneta globālo tīklu cilvēku galvās. Skaties, cik lielā mērā tas atšķirs no jūsu priekšstatiem par cilvēka iespējām.

Nu un, protams, mīliet Zemi tādu, kāda viņa ir, uztveriet viņu tādu, kāda viņa ir, un dariet no savas puses visu, ko jūs spējat.

Iedomājieties, ka Zeme ir jūsu bērns. Bērns apkakājas un apčurājas, bet tas taču ir normāls stāvoklis! Jūs viņu apmazgājat, attīrāt un apžāvējat, un viņš atkal ir tīrs un laimīgs, un turpina attīstīties. Attiecieties pret to kā pret planētas dabisku izaugsmi.

V.: Bet vakar tomēr bija kaut kāda enerģētiska iedarbība uz planētu?

Man atkal rāda šīs dzeltenās putas...

Tās vakar ļoti stipri piepildīja planētu, tā, ka jūs sajutāt to fiziskajā plānā, un jūs laicīgi to novācāt. Tagad būs arvien vieglāk un vieglāk uz planētas.

V.: Vai ir sagaidāmas vēl kādas pozitīvas enerģētiskas pārmaiņas? Mīlestības un gaismas plūsmas?

Tagad jautājums ir uzdots tā, it kā kāds kaut ko ar planētu dara. Visu, kas notiek ar planētu, darāt jūs, cilvēki. Uz ko ir spējīga cilvēce, kādā mērā viņa ir spējīga pieņemt to, kas ir Kosmosā (bet Kosmosā ir viss!), tas arī notiks ar planētu. Visi jūsu čenelingi, visi jūsu darbi visos apziņas līmeņos – tas ir tas, kas gadās ar planētu. Neviens svešs, pat Krajons, nestrādā tagad ar planētu, lai neienestu savas paša programmas cilvēces attīstībā, kad viņa ir izgājusi uz pašas ceļu. Ir ļoti daudz novērotāju tagad, taču viņi cenšas atlaist cilvēki uz pašnoteikšanos un vienkārši novērot, kā jūs šajā situācijā spēsiet paši nostrādāt. Un viss, kas notiek ar planētu, tas ir tas, ko darāt jūs!

Planēta – tā ir cilvēce.

Viss, ko spēs pieņem cilvēce, līdz kam viņa aizdomāsies, kā viņa transformēs sevi, no kāda augstuma viņa spēs pieņemt enerģijas, nogādāt uz planētu, noenkurot, kā transformēt caur savām sirdīm, kādas patiesības programmas jūs nogādājat uz planētas kopā ar enerģijām, kā jūs programmējat tās enerģijas, kuras jūs nogādājat, kādiem mērķiem un kādēļ, kā viņas strādās, tas viss, viss tagad nāk tieši no cilvēces.

Mēs ietveram planētu sevis iekšienē, mēs mīlam viņu, bet TRANSFORMĒ, IZMAINA UN APSKAIDRO PLANĒTU, STRĀDĀ PLANĒTAS LABĀ TAGAD TIKAI CILVĒCE.

 

Pievienots 18.01.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/krayon-o-razvitii-planeti

Tulkoja Jānis Oppe